"Attīstībai/Par!" aizstāv savu izpalīgu – Latvijas Televīzijas ziņu dienestu

Latvijas Televīzijas ziņu dienests dažbrīd raida tādus sižetus, ka skatītājiem var rasties jautājumi © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta sižeti par migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas ir radījuši ļaužu neizpratni interneta sociālajos tīklos un arī politisku jezgu Saeimā.

Deputāts Artuss Kaimiņš, kurš ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs, tvitera diskusijā bija paudis, ka par LTV sižetu tēmu sasaukta komisijas sēde un ka “demokrātija nav visatļautība”.

Tas ir izraisījis asu “Attīstībai/Par!” (AP) reakciju, var teikt, ka skarbu uzrūcienu.

Partiju apvienība AP uzsver, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteikts, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas un citādas iejaukšanās to darbībā.

“Spēcīgi, politiski un redakcionāli neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas iedzīvotājiem sniedz augstas kvalitātes saturu, ir starp mūsu valsts drošības, demokrātijas un brīvības stūrakmeņiem. Un viens no svarīgākajiem sabiedriskā medija uzticamības garantiem ir redakcionālā neatkarība,” pauž Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda (AP).

Politiķu vēlme ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles un satura veidošanu norādot uz izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē neatkarīgi sabiedriskie mediji demokrātiskā valstī.

Mediju likums, kura galvenā autore ir pati Tērauda, rada skaidru nošķīrumu starp politiku un mediju pārraudzību. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu ir atbildīgs sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors. Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, bet nejaucas to redakcionālajās izvēlēs, norāda AP.

Nu un vēl visu ko AP uzsver, kas rāda, ka Kaimiņa iepīkstēšanās tviterī ir partiju apvienību dziļi aizkodusi.

Latvijas Televīzijai kopumā nav ne vainas - ir daudz dažādu raidījumu, tie ir gana interesanti, profesionāli veidoti. Taču LTV ziņu dienestam ir sanākuši tādi sižetiņi, kas mulsina - iežēlinoši stāsti par arābu zemju migrantiem, kas salst, un daži arī ir gājuši bojā Polijā pēc robežas šķērsošanas. Tiek citēts Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Beigu galā skatītājam rodas priekštats, ka sliktie ir poļi, bet labais ir Baltkrievijas varas uzurpators Aleksandrs Lukašenko, kurš nav vainīgs, ka arābi caur viņa valsti dodas uz Eiropu. Tāds iespaids daļai skatītāju var rasties.

Lai vai kā, te var rasties daži jautājumi LTV ziņu dienestam. Ja par Latvijas nodokļu maksātāju naudu televīzija raida šādas dīvainības, varbūt labāk lai LTV ziņu dienests piesakās uz Krievijas vai Baltkrievijas finansējumu?

Arī politiķi ir LTV skatītāji. Jautājumi var rasties arī viņiem.

Kā tas nākas, ka pret Poliju, Lietuvu un Latviju vērstā Baltkrievijas hibrīdkara laikā LTV teju vai nostājas Putina un Lukašenko pusē?

Taču “Attīstībai/Par!” nevēlas pat dzirdēt nekādus jautājumus, nekādas diskusijas par “svēto govi” - Latvijas Televīzijas ziņu dienestu. Partiju apvienība negrib pieļaut, ka par to vispār tiek runāts, un vārda brīvības vārdā aizbāž ciet muti gan Kaimiņam, gan jebkuram citam deputātam, kurš “neizprot, ko nozīmē neatkarīgi sabiedriskie mediji demokrātiskā valstī”.

Kaimiņš laikam tik niknu uzbraucienu nebija gaidījis un izskatījās tāds kā sašļucis, sākot runāt par iespējamiem pārpratumiem, kas jānoskaidro. “Nekas nav jānoskaidro!” Kaimiņam diezgan skaidri ar mietu ir norādījusi AP.

Kas tad īsti slēpjas zemtekstā aiz AP cēlajiem vārdiem par mediju brīvību, demokrātijas stiprināšanu un tamlīdzīgiem skaistumiem? LTV ziņu dienests jau labi pasen ir valdošās koalīcijas un pirmām kārtām AP un “Jaunās Vienotības” (JV) propagandas orgāns kā izpalīgs veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) un premjera Krišjāņa Kariņa (JV) darbībām kovidkrīzes menedžēšanā. Pa daļai to var saprast, jo pandēmija ir nelāga, valdību vajag atbalstīt. Slikti tikai, ka LTV necik daudz nepiemin 481,8 miljonus eiro, kas no trim miljardiem kovidkrīzes risināšanai paredzētajiem līdzekļiem bija Veselības ministrijas rīcībā, bet veselības aprūpe, kā tagad izrādījies, nav necik daudz uzlabojusies. Nu un vēl visādas sīkas nianses LTV mazliet notušē un noklusē.

LTV ziņu dienests ir vajadzīgs AP un JV, un šīs partijas neparko nevēlas, lai tajā kaut kas tiktu mainīts. Tāpēc var pievērt acis arī uz tādiem niekiem kā daži prolukašenkiski sižetiņi. Tāda ir AP izpratne par demokrātiju - ja medijs kalpo AP, tad tas ir demokrātisks, bet, ja kāds Kaimiņš kaut ko sāk interesēties par LTV, tad tā ir politiska iejaukšanās mediju darbā un vēršanās pret vārda brīvību.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais