Maija vidū Vakcinācijas projekta birojs plāno beidzot izdot “vakcinācijas informatīvo materiālu” un piegādāt to 1 012 000 adresātu. Ja viena eksemplāra izgatavošanas un piegādes izmaksas varētu sasniegt 27 centus par eksemplāru, iznāk, ka “vakcinācijas informatīvais materiāls” varētu izmaksāt 273 240 eiro.
Tie gluži vairs nav tie paši cipari, par kuriem martā stāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kad vakcinācijas avīzes izdevumi tika lēsti 110 500 eiro apmērā. Taču jau tad un arī tagad ir stipri vien jāšaubās, vai ar to pietiks - kā tad politiķi un tiem pietuvinātie kaut ko varēs ievilkt nāsīs, ja izdevums maksās tik vien? Gan jau radīsies arī kādas objektīvas drukāšanas un piegādes ķibeles, kas var pasākumu sadārdzināt. Bet nu labi - pieņemsim, ka viss būs okidoki un pašlaik plānotā summa nebūs ievērojami lielāka.
Vakcinācijas projekta birojs vakcinācijas avīzi šobrīd dēvē par informatīvo materiālu. Pēc Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas koordinatores Ievas Stūres Saeimas deputātiem teiktā, nosaukums “Vakcinācijas Avīze” bijis neveiksmīgs, jo “tas ir radījis interpretācijas, ka tas ir tāds nedaudz vieglprātīgs, izklaidei paredzēts drukas materiāls, un tamlīdzīgi”.
Te tomēr gribas bikli bilst, ka Vakcinācijas projekta birojā cilvēki nezina, kas ir avīze un kas ir kas.
Laikraksts jeb avīze klasiskā izpratnē ir definējama kā periodiski iznākošs, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu. Mūsdienās par avīzēm vai laikrakstiem nereti sauc arī to digitāli virtuālos līdziniekus internetā. Ja Vakcinācijas birojs uzskata, ka ar vienu izdevumu pietiks, lai kovida sērgu likvidētu uz mūžīgiem laikiem, tad, protams, avīze nav īstais vārds, jo periodiska izdošana kļūs lieka.
Taču vārdam “avīze” pašam par sevi nav nekādas vainas - avīzes var būt gan vieglprātīgi izklaidējošas, gan nopietnas, kvalitatīvas, informējošas, zinātniskas, populārzinātniskas, karojošas, dzeltenas, konservatīvas, kreisas, liberālas, reliģiskas, sporta un jebkādas. Diemžēl Vakcinācijas projekta birojā lasa tikai tās, kas ir vieglprātīgas un izklaidējošas, bet par citām neko nav dzirdējuši.
Tomēr varbūt nevajadzēja uzreiz steigties saukt to par informatīvo materiālu? Neatkarīgā var piedāvāt arī citus izdevuma pirmās lapas noformējuma variantus.
Pirmais piemērs: “Šis apdrukātais papīrs, kas izmaksājis 27 centus, nav pat ar 2 centu sabiedrisku vērtību, jo diezin vai tu, Latvijas iedzīvotāj, tāpat jau nezini, kas ir kovids un ka ir jāvakcinējas. Bet, ja tu esi nolēmis nevakcinēties, tad neba nu šis apdrukātais papīrs tevi pārliecinās.”
Otrs piemērs: “Šo lapeli ar bildēm mēs tev, elektorāt, pasniedzam, lai izrādītu valdošās koalīcijas un partijas “Attīstībai/Par” it kā lielo rūpi par tautas veselību. Tagad tu zini, par ko 5. jūnijā balsot pašvaldību vēlēšanās! Un ir tik brīnišķīgi, ka mēs varam pagrābt no tevis paša kabatas 273 240 eiro, par kuriem valdošajām partijām nebūs jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kā par priekšvēlēšanu izdevumiem.”
Būšot arī kādi informatīvie materiāli krievu valodā, tāpēc trešais piemērs ir tulkojums no krievu valodas: “Kriev un krievvalodīgais, kas dzīvo Latvijā! Tā kā tu nemācies latviešu valodu, kas ir titulnācijas valsts valoda un ir dubultstiprināta Egila Levita sacerētajā Satversmes preambulā, mums par to, ka tu varbūt nosprāgsi ar kovidu, ir dziļi pie kājas. Tāpēc informatīvo materiālu par vakcināciju tu savā mājsaimniecībā saņem tikai latviski. Tomēr visžēlīgi mēs te esam kaut ko sacerējuši arī krieviski un līmējam šīs lapiņas pie sienām tur, kur tu vislabāk tās vari ieraudzīt - piečurātās kāpņutelpās, liftos, pie šķūnīšiem un garāžām. Un tagad nesaki, ka jūties pazemots un ka neesi informēts!”
Ceturtais piemērs: “Visticamāk tu, dārgais draugs, šo informāciju kopā ar citām mēstulēm un reklāmām saburzīsi un iemetīsi atkritumu vadā. Bet mēs par to nebēdājam, jo esam apguvuši 273 240 eiro kovidnaudas, kas gan nav pārāk daudz, ja salīdzina kaut vai ar 1,45 miljoniem eiro, kas tiek tērēti vakcinācijas IT risinājumiem.
Koki, kas tika nozāģēti, lai iegūtu celulozi, no kuras ražots šis papīrs, varēja vēl šalkt, taču neko nevar darīt - ir taču Covid-19 pandēmija, un visi, kas prot to monetarizēt, uz sērgas rēķina silda rociņas un uzvārās.”
