2005. gadā Satversmē tika ierakstīta un 2006. gadā stājās spēkā šāda pamatlikuma 110. panta redakcija: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Šis Satversmes grozījums raksturoja tā brīža situāciju parlamentā, kur vairākums stabili piederēja politiķiem ar konservatīviem uzskatiem, un šis vairākums, ja tā var teikt, vinnēja.
Taču ir pagājis laiks, un tagad ir cits parlamenta sastāvs, tāpēc notiek šāda tāda stumdīšanās un grūstīšanās, partneru un sāncenšu nervu pārbaude, arī zondēšana, vai gadījumā deputāti ar, ja tā var teikt, progresīviem uzskatiem nav jau vairākumā? Nojaušams, ka ne tikai valdošajās partijās, bet arī ZZS un “Saskaņā” var atrasties kādi politiķi ar svārstīgiem uzskatiem. Patiesībā lielu daļu politiķu šī tēma nemaz neinteresē, un viņi labprāt pamuktu maliņā no tās baismīgās agresijas, kāda daždien redzama interneta sociālajos tīklos gan par, gan pret geju laulībām.
Ceturtdien, 14. janvārī, Saeimas deputāti atkal atgriezās pie Satversmes 110. panta, jo Nacionālā apvienība bija iesniegusi izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) iesniegto Satversmes grozījumu par ģimenes jēdziena precizēšanu 110. pantā.
NA iesniegtajā likumprojektā rosināts šo pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Ja salīdzina spēkā esošo un NA piedāvāto pantu, grūti atrast divas atšķirības - jaunajā ir vairāk vārdu. Bet nu labi - var teikt arī tā, ka topošā redakcija tagad būs paplašināta, stiprināta un vēl vairāk pārstiprināta.
Zinām arī to, kas pamudināja NA nest šādu ierosinājumu uz Saeimu. Tas bija pagājušā gada 12. novembrī pasludinātais Satversmes tiesas spriedums, kas ģimenes jēdzienā ietver arī viendzimuma partneru ģimenes un nosaka valstij pienākumu aizsargāt un atbalstīt tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.
Par NA iesniegtā Satversmes grozījuma projekta nodošanu komisijām nobalsoja 47 deputāti, pret bija 25 Saeimas deputāti, neviens deputāts neatturējās. Likumprojekts nodots izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
Uzreiz pēc balsojuma “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcija nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uz frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus diskriminējošiem grozījumiem tajā.
Par AP jau sen ir skaidrs, ka tā ir pozicionējusies kā geju, lesbiešu un transpersonu tiesību aizstāvības priekšpulks, bet tikmēr JV nav tik ļoti kaismīga. Interesants ir JV feisbukā izplatītais paziņojums, kas atgādina tostus svinībās, kur sākumā uzsauc uz namatēva veselību, bet beidz ar vieglām smiltīm. JV virzītā politika esot vērsta uz to, lai veidotu Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. “Mēs esam cieši savā pārliecībā, ka sabiedrības stūrakmens ir ģimene, kurā aug spēcīga un moderna jaunā paaudze, balstoties uz dzimtas saknēm un dzīves pieredzi, un latviskums ir mūsu nācijas identitātes pamats,” iesākas paziņojums. Lasītājs te pamana tādus atslēgas vārdus, kā “ģimene”, “nacionālu”, “latviskums”, bet tālākajā tekstā nāk aicinājums uz toleranci un pastāstīts, ka JV balsoja pret grozījumiem. Bet nu protams - JV nedrīkst eiropeiskumā atpalikt no AP.
Taču ir samanāms, ka premjeram jau pats pasākums kā tāds dziļi derdzas. Viņam tik tiešām negribas par to ne runāt, ne domāt, šī tēma zuz viņam virs galvas kā indīga, uzmācīga muša. Un var ticēt viņa vārdiem, kas nāk no sirds: “Domāju, ka šis priekšlikums ir nevietā un nelaikā. Mūsu valstij šobrīd ir daudz “degošākas” lietas, par kurām runāt - kā mēs pārvarēsim Covid-19 pandēmiju, kā mēs ieviesīsim un nodrošināsim vakcināciju, kā nodrošināsim mūsu ekonomikas stimulēšanu.” Premjera partija JV arī ir tādās pašās pozīcijās kā AP, taču viņš nedrīkst sakašķēties arī ar NA. Eskalējoties nesaskaņām koalīcijas iekšpusē, var nonākt līdz tam, ka valdība izjūk.
Vai NA iniciatīva un balsojums ir pretrunā ar koalīcijas līgumu, kā to interpretē AP? Tas esot klajā pretrunā ar koalīcijas sadarbības līgumu, kas paredz grozījumus Satversmē veikt, tikai un vienīgi pamatojoties uz partneru vienprātības principu.
Taču NA arī ir savi argumenti - koalīcijas sadarbības līgums jau pašā sākumā, kad tika stiķēta kopā piecpartiju valdība, paredzēja, ka “sadarbības partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi šādos jautājumos: 2.8.1. pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilngadīgajiem nepilsoņu bērniem; 2.8.2. nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; 2.8.3. Kopdzīves likums; 2.8.4. holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija; 2.8.5. Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikācija. Tātad it kā koalīcijas līgums tiek pārkāpts, bet tajā pašā laikā netiek pārkāpts, jo partijas ir vienojušās par tēmām, kas tām ir ideoloģiski principiālas un kur nav iespējami kompromisi ar citādi visādi draudzīgiem politiskajiem spēkiem.
Kas tagad notiks? Jādomā, ka nekas. Visticamāk, koalīcijas politiķi palamāsies, papurpinās, padraudēs, bet tik un tā paliks kopīgā vienotā dziesmā. Jo ir taču kovids, naudas tagad ir vairāk, nekā jebkad agrāk ir bijis. Pie naudas siles ir līksma rukšķēšana, un visiem tā patīk - gan nacionāļiem, gan progresīvajiem.
Mēdz būt visādas citas tēmas, kas skar nopietnus budžeta līdzekļus vai kādas interešu grupas, tirgus pārdali. Taču kāds tirgus vai nauda tiek dalīta pie Satversmes 110. panta? Nekāda. No politiķiem netiek prasīts ne personīgs, pat ne arī budžeta naudas ieguldījums. Te tiek dalīts tikai elektorāts - uz vienu un uz pretējo pusi. Šī ir iespēja atgādināt, pazīmēties, izpausties.
NA un AP ir galēji pretējos flangos, un šīs partijas šajā jautājumā nav samierināmas. Bet pamanāms, ka Saeimas vairākums ir tajās pašās konservatīvajās pozīcijās kā iepriekš. Satversmes grozījumi ir nodoti komisijām, un ir liela varbūtība, ka tie tiks arī pieņemti. Jādomā, ka konservatīva ir arī Latvijas sabiedrības lielākā daļa. Varbūt ar laiku kaut kas mainīsies, varbūt ne, bet skaidrs, ka ne pašā tuvākajā laikā notiks tā, ka par ģimeni sauks arī viendzimuma pāri. Varbūt ar laiku tiks atvieglota un precizēta viendzimuma pāru kopdzīve tās juridiskajos aspektos, jo nav jau labi, ja viens nevar aiziet pie otra uz slimnīcu, ja neskaitās tam nekāds radinieks. Varbūt sabiedrība kļūs pielaidīgāka, un uz viendzimuma pāriem attieksies tādas pašas civiltiesiskās normas, it kā tā būtu laulība. Taču neizskatās, ka tuvā pārskatāmā laikā saknē mainīsies tādi jēdzieni kā “ģimene” un “laulība”.
Ar to tad arī spekulē un katrs savā elektorātā popularitāti vairo NA un AP. Jādomā, ka 110. panta dēļ valdība nesabruks. Jādomā, ka koalīcijas līguma pārkāpums tas īsti nav un AP laikam nesanāks to piestādīt nacionāļiem kā rēķinu ar nopietnām sekām. Droši vien AP un JV norīs krupi, ka palikuši balsojumā mazākumā, “jo ir taču svarīgākas lietas” un “laivu nedrīkst šūpot”. Bet nevar arī teikt, ka tā nebūtu plaisa koalīcijā. Tā ir plaisa tādā ziņā, ka tiem, kas iesviluši lielās dusmās par 110. pantu, kādu brīdi būs psiholoģiski grūti apsēsties pie galda un dalīt piķi. Bet nu kaut kā šī nepatika būs jāpārvar.
