Komentāri

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA). Opozīcijas un koalīcijas sirsnīgo attiecību tradicionālās kolīzijas jau sen nav noslēpums, taču šeit vērojams kaut kas gluži svaigs.

Kamēr valdība un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) nocīnās tajā frontē, kur jāpalielina “vakcinācijas aptvere” un vēl esot jāsavakcinē 100 000 senioru ar pirmo poti, pastāv vēl otra fronte – likumpaklausīgie un apzinīgie pilsoņi, kas vakcinējās pie pirmās iespējas jau gada sākumā, pavasarī un vasarā.

Latvijas sabiedriskais medijs Latvijas Televīzija (LTV) ir par nodokļu maksātāju naudu uzturēta, līdz ar to sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai tajā tiktu ievēroti visaugstākie profesionalitātes standarti – pirmām kārtām objektīva, izsvērta, pārbaudīta informācija. Lielākā daļa no LTV darbiniekiem ir godīgi ļaudis, kas profesionāli un godprātīgi dara savu darbu. Savukārt LTV ziņu raidījumi jau labu laiku mēdz mulsināt, rādot visnotaļ dīvainus sižetus.

Edgars Tavars un Viktors Valainis no ZZS, Aldis Gobzems un Ramona Petrāviča no neatkarīgajiem, Vjačeslavs Dombrovskis (R) un Sergejs Dolgopolovs (S), Ļubova Švecova (LPV) un Māris Možvillo (neatkarīgais) un Regīna Ločmele (S), un citi Saeimas opozīcijas pārstāvji šajās dienās, kad tika izskatīts valsts 2022. gada budžeta likumprojekts, izteica savus priekšlikumus, debatēja par valdošās koalīcijas piedāvāto likumprojektu. No rīta, pēcpusdienā un vakarā viņi attālināti sekoja līdzi budžeta pieņemšanas gaitai.

“Nu jau trešo gadu Latvijas svētku nedēļā mēs skatāmies “Dvēseļu puteni”. Kopā, visa ģimene. Un neapnīk. Vienmēr atrodam filmā ko jaunu,” tīmeklī raksta kāda mamma. Bet varbūt mēs atrodam vienkārši atgādinājumus: viss, ko tu dari, ir Latvija. Viss, kam tu pieskaries, ir Latvija. Cik tālu vien skaties – tā ir Latvija. Viss, par ko tu cīnies, tā ir Latvija. Katrs putns un ligzda, katra nāve un dzīvība – tā ir Latvija. Un tas sevī jāatkārto ik dienu.

“Ja mēs nevienojamies, es saprotu, ka tūlīt Valsts prezidents mūs pataisīs visus par āžiem,” sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 5. oktobra Krīzes vadības padomes sēdē.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzsver, ka IZM “neatbalsta un neatbalstīs pašvaldību patvaļu spēkā esošo noteikumu interpretācijā”. Skolēniem ir jāmācās klātienē, un, tikai objektīvi pamatojot, var būt pieļaujamas kādas izņēmuma atkāpes.

14. novembrī man bija iespēja “France24” noskatīties interviju ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Galvenā problēma, kuru Lietuvas ārlietu ministrs centās izskaidrot globālā medija publikai, bija atšķirība starp bēgļiem un personām, kuras šogad mēģina no Baltkrievijas nelikumīgi iekļūt ES.

“Nacionālais veselības dienests pārtrauks līgumus ar četrām ģimenes ārstu praksēm!” piektdien moži ziņoja LTV “Rīta panorāma”.

Ar šodienu stingrā mājsēde teorētiski beidzas. Varam izdarīt zināmus secinājumus. Gan no epidemioloģiskā, gan politiskā, gan ideoloģiskā aspekta.

Normāls, psihiski vesels cilvēks izjūt plašu emociju gammu, starp kurām viena no dzīvības saglabāšanai svarīgākajām ir bailes. Bailes attur mūs no daudzām ārkārtīgi bīstamām darbībām, kuras varētu apdraudēt cilvēku drošību. Ir populārs teiciens – ne no kā nebaidās vienīgi idioti. Tad nu par bailēm un idiotiem parunāsim plašāk.

Eiropas Komisija (EK), iespējams, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā. To pavēstījusi Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa jau agrāk ir izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu. Vai tas nozīmē, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai nāksies ielaist savā teritorijā šos austrumu klaidoņus?

10. novembrī ir Mārtiņdiena. Senākā pagātnē tie bija pagānu svētki, kas iezīmēja saimnieciski rosīgā gada noslēgumu, pāreju no rudens uz ziemu. 10. novembrim ir arī kristietības uzslāņojumi – tā ir Tūras bīskapa Mārtiņa (336–397) piemiņas diena, kas sakrīt ar viņa miršanas dienu.

Šodien Tallinā notiek plaša mediju konference “Aizstāvot mediju brīvību. Kādu brīvību?”. Starp runātājiem pieteikta arī mūsu valstī labi pazīstamā sabiedrības “gatavinātāja” Rita Ruduša. Lasot konferences pieteikumu, kļūst skaidrs, ka pasākums plānots kā kārtējais posms garākā “gatavināšanas” ķēdē, kad, runājot par vārda brīvības aizstāvēšanu, tiek domāts, kā panākt, lai informatīvajā telpā pārliecinoši dominētu viens, “pareizais” pasaules redzējums, bet citi tiktu maksimāli ierobežoti.

Ministru kabinets 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Nosacījumu mērķis ir mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos.

Skatoties video ar tūkstošgalvaino potenciālo robežpārkāpēju pūli, kurš pirmdien lauzās pār Baltkrievijas–Polijas robežu, pats par sevi prātā nāca jautājums – cik ilgi vēl ES saglabās iecietību pret Lukašenko izdarībām? Kad beidzot pacietības mērs būs pilns un ES beigs sevi pazemot ar jau par apsmieklu kļuvušo “rūpju” un “dziļo bažu” izteikšanu?

KNAB pirmdien paziņoja, ka pieņemts lēmums par vides objekta “Korupcijas aisbergs” atkārtotu neizvietošanu Daugavā pie Akmens tilta. Priekšlaicīgi izbeidzot strīdīgi vērtēto (maigi sakot) pretkorupcijas PR akciju ar dzeltena makrofleksa gabala pludināšanu šurpu turpu pa Daugavu, KNAB netieši atzinis šīs akcijas absolūto fiasko. Šīs kampaņas rezultāts ir acīmredzami negatīvs. Izrādās, ka arī KNAB nav spējis izsargāties no tās pašas ja ne gluži korupcijas, tad vismaz tukšās izšķērdības sērgas, kas apstākļos, kad “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk”, pārņēmusi gandrīz visas valsts struktūras.

Saeima ceturtdien, 4. novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Par balsoja 52 deputāti, pret bija 27, divi atturējās.

Saturiski absolūti neitrālais, pat bezjēdzīgais sauklis “Let’s go Brandon” (Uz priekšu, Brendon!) ir kļuvis par galveno pret prezidentu Džo Baidenu vērsto saukli viņa pretinieku aprindās. Tas tiek izkliegts no tribīnēm futbola spēļu laikā, drukāts uz T krekliem un kā vīrusa sauklis klīst sociālajos tīklos. Kāpēc, un ko tas nozīmē?

Rudens turpina savu iesaukumu. Pelēko debesu logi vietvietām atveras, parāda, ka ir saule kaut kur, un saņem kārtējo dvēseli. Nu Andris Kolbergs ir prom. Aigars Freimanis raksta: “Andris Kolbergs aizgājis. Viņā viss bija kopā, rakstnieks, zolmanis, zeks, jūrmalnieks. Viņam viss izdevās, varbūt klusāk nekā citiem, viņš nebija skaļš. Vienmēr atklāts un patiess. Lai viegli viņā pusē.”

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk, kad nekaisīja uz ietvēm sāli, koki auga labi. Zem ozola svinējām Jāņus. Autoostā nostrādāju 47 gadus, un ozols vienmēr priecēja cilvēkus. Tas ir autoostas simbols – stiprs un dižens. Cilvēki, kuri to iestādīja, jau sen miruši, nav kam pajautāt, ko viņi domā par ozola nociršanu, lai realizētu ES projektu “Rail Baltica”. Viņu ieguldījums jāciena, un ozols ir pelnījis pārstādīšanu citviet Rīgā,” uzskata Rīgas autoostas bijusī darbiniece Ināra Geislere.

Populārā žurnālista Jāņa Dombura atgriešanās Latvijas Televīzijas centrālajā kanālā bija gaidīts un ārkārtīgi nozīmīgs mediju vides notikums. Lielā mērā tāpēc, ka Latvijas žurnālistikā ir maz personību, kas ir pietiekami lielas autoritātes visām nosacītajām pusēm. Ar nelielām iebildēm Domburs tāds ir.