Rīt, ja tā labpatiks Latvijas Republikas Saeimas kopumam, var tikt izskatīts jautājums par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) demisijas pieprasījumu, ko ierosinājusi parlamenta opozīcija. Ja līdz šim darba kārtības punktam tiks, tad, visticamāk, Tālim Linkaitam nekas slikts nenotiks – viņš droši vien paliks savā vietā. Kaut gan viņam tiek pārmesta gan profesionālo amata pienākumu nepildīšana, gan aizdomīgu darījumu piesegšana.
Maz ticams, ka valdošā partiju koalīcija divas nedēļas pirms vēlēšanām tā piepeši ņems nost vienu no ministriem. Protams, atgadīties var viss, bet diezin vai atgadīsies. Turklāt nav tā, ka īgnums pret satiksmes ministru ir tikai opozīcijas partijām. Tāds ir arī Nacionālajai apvienībai (NA). Piemēram, Ogres mērs Egils Helmanis, kurš ir no NA, šovasar izteicās ļoti tēlaini: “Ja nav satiksmes, tad priekš kam vajadzīgs satiksmes ministrs?” Taču diezin vai tagad Nacionālās apvienības Saeimas deputāti ies uzreiz ķerties satiksmes ministram pie rīkles un viņu gāzt. Nav jau vairs nekādas jēgas. Šī valdība dvašo savu pēdējo laiku. Oktobrī sāksies jaunas valdības veidošana, kur “Konservatīvo” partija diezin vai spēlēs kaut cik nozīmīgu vijoli, ja vispār 14. Saeimā ietiks.
Satiksmes ministra demisijas pieprasījumu opozīcijas deputāti bija sacerējuši jau jūlija sākumā, taču tas kaut kur iesprūda. Tolaik bija vērojama katastrofāli bieža starppilsētu autobusu reisu atcelšana. Pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu pieprasīt satiksmes ministra demisiju vērsās arī Ogre, kur problēma ir samilzusi, kopš reisu izpilde uzticēta “Liepājas autobusu parkam”, taču Satiksmes ministrija un “Autotransporta direkcija” nekādi nav rīkojusies. Ministrijā esot atbildēts, ka 1. septembrī neesot izpildīti vien trīs reisi, tikmēr Ogrē uzskata, ka situācija nav normāla, un tāpēc pilsētas dome vērsās valdībā.
Te jāpaskaidro, ka Latvijā jau ilgi pastāv nemainīgi cieta sistēma, ka pasažieru autobusu satiksme nav nekāds brīvais tirgus, bet stingri regulēta blēdība, kurā ir kādi komersanti, kuriem Satiksmes ministrijas apakšstruktūras korumpētā kārtā piešķir tiesības pārvadāt pasažierus. Tie komersanti, kas nav pietiekami tuvās attiecībās ar augstajiem Rīgas kungiem, neiztur konkursu un, iespējams, tiek “atšūti” par to, ka nemaksā kukuļus uz “augšu”. Tādā veidā, piemēram, Ogres pasažieru pārvadājumos ir uzkundzējusies kāda Liepājas firma, kurai nav ne resursu, ne vēlmes pārvadāt ogrēniešus.
Vispār jau satiksmes jomā ķibeles ir arī citur, kur vien skaties, un, piemēram, aviācijā - tāpat ir tikuši atcelti lidojumi un ir samazināts reisu skaits. Pagājušā gada augustā valsts lēma piemaksāt aviokompānijai 90 miljonus eiro “par nelidošanu”. Kopumā “airBaltic” pastāvēšanas laikā valsts tajā ir ieguldījusi gandrīz pusmiljardu eiro. Lielākā daļa šīs naudas attiecas uz pēdējo apmēram piecu gadu periodu. Jādomā, ka aviouzņēmums drīz gribēs vēl naudu, un diezin vai tā būs maza summa.
Bet tas vēl ir salīdzinoši sīkums. Linkaita “veiksmju” sarakstam īsi pirms vēlēšanām ir pievienojusies vēl viena pagalam neglīta lieta - aizdomīgs nekustamā īpašuma darījums Biķerniekos.
30. augustā Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Satiksmes ministrijai izdalīt 8,19 miljonus eiro, lai par šiem līdzekļiem no trim uzņēmējiem - Igora Skoka, būvuzņēmēja Gunta Rāvja dēla Riharda un Andra Putāna - atpirktu 17,7 hektārus zemes Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.
Vēl 2018. gadā miljonāri Rāvis, Skoks un Putāns vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases. 2019. gadā, kad pie varas nāca Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ar “Konservatīvos” pārstāvošo Linkaitu satiksmes ministra amatā, valdība konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu šo īpašumu atpirkt par 3,55 miljoniem eiro, tādējādi pilnībā pārņemot šo kompleksu valsts īpašumā. Īpašuma kadastrālā vērtība gan nav tik liela, bet ir 800 tūkstoši eiro.
Fantastiski, ka miljonāriem piederošais īpašums tagad pēkšņi kļuvis vēl daudz dārgāks - proti, vairāk nekā astoņus miljonus eiro vērts. Desmitkāršota kadastrālā vērtība! Turklāt nākamā gada 1. janvārī stājas spēkā likums, kas paredz zemi zem daudzstāvu dzīvojamām mājām piespiedu kārtā atpirkt par kadastrālo vērtību, bet Biķernieku gadījumā ir pieļauts neizprotams izņēmums.
Teiksim jau nu, kā ir - zemes atpirkšana no Skoka, Putāna un Rāvja par astoņiem miljoniem ir atbaidoši bezkaunīga afēra. Gaišā dienas laikā tiek aiznesti un miljonāriem uzdāvināti pēc vispieticīgākajām aplēsēm vismaz četri miljoni valsts naudas, turklāt no budžeta neparedzētajiem līdzekļiem. Ja nu valstī atgadīsies kas tiešām neparedzēts - plūdi, katastrofa -, izrādīsies, ka naudas nav - tā iztērēta tādos darījumos kā ar Biķernieku zemi.
Klajā valsts naudas izķiņķelēšana varētu būt darbs Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Taču tas ir tikai teorētiski. Nekāds KNAB, ne policija neķersies pie rīkles “Konservatīvajiem”, jo baidās. Bet varēja taču pavaicāt Linkaitam, cik Skoks, Putāns un Rāvis atskaitīja viņam atpakaļ? Vai astoņdesmit? Vairāk? Mazāk?
Satiksmes ministrija piesedzas ar to, ka esot bijusi izveidota atsavināmo nekustamo īpašumu atlīdzības noteikšanas komisija, kura veikusi cenu aptauju par izdevīgāko īpašumu novērtēšanas piedāvājumu. Murmurmur un bladblada!
Noslēgts pakalpojuma līgums ar vienu auditorkompāniju, kura tad noteikusi, ka īpašums ir vairāk nekā astoņus miljonus vērts. Būtu interesanti, ja KNAB būtu noklausījies, kādas sarunas notiek starp auditoriem, ministriju, ministru, miljonāriem, komisijas locekļiem... Žēl, bet KNAB laikam nav klausījies. KNAB uzdevums, šķiet, nav nekad bijis atmaskot tos, kas pie varas, bet tikai tos, kas grib tikt pie varas.
Reitings “Konservatīvajiem” nav nekāds dižais - var iznākt arī, ka viņu liste nepārvar 5% barjeru. Tāpēc jāsteidz grābt, ko var - palikušas pēdējās nedēļas. Kas to lai zina, kādā veidā, kurā vietā un kurš “Konservatīvo” ministrs vēl ko līdzīgu ir iecerējis?
