„Nu un cik tad pie Saeimas bija to piketētāju? Četrdesmit, piecdesmit? Lai piketē, pie mums ir demokrātija,” nosmējās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, atbildot uz maniem pārspriedumiem par to, kāpēc Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvistiem tika dota atļauja piketēt pie Saeimas „pret krievu valodas iznīcināšanu Latvijas skolās”. Daždesmit piketētājiem piepulcējās vēl pārdesmit ziņkārīgo, bet kopumā pikets bija šķidrs kā nabagmājas zupa.
LKS tradicionālajām smaciņas laišanas aktivitātēm varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien nerastos citi, daudz būtiskāki jautājumi. Salīdzinoši nesen līdzdalības portālā „manabalss.lv” tika izsludināta iniciatīva ar nosaukumu „Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības”. To 11. maijā iesniedza Gatis Auziņš, iniciatīvas anotācijā rakstīdams: „Vēlos iedrošināt likumdevēju radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku un citu darbību apturēšanai Latvijā. Tā jāsāk ar Latvijas Krievu savienības (LKS) kā politiskās partijas darbības pārtraukšanu.”
Iniciatīva īsā laika posmā savāca vairāk nekā 10 000 balsu un tika iesniegta Saeimā. Skaidrs, ka parakstu vākšanas ātrumu veicināja Krievijas karš Ukrainā, atgādinot dažādiem mitrofanoviem, ždanokām un pagoriem, ka latvieši neklusēs, kamēr LKS turpinās ņirgāties par Latviju, uzspiežot savu izpratni par vēsturi un šodienu.
Paraksti tika iesniegti Saeimā, un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 27. jūlijā lēma aicināt parlamentu kolektīvo iesniegumu „Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības” nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai. Taču „tālākā izvērtēšana” ir iestrēgusi Saeimas biezo atvilktņu šķirbās, un līdz Saeimas vēlēšanām diez vai kāds paspēs „izvērtēšanu” no tām šķirbām izķeksēt... Līdz ar to Latvijas Krievu savienība ir pilntiesīga politspēļu dalībniece, kam ir atļauts ne tikai pretendēt uz vietu parlamentā, bet arī smirdināties pie demokrātiskā iestādījuma, ko dēvē par Saeimu.
LKS vadoņi piketā mēģināja kādu pārliecināt, ka krievi nav gatavi pāriet uz latviešu valodu, tāpēc kopienai ir vajadzīgi pārstāvji Saeimā, lai viņus varētu aizsargāt, turklāt, iekļūstot Saeimā, viņi dažādos veidos varēšot atcelt ieplānoto skolu valodas reformu. Tās tādas senas un apnicīgas vateņu dziesmas. Tām pievienojās jaunā: Latvijas pareizticīgo baznīcas „piespiedu” atdalīšana no Maskavas dāsnā pupa.
Patiesībā tā visa ir pretvalstiska demagoģija, ko vajadzētu uzmanīt Valsts drošības dienestam. Vai tas kaut ko dara šajā aspektā, nav zināms - noslēpums taču. Turklāt pretvalstisko pļurkstēšanu uzkurina krievu valodā iznākošie preses izdevumi, piemēram, kaut kāda lapele „Segodņa”, kam uz pirmā vāka ir konceptuāls virsraksts: „Jūsu valoda - mūsu ienaidniece! Kāpēc mēģina aizliegt divvalodību?”
Protams, runa ir par krievu valodu, kuru konkrēti „mēģina aizliegt” sabiedriskās vietās, tostarp skolās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Tā ir, nākamā gada 1. septembrī nabaga apdalītajiem un abižotajiem nāksies samierināties ar latviešu valodu visās skolās - sākotnēji gan ne visās klasēs, un tomēr.
Proti, sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; sākot ar 2024. gada 1. septembri - 2., 5. un 8. klasē; sākot ar 2025. gada 1. septembri - 3., 6. un 9. klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1. septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
Esmu to teikusi, bet laikam vajadzēs atkārtot, lai alternatīvi apdāvinātie saprastu: šeit ir Latvija, nevis Krievija, tāpēc šeit viss notiks tikai latviešu valodā. Ar laiku, protams. Bet sāciet pierast jau tagad.
Skolās, protams, būs „objektīvas grūtības”, jo daudzi pedagogi - vai nu savas politiskās pārliecības, vai nu prāta mazspējas dēļ - nebūs gatavi pāriet uz latviešu valodu, tāpēc pametīs skolu. Nu ko, lai ceļš kā galdauts. Izglītības sistēmai būs iespēja attīrīties. Savukārt Izglītības ministrijai būs vēl viens darbiņš: meklēt pedagogus. Neesmu gan optimiste: ar šo darbiņu ministrijai nu galīgi neveicas.
Taču par to Latvijas Krievu savienības likvidēšanu... Laikam jau tiešām Dievs nav mazais bērns, tāpēc ļāvis uz laiku iestrēgt iniciatīvai „Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības”. Nešaubīgi, šī politkopa jālikvidē - ne tikai tāpēc, ka tā saņem nodokļu maksātāju naudu par savu pretvalstisko smirdēšanu, bet galvenokārt tāpēc, ka tā gandē politisko vidi, saindējot svārstīgos vēlētājus.
Tālab, iespējams, tiešām būs labāk, ja šo politpulciņu kā oficiālu veidojumu likvidēs pēc Saeimas vēlēšanām, jo, piedaloties vēlēšanās, tas izdarīs arī kādu labu darbu: atņems balsis „Saskaņai”. Tieši tāpat kā balsis atņems visādi meža dīvainīši, kuru šajās vēlēšanās ir vairāk nekā mazu rāpulīšu pieredzes bagātā utuķemmē.
