Pārāk pieticīgi un pārāk neatbalstīti no Nacionālo bruņoto spēku puses būs Latvijas aviācijas svētku simtgades pasākumi šajā sestdienā. Vispirms “nē!” vērienīgākai šī vēsturiski nozīmīgā notikuma atcerei pateica kovids. Bet pēc tam “nē!” arī mazākam piemiņas formātam pateica Aizsardzības ministrija. Tā “stingri ieteica” saviem izpletņlēcējiem nepiedalīties pasākumā pat privātā kārtā.
Vismaz lidmašīna ar baneri “Aviācijas svētkiem - 100” pēcpusdienā virs Rīgas sestdien lidos. Kāds paraugdemonstrējums gaisā arī būs vērojams. Taču tas, ko 1990. gada 11. novembrī paveica izpletņlēcēju grupa, nolaižoties pie Brīvības pieminekļa ar Latvijas karogiem, atkārtots netiks. Un ne jau tāpēc, ka tas nebūtu droši. Lēkšana laukā no lidmašīnas pēc definīcijas ir paaugstinātas bīstamības pasākums. Gribētāji bija - gan lidmašīna norezervēta, gan izpletņlēcēji pieteikušies. Arī Civilās aviācijas administrācija deva konceptuālu saskaņojumu. Taču armijas priekšniecībai un ministrijas vadībai acīmredzot negribējās čakarēties ar visādām formalitātēm pasākumam, ko paši nerīko. Un tad jau vienkāršākais risinājums bija - nē.
Dziesmusvētki debesīs
Kad piedalīties pasākumā atteicās armijas cilvēki, arī lidmašīnas īpašnieki atsauca savu dalību, bet Latvijas Izpletņlēkšanas federācija paziņoja, ka citi izpletņlēcēji tik īsā laika periodā nevar sagatavoties paaugstinātas bīstamības lēcieniem publiskā vietā. Visbeidzot arī Civilās aviācijas administrācija palūdza izņemt izpletņlēcēju paraugdemonstrējumus pie Brīvības pieminekļa no pasākuma programmas.
Kāpēc izpletņlēcēju klātbūtne un armijas atbalsts sestdien būtu bijis tik svarīgs un kādēļ šī konfliktsituācija ir publiskošanas vērta, atklāj organizatoru sagatavotais, bet tā arī neizplatītais preses paziņojums par akciju “Latvijas aviācijas svētkiem 100”:
“Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 25. jūlijā, Spilvē, tolaik Cementa fabrikas aerodromā, aizsākās unikāla tradīcija - tauta sanāca kopā, lai “svētītu savas aviācijas gada svētkus”, apbrīnotu drosmīgos lidotājus un ziedotu naudu Latvijas armijas pirmo lidmašīnu iegādei.
Spilves aviācijas svētki kļuva par grandiozu ikgadēju pasākumu un vienu no brīvās Latvijas spilgtākajiem simboliem. Tie kļuva par tikpat spēcīgu tautas identitātes veidotāju kā Dziesmu svētki.”
Spilvei piemeties ofšors
Aviācijas svētku simtgades pasākuma sabojāšana visnotaļ simboliski parāda valsts attieksmi pret savas kopējās vēstures būtisku sastāvdaļu - aviācijas vēsturi. Latvijai nav sava aviācijas muzeja, bet Spilves lidosta atdota apšaubāmam ar Krieviju un Kipras ofšoru saistītam nomniekam, kurš nevis attīsta mazo aviāciju, bet gluži otrādi ‒ drīz vien to būs iznīdējis pavisam. Tāpēc arī krāšņais Spilves terminālis plašākai publikai faktiski nav pieejams, bet aviācijas svētki tiek rīkoti otrā lidlauka malā ‒ lai ofšoru nekaitinātu. Arī šogad aviācijas svētki Spilvē notiks - Rīgas svētku ietvaros 15. augustā. Ar Baltijas valstu lidošanas entuziastu paraugdemonstrējumiem un koviddrošu pastaigu Latvijas aviācijas vēsturē. Bet īstajā svētku simtgades datumā cieņas pilna vēsturiskā notikuma atcere tikpat kā izpaliks.
Birokrātijas uzvara
Gan aviācijas svētkus augustā, gan arī atceres pasākumu šajā sestdienā sabiedriskā kārtā organizē nodibinājums “Lidosta “Spilve”” un biedrība “Latvijas aviācijas muzejs “Spilve””. Pirmie ir lidošanas entuziasti, kurus ofšors mēģina padzīt no Spilves skrejceļa, otri vēstures entuziasti, kas jau padzīti no termināļa vēsturiskās ēkas. Pēdējie arī vērsās pie Neatkarīgās ar šo bēdu stāstu. Vakar viņi nosūtīja oficiālu vēstuli aizsardzības ministram Artim Pabrikam, atgādinot pasākuma izjukšanas hronoloģiju, iemeslus un armijas noraidošās attieksmes sekas:
“Līdz ar to rūpīgi plānotais, tautas pašapziņai un armijas godam svarīgais pasākums ir ticis lielā mērā izjaukts. Uzskatām to par necieņu pret Latvijas armijas vēsturi, nihilistisku attieksmi pret tautai svarīga vēstījuma sniegšanu un pierādījumu birokrātiskas attieksmes uzvarai pār patriotisko garu. Ja tāda attieksme būtu bijusi pirms 100 gadiem, tad mums nebūtu nedz savas valsts, nedz armijas. Uzskatām, ka Aizsardzības ministrijas ierēdņu attieksme pret šī ievērojamā vēsturiskā notikuma godpilnu atzīmēšanu ir bijusi pavirša, necienīga un patriotismu neveicinoša.”
Vēlam veiksmīgu pasākumu!
Protams, pasākums bez izpletņlēcēju un karogu piezemēšanās Brīvības pieminekļa pakājē nav nekāds pasaules gals. Un gan jau arī aviācijas svētki Spilvē augustā būs visām maņām tīkami (ja vien kovids un ofšors nesagādās kādus jaunus pārsteigumus). Taču Aizsardzības ministrijas atteikums šai gadījumā šķiet ļoti formāls un iegansts izdomāts. Lūk, pirmā noraidošā atbilde, ko saņēma pasākuma organizatori, un tālākā sarakste principiāli neko nemainīja. To parakstījis valsts sekretārs Jānis Garisons:
“Aizsardzības ministrija ir saņēmusi un izskatījusi nodibinājuma “Lidosta Spilve” š.g. 2. jūlija vēstuli par atbalsta sniegšanu Aviācijas svētku Simtgades akcijai š.g. 25. jūlijā. Izvērtējot Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības iespējas atbalstīt pasākumu ar trīs izpletņlēcēju dalību, informējam, ka saistībā ar darba noslodzi un tiešo pienākumu izpildi kā prioritāti Speciālo uzdevumu vienības dalība pasākumā š.g. 25. jūlijā nebūs iespējama. Vēlam veiksmīgu pasākumu!”
Kad tālākā sarakstē noskaidrojās, ka no armijas netiek prasīta nedz lidmašīna, nedz Speciālo uzdevumu vienība, bet tikai atļauja karavīriem godināt aviācijas svētku simtgadi kaut vai privātā kārtā, atbilde bija tikpat formāla. Proti, atteikums “saistībā ar gaisa kuģa plānotajiem reglamenta darbiem un ierobežoto personāla resursu minētajā laika posmā”.
