Taps koncepcija miljonāra Vītola mierināšanai

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par mecenātu dēvētā Viļa Vītola nepatika pret peldošajiem namiņiem Ķīpsalas jahtu ostā kļuvusi par Vislatvijas mēroga problēmu, ko nespēj atrisināt pat Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Institūcija, kas speciāli izveidota Rīgas vēsturiskā centra delikātai apsaimniekošanai – nespēj pieņemt lēmumu pat par mājiņas pārvietošanu Daugavā, nostāk no miljonāra mājas logiem, jo padomes locekļi balsojumā vienkārši atturas.

2020. gada 6. maijā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē tika izvērtēts Rīgas brīvostas pārvaldes priekšlikums par peldošās segtās konstrukcijas pārvietošanu Ķīpsalas jahtu ostas ietvaros uz dienvidu pusi ‒ astoņus metrus Vanšu tilta virzienā. Tieši tik pēc ostas aprēķiniem un veiktās ainavas analīzes nepieciešams, lai no Viļa Vītola mājas logiem pāri krastmalas ielai varētu netraucēti baudīt savu rīta kafiju ar Vecrīgas ainavu.

Par Vītolu avīzē uzzināja

No 10 padomes locekļiem pret nebija neviens. Un tomēr kompromisa priekšlikums tika noraidīts. Lūk, balsojuma rezultāts:

Par: 4 - A. Kušķis, I. Purmale, I. Tapiņa, J. Zilgalvis, Pret: 0; Atturas: 6 - A. Kronbergs, J. Dambis, V. Brūzis, D. Baltiņa, J. Asaris, A. Lapiņš.

Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošais protokols, sēdē tika spriests gan par to, ka ēka varētu būt “ažūrāka un caurspīdīgāka”, ka lapegles dabiskā krāsa pārāk izceļas, ka vajadzētu plašāku attīstības koncepciju Daugavas akvatorijai. Un galu galā kompromisa risinājumu par peldošās mājiņas pārvietošanu draudzīgi izgāza. Varbūt tādēļ, ka klients - Vilis Vītols pieprasa radikālāku risinājumu. Mantojuma pārvaldes pārstāve Elvita Ruka gan skaidro, ka ar Vītola pretenzijām šim lēmumam neesot nekādas saistības un par tādām pārvaldē kļuvis zināms tikai no avīzes. Dokumentos patiešām tiek pieminēti vārdā nenosaukti “Ķīpsalas iedzīvotāji”, lai gan vienīgais iebilžu avots ir tieši Vītolu ģimenes nams Balasta dambī.

351. sēdes protokols

Rīgas brīvosta ierosināja pārvietot Vītola nemīļāko jahtu ostas namiņu vairāk uz Vanšu tilta pusi, taču tik vienkāršu kompromisa risinājumu padome nobijās pieņemt. Te lasāms sēdes protokols.

Miljonāra juristi blefo

Neatkarīgā par šo konfliktu rakstīja 2. jūnijā publikācijā “Miljonāram Vītolam traucē laiviņas”. Ietekmīgajam tautietim traucē jahtkluba rosība - viņš vēlas, lai būves tiek aizvāktas. Lai panāktu jahtkluba infrastruktūras likvidēšanu, Vilis Vītols ar sava uzņēmuma SIA “UG1” starpniecību noalgojis advokātu biroju “Fort”. Raksta sūdzības dažādām institūcijām, draud ar tiesvedību un citastarp arī blefo. Advokātu biroja iesniegumā brīvostai un Pilsētas jahtklubam “par peldošo kastveida būvju pārvietošanu” minēts, ka Mantojuma pārvalde ir izdevusi priekšrakstu, uzdodot Rīgas brīvostas pārvaldei pārvietot jaunbūvi (runa ir par vienu no mājiņām ostas labajā stūrī). Priekšraksts noteiktajā termiņā līdz 17. maijam neesot izpildīts, tāpēc “Klienta vārdā Birojs ar šo pieprasa Brīvostas pārvaldei un Biedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, novērst RVC izmantošanas pārkāpumus un pārvietot peldošās kastveida būves prom no Piestātnes teritorijas”. Zīmīgi, ka būves minētas daudzskaitlī, tātad jāaizvāc visas! Taču informācija par Mantojumu pārvaldes izdoto priekšrakstu neatbilst patiesībai. Galvenā valsts inspektore Ināra Bula Neatkarīgajai apliecina, ka tāds priekšraksts nav izdots. Kas attiecas uz peldošo namiņu, pārvaldes nostāja ir šāda: “No Rīgas brīvostas pārvaldes 3 mēnešu laikā tiek gaidīta kopēja koncepcija par plānoto attīstību uz ūdens. Šobrīd pretenzijas ir par konkrētās būves arhitektonisko kvalitāti. Par precīzu novietojumu varēs lemt pēc iepazīšanās ar konkrēto attīstības priekšlikumu. Neviens nenoliedz, ka ūdens ir Rīgas vērtība un bagātība, tam jābūt apdzīvotam utt. Jautājums ir par labāko risinājumu.”

Brīvosta jahtu ostu neslēgs

Brīvostas pārvalde arī vēlas labāko risinājumu, tomēr tādu, kas apmierinātu abas puses, nevis tikai vienu. Tātad kompromisu:

“Ķīpsalas jahtu ostas jautājumā esam jau tikušies ar iedzīvotājiem, mēģinājuši pēc iespējas ņemt vērā viņu vēlmes, jau pārvietojot daļu no jaunizveidotās jahtu infrastruktūras uz citu vietu, kur tā netraucētu iedzīvotājiem.

Tomēr diez vai būtu pareizi tagad pavisam visu aizslēgt un pārtraukt Ķīpsalas jahtu ostas darbību, jo kādam tā vienkārši nepatīk.

Tā ir būtiska pilsētas tūrisma, Rīgas ostas un burāšanas nozares sastāvdaļa, kuras attīstībā šo gadu laikā ir ieguldīts liels darbs un kuras nākotnē un izaugsmē noteikti ir potenciāls. Mēs vienmēr esam par dialogu, tāpēc tomēr ceram uz konstruktīvu sarunu arī par šo jautājumu.”

Runa tātad var būt par peldošo namiņu pārvietošanu jahtu ostas robežās, bet nevis Viļa Vītola pieprasījumu “pārvietot peldošās kastveida būves prom no piestātnes teritorijas”.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".