Marijas Golubevas iecelšana par iekšlietu ministri bija pārsteigums visiem, iespējams, arī viņai pašai. Līdz nākamajām vēlēšanām atlicis tikai gads, un atšķirībā no sava priekšgājēja viņa nekādas revolūcijas negrasās rīkot. Dienestu vadītāji var atviegloti nopūsties. Arī pie melu detektora ministre nevienu slēgt negrasās. Tas nav viņas darba stils. Bet – kāds tad?
„Es pat varētu vairs neko ekstravagantu nedarīt, neizpausties sociālajos tīklos, esmu pārliecināts, ka arī bez tā visa nākamajās Saeimas vēlēšanās mēs uzvarēsim. Un tas dos man iespēju nonākt līdz premjera nominācijai. Mani neinteresē strādāt par Saeimas deputātu, es nekad neesmu gribējis būt deputāts, mani interesē vadīt valsti,” teic Aldis Gobzems, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" priekšsēdētājs. Šodien intervija ar viņu.
Parlamenta vairākums noraidījis Zaļo un zemnieku savienības likumprojektu, kas paredzēja atlikt obligāto sociālo iemaksu sistēmas (stājas spēkā šodien) ieviešanu.
Satversmes tiesa atzinusi, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros vēl divas pašvaldības apvienotas veidā, kas ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Ilūkstes novads Augšdaugavas novadam un Ozolnieku Jelgavas novadam pievienoti, pārkāpjot Satversmi. Tomēr par reformu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Artūrs Toms Plešs ir pārliecināts, ka šis Satversmes tiesas lēmums tikai apliecina, ka reforma patiešām bijusi nepieciešama.
„Pie manis uz konsultāciju bija atnācis tēvs ar dēlu – geju. Viņš bija ievilkts LGBT sabiedriskajās aktivitātēs. „Visi mani ienīst,” dēls teica. Viņš parasti ietērpās kaut kādās izaicinošās drēbēs, nofilmēja sevi un video ielika „Instagramā”. Protams, visi klasesbiedri to zināja, un mazākais, ko viņi darīja – viņi vīpsnāja. Kāds viņu laikam bija arī iedunkājis,” stāsta Viesturs Rudzītis.
Saeimas deputāta, “Saskaņas” biedra Jāņa Ādamsona apcietināšana aizdomās par spiegošanu Krievijas Federācijas labā radījusi vairāk jautājumu, nekā līdz šim sniegtas atbildes. Premjers Krišjānis Kariņš arī aicina izvērtēt, kā Saeimā notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju.
„Gan jau es kādreiz atbraukšu uz darbu ar motociklu,” smaidot saka Anita Muižniece. Motobraukšana ir viņas hobijs jau piekto gadu. Kaut kas stilīgs un citāds ir šajā solījumā atbraukt uz ministriju ar moci, un varbūt tieši tāpēc – arī cerīgs. Pretēji daudzu iepriekšējo ministru sterili stīvajai pareizībai un akadēmiskajai garlaicībai.
Šodien intervija ar LR izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).
„Modernās „rečekistes” visu pagriezušas kājām gaisā. Tā vietā, lai nostātos pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, „rečekistes” ir sākušas sargāt varu pret tiem, kuri to apdraud. Un nevajag man stāstīt, ka tas viss ir saistīts ar kaut kādiem principiem. Tas ir vienkārši bizness. Arī mani „rečekistes” ir mēģinājušas apsūdzēt melos... kurus es neesmu paudis. Ja mēs savā ceļā pievērsīsim uzmanību katram rejošam sunim, mēs nekad nenonāksim līdz mērķim,” ironizē Vjačeslavs Dombrovskis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par to un daudz ko citu – šodien intervija ar viņu.
Trešdien, 16. jūnijā, Ženēvā paredzēta ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanās. Par šīs tikšanās mērķiem, iespējamiem rezultātiem un šo sarunu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, tai skaitā Latvijas drošības jautājumiem, saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu. Šodien publicējam šīs intervijas otro daļu.
Māris Mičerevskis (dzimis 1982. gada 21. septembrī, ir rakstnieks, publicists, vēsturnieks, uzņēmējs un politiķis. Valdes loceklis Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Iepriekš pārstāvēja partiju “Latvijas attīstībai” un apvienību “Attīstībai/Par!” Pašlaik bezpartejisks. Jaunajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par!”) sākot pildīt amata pienākumus un uz laiku noliekot Saeimas deputāta mandātu, līdzšinējais Rīgas domnieks Māris Mičerevskis ir kļuvis par Saeimas deputātu.
Trešdien, 16. jūnijā, Ženēvā paredzētas ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanās. Par šīs tikšanās mērķiem, iespējamiem rezultātiem un šo sarunu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, tai skaitā Latvijas drošības jautājumiem, saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu.
„Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā,” teic Rolands Irklis, Valsts kontroles (VK) vadītājs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņam ir bažas, ka Līga Krapāne – nedod, Dievs! – vēlreiz varētu paust savu viedokli. Runa ir par VK darbinieces Līgas Krapānes „neticamo uzdrīkstēšanos” – parakstīties zem viedokļvēstules par vakcinācijas procesu un valdības neizdarībām šajā procesā.
Kā vīrusa izplatības ierobežošanas centieni, slāpējot ekonomisko un sociālo aktivitāti, ietekmējuši darba tirgu, cik pozitīvi vai negatīvi to ietekmējuši valsts atbalsta mehānismi un kā cilvēkiem atgriezties profesionālajā dzīvē, Neatkarīgās intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Evitu Simsoni.
„Ministru daļējā nomaiņa bija valdības iekšējais „bizness”. Valdība smuki apveda ap stūri medijus, pasakot, ka viss notiks pēc pašvaldību vēlēšanām. Visi noticēja, spriedze tika noņemta, valdība klusi kuluāros visu sarunāja. Jautājums ir tikai tāds: cik ilgi mediji atcerēsies šo apčakarēšanu?” ironiski spriež politologs Filips Rajevskis. Šodien intervija ar viņu par pašvaldību vēlēšanām, valdības piruetēm un tuvo nākotni.
„Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras vēlēšanu rezultāti bija ļoti pieticīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Šodien – intervija ar Jāni Dombravu.
„Šausmīgā steiga, ar kādu bīda likumprojektu, liek domāt par LGBT lobija spiedienu. Nav bijusi diskusija par likuma grozījumiem – ne ar tiesnešiem un advokātiem, ne ar policiju, ne ar mācībspēkiem un krimināltiesību speciālistiem,” teic tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska. Saeimā tiek bīdīti Krimināllikuma grozījumi, kas pavērs durvis vārda brīvības būtiskai ierobežošanai un liks cilvēkiem aizvērt mutes gluži tāpat kā padomju laikos. Baiba Rudevska komentē šo likumrades procesu Saeimā.
„Protesta akcijās nogalināti astoņi vai deviņi cilvēki. Pirmais bojāgājušais bija Aleksandrs Traikovskis – viņu nošāva. Brestā gāja bojā Genādijs Šutovs – viņu sašāva, un viņš nomira slimnīcā. Gomeļā tika nogalināts Aleksandrs Vihors. Savukārt Romanu Bondarenko, kurš izgāja no savas mājas, lai uzzinātu, kāpēc nepazīstamas personas rauj nost baltsarkanās lentes, piekāva līdz nāvei. Mirušu atrada protestu dalībnieku Ņikitu Krivcovu. Tādu gadījumu diemžēl ir daudz,” stāsta Baltkrievijas žurnāliste Dzijana Seradzjuka.
