Jaunsargu instruktore: apņēmība sargāt tēviju dzimst ģimenēs

Jaunsargu instruktorei un valsts aizsardzības mācības pasniedzējai Ievai Šteinaltei darbs ir arī hobijs  © Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Lāčplēša dienas priekšvakarā Ieva piekrita padalīties ar "Neatkarīgo" savās domās, kāpēc jauniešiem ir svarīgi apgūt militāro lietu priekšzināšanas un izdzīvošanas prasmes, kā arī atļāva piedalīties praktiskajā nodarbībā, kur jaunieši apguva orientēšanos apvidū. Jauka, smaidīga, iedvesmojoša, bet stingra - tāda bija Ieva, vadot nodarbību. Jaunieši patiesi aizrāvās un, matiem plīvojot, azartiski metās meklēt kontrolpunktus tehnikuma praktisko mācību centra teritorijā.

Patlaban valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās vēl nav obligāta, bet 10.-11. klašu skolēni vidusskolās un 1.-2. kursu vai 2.-3. kursu audzēkņi profesionālajās mācību iestādēs to var apgūt pilotprojektā, ja vien skola ir pieteikusies.

Par valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā Ieva Šteinalte strādā no šā gada septembra / Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Kas ir valsts aizsardzības mācība (VAM)? Kāpēc VAM ir nepieciešama, un kādi ir VAM mērķi? Kādas zināšanas jaunieši apgūst VAM?

Valsts aizsardzības mācību varētu raksturot kā daudzpusīgu kursu, kurā jaunieši apgūst zināšanas veselības, drošības jomā, kā arī pilnveido savu fizisko sagatavotību, pildot dažādus militarizētus uzdevumus. VAM mērķis ir veidot aktīvu, mobilu un rīkoties spējīgu sabiedrības locekli, kurš grib un spēj aizstāvēt sevi, līdzcilvēkus un Latviju krīzes gadījumā. VAM sniedz jauniešiem tādas zināšanas kā ieroču apmācība, orientēšanās pamati, ierindas apmācība, lauku kauju iemaņas, sakaru apmācība u.c.

Kāpēc jauniešiem jāapgūst valsts aizsardzības mācība? Kāpēc jauniešiem ir svarīgi apgūt militāro lietu priekšzināšanas un izdzīvošanas prasmes?

Es uzskatu, ka jauniešiem ir svarīgi apgūt šīs zināšanas, prasmes un iemaņas, lai prioritāri varētu izmantot tās ikdienas situācijās, kā, piemēram, apmaldoties mežā, ļoti noderīgas būs topogrāfiskās zināšanas. Tāpat arī ierindas apmācība jauniešiem sniedz disciplīnas un koordinācijas iemaņas. Jo vairāk būs apmācītu un zinošu jauniešu valsts aizsardzības jomā, jo valstij būs spēcīgākas aizsardzības spējas.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, mācot VAM?

Lielākoties tā ir pielāgošanās dažādām problēmsituācijām, ar kurām nākas saskarties ikdienā, kā, piemēram, nodarbību vietu organizēšana, jo tādas praktiskās nodarbības kā lauka kauju iemaņas ir grūti realizēt, ja skolas teritorijā nav piemērota apvidus. Tāpat arī laika apstākļi. Tie ietekmē nodarbību kvalitāti, un vai vispār praktisko nodarbību ir iespējams realizēt ārā. Ja nav, tad ir jādomā alternatīvas un nodarbības vadītājam ir jābūt fleksiblam.

Lai jauniešiem būtu interesantāk, Ieva Šteinalte izveidojusi uzdevumus, izmantojot orientēšanās aplikāciju, QR kodus un kartes. Pirms tam no rīta teorijā apgūta topogrāfijas tēma / Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Kādam, jūsuprāt, ir jābūt labam VAM pasniedzējam?

Manuprāt, VAM pasniedzējam ir jābūt entuziastiskam un harismātiskam, tādam, kurš spēj jauniešiem sniegt šīs VAM zināšanas viņiem saprotamā un interesi raisošā veidā. Viennozīmīgi, arī kompetentam, tādam, kurš spēj jauniešus iedvesmot un sniegt profesionālas zināšanas.

Kāda ir jauniešu degsme, apgūstot VAM? Vai esat saskārusies ar noraidošu attieksmi no jauniešu puses?

Līdz šim neesmu saskārusies ar noraidošu attieksmi. Iespējams, tāpēc, ka esmu pietiekami stingra un jauniešiem ir jāievēro tieši tādi paši nosacījumi un uzvedības kultūra kā jebkurā citā mācību priekšmetā. Jābūt stingrībai un disciplīnai. Manās grupās nav problēmu ar to. Protams, līdzīgi kā citos mācību priekšmetos, nekad nebūs tā, ka visiem pilnīgi viss patiks. Daļa jauniešu nāk motivēti, bet citi - atzīmes dēļ. Katru mēnesi man viņiem ir jāizliek vērtējums.

Manis vadītajās grupās jaunieši darbojas ar degsmi, jo vienmēr cenšos nodarbības pasniegt interesanti, stāstot arī savu pieredzi, ko esmu guvusi kā kareive profesionālajā dienestā, un jauniešiem tas ļoti patīk. Turklāt, kad jaunieši pēc nodarbībām pienāk klāt un pasaka: "Paldies! Bija ļoti interesanti. Kad būs nākamā nodarbība?", tas dod vēl lielāku motivāciju un gandarījumu par savu darbu.

Plānoju, kurā mēnesī mums būs ekskursija, kad pārgājiens. Un saviem jauniešiem saku, ka ekskursijā brauks tikai tie, kuri nāk uz nodarbībām un ir disciplinēti.

30 minūšu laikā atrasti 10 kontrolpunkti. Ieva Šteinalte kopā ar jauniešiem pēc veiksmīgi aizvadītas orientēšanās nodarbības / Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Kā kļuvāt par VAM pasniedzēju/jaunsargu instruktori?

Par VAM pasniedzēju/instruktori kļuvu brīdī, kad savā profesionālajā karjerā NBS jutos viszemākajā punktā, tas ir, kad darbs nesniedz nekādu gandarījumu un izaugsmi. Tajā brīdī sociālajos tīklos pamanīju informāciju, ka ir iespēja kļūt par VAM pasniedzēju, turklāt strādāt savā novadā. Esmu no Ķekavas. Tagad Ķekavā vadu jaunsargu interešu izglītības pulciņu, kurā ir 27 jaunsargi vecumā no desmit līdz 13 gadiem.

Vai jums papildus bija jāiegūst vēl kāda izglītība?

Jā, tā kā man nebija pedagoģiskās pieredzes un izglītības šajā sfērā, man bija jāiestājas augstskolā un jāstudē pedagoģija. Man bija iegūts bakalaura grāds un bija iespēja turpināt studijas pedagoģijas modulī maģistrantūrā.

Mācos līdz ar audzēkņiem, jo NBS dažas tēmas nebiju apguvusi. Pedagoģiju studēju Latvijas Universitātē, un reizēm gadās tā, ka sestdien līdz pusdienlaikam mācos, bet pēcpusdienā jau ar jaunsargiem braucu ekskursijā.

Vai esat apmierināta ar savu izvēli, darbu?

Šobrīd varu teikt, ka mans darbs ir mans hobijs, jo lielākā vērtība ir tā, ka zināšanas varu nodot tālāk, kā arī attīstīt un pilnveidot sevi dažādos izaicinājumos.

Pastāv viedoklis, ka jaunieši tagad lielākoties savu laiku pavada pie datora, ir kļuvuši vārgi un slimīgi. Piekrītat vai nepiekrītat šādam apgalvojumam?

Manuprāt, tas būtu pārāk skaļi teikts. Nevaru spriest par visu jauniešu fizisko sagatavotību un slimības rādītājiem kopumā, bet varu teikt to, ka viss sākas ar sevi. Jāatrod motivācija pašiem sevī uzlabot savu fizisko sagatavotību, ēst veselīgāk, atteikties no dažādiem kaitīgiem ieradumiem.

Vai jūs cilvēkiem, kuri vēl tikai domā, ieteiktu kļūt par VAM un Jaunsardzes interešu izglītības pasniedzējiem?

Pavisam noteikti! Kā VAM pasniedzējs/instruktors vari pilnveidot sevi dažādos profesionālās pilnveides kursos, kurus pasniedz Jaunsardzes centrs, kā arī strādāt ar lieliskiem un atsaucīgiem kolēģiem. Katra diena ir citāda, un varu teikt, ka pats izvēlies, cik piepildīta un iedvesmas pilna tā būs.

Kam būtu jāuzņemas militāro prasmju apgūšanas un fiziskās sagatavotības veicināšanas popularizēšana?

Uzskatu, ka viss sākas ģimenē. Tieši ģimene ir tā, kas informēs bērnu par militāro prasmju apguves nepieciešamību, fiziskās sagatavotības lomu savā dzīvē. Militārās prasmes, patriotismu jaunieši var apgūt, esot Jaunsardzē jau no desmit gadu vecuma.

Arī fiziskās sagatavotības veicināšana sākas ģimenē, tas, kā ģimene izvēlas pavadīt brīvo laiku - pie televizora vai esot aktīviem, piemēram, piedaloties dažādos kultūras pasākumos vai fiziskajās aktivitātēs gan ģimenes, gan draugu lokā.

Man jaunsargu pulciņā ir divi jaunsargi, kuri uzreiz pateica, ka nākotnē vēlas veidot militāru karjeru. Tas ir brīnišķīgi, kad jaunietis 11 gadu vecumā jau zina, ko grib, ir tik zinošs, inteliģents. Daudziem vecāki ir zemessargi, un viņi patiešām jau daudz ko zina.

Ko jūs novēlētu jauniešiem?

Es novēlētu jauniešiem nebaidīties no VAM, kas nākamajā gadā vidusskolēniem un profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņiem būs obligāts mācību priekšmets, jo tā pavisam noteikti nav tāda veida apmācība kā armijā, par ko, iespējams, jaunieši baidās.

Mācieties un pilnveidojiet sevi! Šī apmācība var noderēt arī ikdienas situācijās, jo, kad pati pasniedzu VAM, citreiz aizdomājos - žēl, ka manā skolas laikā tādas nebija. Tā taču ir tik interesanta un noderīga.

Foto: Ģirts Ozoliņš/MN