Kā tūristi no Baltijas valstīm sponsorē Lukašenko režīmu? Kas apdraud cilvēkus, kuri ceļo uz Baltkrieviju? Kāpēc un kam vajadzīgas jaunās Baltkrievijas pases? Vai uz Ukrainas bēgļu fona Eiropa nav aizmirsusi par baltkrievu bēgļiem? Kāpēc Baltkrievijas nākotne ir atkarīga no Krievijas un Ukrainas kara iznākuma? Kā agresorvalstis apiet starptautiskās sankcijas? Par šiem un citiem jautājumiem ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku Viļņā sarunājās portāla “kontekst.lv” galvenais redaktors Vladislavs Andrejevs.
Jūs strādājat pie jauno Baltkrievijas pasu projekta. Taču, piemēram, Lietuvā jau ir ārvalstnieka pase, kuru var saņemt arī Baltkrievijas bēgļi. Kāda ir jūsu jauno Baltkrievijas pasu projekta jēga?
Jaunā Baltkrievijas pase ir sistemātiskāks risinājums, lai legalizētu uz ārvalstīm izbraukušos baltkrievus. Jo ne katrā valstī ir ārvalstnieka pase. Mūsu izstrādātajai pasei ir praktiska nozīme. Tas būs ceļošanas dokuments jaundzimušajiem baltkrieviem un tiem, kuriem pases derīguma termiņš ir beidzies vai arī pasē nav palikušas lapaspuses vīzām. Tai ir arī ļoti liela simboliska nozīme, lai baltkrievi nezaudētu saikni ar Baltkrieviju, ir svarīgi, lai viņi justos kā cilvēki ar baltkrievu dokumentu.
Tieši tāpēc pirms gada mēs sākām izstrādāt jaunās pases koncepciju, jo saprotam, ka Lukašenko režīms cenšas visos iespējamos veidos sariebt, kaitēt tiem, kas aizbraukuši no Baltkrievijas, izspiest viņus un radīt viņiem pēc iespējas lielākas grūtības.
Lai gan mēs izstrādājam šo pasi un centīsimies panākt tās atzīšanu, mēs strādājam arī pie tā, lai jau tagad vienkāršotu Baltkrievijas pilsoņu legalizāciju. Piemēram, Lietuvā mēs vienosimies pagarināt no viena gada līdz trim gadiem termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī tai piesaistīto ārvalstnieka pasi. Tas ir liels izaicinājums demokrātiskai sabiedrībai, bet mums šis jautājums ir jāatrisina.
Kā praktiski tiks risināts jautājums ar jauno Baltkrievijas pasi? Kas apkopos iedzīvotāju datus, kur šīs pases tiks drukātas?
Patiesībā tas ir diezgan sarežģīts projekts. Jo mums ir jāizveido visa ķēde, sākot no datu vākšanas un šo datu pārbaudes un beidzot ar paša dokumenta izsniegšanu. Tiks izveidota organizācija, kas rūpēsies par katru šīs ķēdes posmu. Tas notiks Lietuvas teritorijā. Ar to nodarbosies pārbaudīts uzņēmums.
Mēs saprotam, ka mūsu izstrādātais pases dizains atbilst visiem starptautiskajiem drošības standartiem, un Eiropas Komisija mums ir devusi zaļo gaismu, taču, protams, pats atzīšanas process tiks apspriests katrā valstī atsevišķi, jo atzīšana ir katras valsts, nevis ES jurisdikcija. Tāpēc pēc tam, kad būs nodrukāti pirmie paraugi, mēs tos nosūtīsim katrai valstij un tad izlemsim jautājumu par atzīšanu nacionālajā līmenī.
Lukašenko ir aizliedzis saņemt dokumentus konsulātos ārvalstīs. Kādam riskam ir pakļauti tie, kas, negaidot, kamēr tiks atzīta jaunā pase, dodas uz Baltkrieviju, lai nomainītu vecos dokumentus?
Pašlaik vairāk nekā divi miljoni baltkrievu dzīvo ārzemēs. Un vismaz 500 tūkstoši ir aizbraukuši pēc 2020. gada. Tas nozīmē, ka vismaz 500 tūkstoši nevarēs atgriezties - viņus uzreiz ieslodzīs cietumā, jo viņi piedalījās protestos vai veica kādas protesta akcijas. Parakstot dekrētu par to, ka konsulāti vairs neuzņemas pienākumu izsniegt un atjaunot dokumentus, Lukašenko vēlas piespiest baltkrievus atgriezties, lai viņus aizturētu kaut kādu savu motīvu dēļ.
Daudziem cilvēkiem nav iespēju atgriezties, problēma ar pasēm jau ir akūta. Pēc tam, kad mēs izstrādājām projektu un Lukašenko parakstīja šo nelikumīgo dekrētu, mēs aptaujājām baltkrievus ārzemēs - kam šobrīd steidzami nepieciešami dokumenti. Vismaz 60 tūkstošiem šobrīd steidzami nepieciešama pase. Un, tā kā šis projekts var uz kādu laiku aizkavēties - līdz pase tiks atzīta, šādu cilvēku skaits palielināsies.
Bezvīzu režīms kā ēsma. Tūristi no Baltijas valstīm turpina doties atpūtas braucienos uz Baltkrieviju, jo Minska ir "tik tīra un lēta"... Ar ko riskē Latvijas un Lietuvas pilsoņi, ceļojot uz Baltkrieviju?
Es jau esmu aicinājusi lietuviešus un latviešus neuzķerties uz Lukašenko ēsmas un nebraukt uz Baltkrieviju. Pirmkārt, šie cilvēki, apmeklējot Baltkrieviju un tur tērējot naudu, tādējādi sponsorēt šo režīmu, kurš par saviem ķīlniekiem pārvērtis miljoniem baltkrievu. Otrkārt, tas ir nedroši. Ir sākusies tiesas prāva pret Latvijas pilsoni, kura tiek apsūdzēta par to, ka esot atbraukusi uz Baltkrieviju vervēt militārpersonas. Tiesa notiks slēgtā režīmā, un es no savas pieredzes zinu, kāda būs šī tiesa. Tāpēc tas apdraud pirmām kārtām personisko drošību. Lai cik sakopta Baltkrievija būtu no ārpuses, tā ir ļoti, ļoti netīra no iekšpuses.
Kā jūtas cilvēki Baltkrievijā?
Baltkrievijā cilvēki tagad dzīvo pastāvīgās bailēs. Jo katru dienu pie jums var atnākt, pārmeklēt jūsu dzīvokli, nolikt jūs uz grīdas bērnu acu priekšā un pēc tam aizvest uz cietumu. Mēs tagad dzīvojam kā Staļina laikos, kad nezini, kas tevi sagaida, kad valda absolūts beztiesiskums, kad tu neko nevari pierādīt. Ir jūtams akūts advokātu trūkums.
Katru dienu Baltkrievijā tiek aizturēti 15 līdz 20 cilvēki. Šāds līmenis saglabājas jau trīs gadus, un politieslodzīto skaits arvien pieaug. Tiek represēti to cilvēku radinieki, kuri devušies uz ārzemēm, mūsu brīvprātīgo, kuri piedalās karā Ukrainā, radinieki. Tas nozīmē, ka uz cilvēkiem tiek izdarīts nepārtraukts spiediens, tu esi nepārtrauktā neziņā, tev vienmēr jābūt gatavai somai ar personīgām mantām - ja pēc tevis atnāks, lai tu vismaz kaut ko paņemtu līdzi uz cietumu.
Savulaik cilvēki ar Lukašenko netika galā, tagad viņš palīdz Putinam ieilgušajā karā pret Ukrainu. Vai jums izmisumā nenolaižas rokas?
Es saprotu, ka tikai ar smagu ikdienas darbu mēs varam kaut ko sasniegt. Protams, jūs vienmēr varat nolaist rokas un teikt, ka neko citu nevar izdarīt, ka Lukašenko ir atdevis Baltkrieviju Krievijai, ka Baltkrievija ir aiz dzelzs priekškara.
Taču mūsu mērķis ir atbrīvot Baltkrieviju, tāpēc mēs nevaram pat iedomāties, ka cīņa varētu apstāties. Es redzu, kā tūkstošiem baltkrievu, kas aizbrauca, un tie, kas palika valstī, turpina cīņu. Dažādos veidos. Baltkrievijā var darīt mazāk, ārzemēs - daudz vairāk. Tāpēc mūsu stratēģija sastāv no daudziem elementiem: spiediena uz režīmu, palīdzības pilsoniskajai sabiedrībai, palīdzības plašsaziņas līdzekļiem, palīdzības politieslodzītajiem un viņu ģimenēm. Un es neredzu, ka baltkrievi būtu noguruši, jo viņi zina, par ko cīnās, viņi jūtas atbildīgi pret tiem, kas ir ziedojuši savu brīvību un daži pat dzīvību, viņi jūtas atbildīgi pret savu valsti.
No kā jūs visvairāk baidāties?
Ja Krievija zaudēs karu Ukrainā - un tas noteikti tā būs, var gadīties, ka Baltkrievijas jautājums paliks iesaldēts un Baltkrievija paliks Krievijas ietekmē. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, jo karu nevar uzskatīt par beigušos, kamēr nav atbrīvota gan Ukraina, gan Baltkrievija.
Baltkrievija ir stratēģiski svarīga visas Eiropas drošībai, tāpēc nav iespējams atbrīvot Ukrainu un atstāt Baltkrieviju, teiksim, Putina varā. Tāpēc mēs visur atkārtojam un jau risinām sarunas par to, ka tad, kad divas valstis - Ukraina un Krievija - vienosies, jo jebkurš karš beidzas pie sarunu galda, tur jāpiedalās arī Baltkrievijai, ko pārstāv demokrātiskā sabiedrība, lai Baltkrievijas balss tur būtu dzirdama.
Vai ir priekšnoteikumi, lai tā notiktu? Vai Lietuvas un Eiropas politiķi to apzinās?
Baltkrievija šobrīd nav tik lielā uzmanības centrā kā 2020. gadā. Un es redzu, ka dažiem politiķiem joprojām ir ieradums runāt par Baltkrieviju saistībā ar Krieviju, ka mēs esam tāds pelēks punkts Krievijas ietekmē, ar ko nevar neko izdarīt. Un Baltkrievija bieži (tagad jau retāk) tika pieminēta tikai kara Ukrainā kontekstā, nevis kā atsevišķa valsts, bet kā Krievijas satelīts. No tā ir nepieciešams atbrīvoties, pilnībā mainīt izpratni par mūsu valsti, nošķirt Lukašenko režīmu no baltkrieviem un Krieviju no Baltkrievijas.
Kad medijos parādās informācija, ka kaut kur ir notikušas sarunas starp Krieviju un Ukrainu, mēs nezinām, par ko ir bijušas šīs sarunas. Vai tajās vispār ir pieminēta Baltkrievija. Abas puses var vienoties, bet kā ir ar Baltkrieviju? Vai mums būs iesaldēts konflikts?
Vai uz Ukrainas bēgļu fona pasaule nav aizmirsusi par baltkrievu bēgļiem?
Protams. Cilvēki cieš. Var jau teikt, ka baltkrievi ir aizmukuši no režīma un tagad atrodas drošās valstīs, bet svešās zemēs ir tik daudz izaicinājumu, sākot ar legalizāciju, problēmām ar bērnu ievietošanu bērnudārzā, arī uzņēmumu pārvietošana ir ļoti sarežģīta. Darba meklēšana... Ir ļoti daudz problēmu.
Mūsu uzdevums ir panākt, lai baltkrievi netiktu aizmirsti, lai baltkrievu migrācijas jautājumi paliktu dienaskārtībā. Un šeit mums ļoti palīdz mūsu kaimiņi - Baltijas valstis, Polija, lai šo jautājumu aktualizētu starptautiskā līmenī, lai runātu tajās platformās, kur baltkrievi nevar runāt, un tādas platformas ir.
Jau ir pieņemtas vairākas rezolūcijas par baltkrievu migrācijas jautājumu, lai vienkāršotu baltkrievu legalizāciju, stiprinātu viņu identitāti, atvērtu baltkrievu skolas. Mēs visur atkārtojam, ka baltkrievi pagaidām ir tikai viesi un mūsu lielākā vēlēšanās ir atgriezties mājās. Bet, lai stiprinātu cilvēku pārliecību, ka mums palīdz, ka mums ir daudz sabiedroto, lai nodrošinātu iespējas pilsoniskās sabiedrības attīstībai un stiprināšanai, protams, vispirms ir jārisina sadzīves jautājumi.
Opozīcija trimdā. Ko jums izdevās paveikt Lietuvā un ko neizdevās?
Pirmkārt, mums ir izdevies saglabāt vienotību. Mūsu vienotība ir stiprāka nekā jebkad agrāk. Otrkārt, atrodoties šeit, ārzemēs, mums ir izdevies izveidot alternatīvas demokrātiskas institūcijas, ko de facto atzīst mūsu ārvalstu partneri. Mēs formalizējam attiecības ar Eiropas struktūrām, Eiropas Padomē ir kontaktgrupa, drīz sāksies stratēģiskais dialogs ar ASV, tas ir, mēs esam de facto atzīti par leģitīmiem Baltkrievijas pārstāvjiem, mūsu balss ir daudzās platformās, kur režīma pārstāvji netiek aicināti. Un tas ir ļoti svarīgi, mums izdevās panākt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem, zināmā mērā politiskajiem ieslodzītajiem, lai gan tas viss ir ļoti sarežģīti.
Tas, ko mums neizdevās paveikt... Tas nav tikai aizbraukušo spēkos, tā ir kopīga atbildība. Mums nav izdevies apturēt teroru un panākt politieslodzīto atbrīvošanu. Šeit visiem ir jāstrādā kopā - gan starptautiskajām struktūrām, gan tiesību aizsardzības struktūrām. Piemēram, es esmu ļoti neapmierināta ar Sarkanā Krusta darbu, kura uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem sarežģītās situācijās, kad valstī ir humānā krīze. Bet mēs nedzirdam no viņiem nekādas prasības iekļūt cietumos, kur cilvēki mirst no slimībām un kur apstākļi ir briesmīgi. Kādam nolūkam tad ir šāda organizācija? Mums ir vajadzīgas reformas.
Mēs redzam, ka ES sankciju režīms nedarbojas pietiekami efektīvi. Neskatoties uz to, ka ir ieviestas daudzas sankcijas, joprojām ir daudz nepilnību, ko režīms izmanto, lai šīs sankcijas apietu. Nav mehānismu, kas varētu bloķēt sankciju apiešanu, un režīmam peļņa palielinās tikai tāpēc, ka tas var apiet šīs sankcijas, izmantojot citas valstis.
Vai varat nosaukt piemēru, kā tiek apietas sankcijas?
Piemēram, bērza koksnes eksports. Pēdējā laikā ir ļoti pieaudzis kokmateriālu eksports no Kazahstānas. Bērzi tur neaug, taču eksports ir palielinājies gandrīz trīs reizes! Ir skaidrs, ka šī koksne nāk no Baltkrievijas, viņi to vienkārši marķē kā Kazahstānas koksni. Un piedāvā to Eiropas Savienībai kā Kazahstānas produktu. Jebkurš saprot, ka tas nav iespējams! No kurienes? Vai tur ir izauguši meži? Bet viņi to pieņem, jo tas ir lēti, tas ir izdevīgi biznesam. Tas arī viss. Vai, piemēram, baltkrievu mēslojumi. Tā kā Baltkrievijas mēslojumiem ir noteiktas sankcijas, viņi tos eksportē uz Krieviju, bet Krievijai nav aizlieguma eksportēt mēslojumus. Un tā Krievija tiek izmantota, lai eksportētu mēslojumus, apejot sankcijas, un režīma peļņa palielinās tikai tāpēc, ka viņi var apiet šīs sankcijas, izmantojot citas valstis.
Vai jūs piedāvājat kādus jaunus aizsardzības mehānismus?
Mēs saviem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā sniedzam visu nepieciešamo informāciju par to, kā tiek apietas sankcijas, kādi mehānismi tiek izmantoti. Taču nav skaidras politiskās gribas, lai bloķētu šīs nepilnības... Visi zina, kā tas tiek darīts, bet, iespējams, nav pietiekami daudz līdzekļu, lai to apturētu. Piemēram, ASV ir sekundārās sankcijas, tas ir ļoti efektīvs instruments. Eiropā tādu nav.
Ierobežojumi automašīnām ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm Eiropā. Vai tie nekaitēs baltkrieviem, kas uz šejieni bēg no režīma? Vai tas bija nepieciešams?
Es domāju, ka šis likums galvenokārt bija vērsts pret Krievijas automašīnām, varbūt pret nelegālu automašīnu eksportu. Un Baltkrievija vienkārši tika pievienota tam pašam grozam. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi nelikt Baltkrievijas un Krievijas problēmas vienā grozā. Un, protams, es varu runāt tikai par Baltkrieviju. Šim solim būs lielāka ietekme uz Baltkrievijas brīvprātīgajiem, aktīvistiem, kuriem ir jāšķērso robeža. Starp Baltkrieviju un Lietuvu mums nav kājāmgājēju pārejas, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, kad baltkrieviem ir jāizbrauc.
Tagad mēs piedāvājam citādu pieeju automašīnām ar baltkrievu reģistrācijas numurzīmēm. Iespējams, ka tiks veiktas papildu pārbaudes, mēs esam gatavi nodrošināt mūsu ekspertu grupas, lai pārbaudītu cilvēkus un automašīnas. Taču ņemt un visu pēkšņi nogriezt - tas ir tuvredzīgs solis. Es saprotu, kāpēc tas tiek sperts, taču tas atņem ticību saviem spēkiem baltkrieviem, kuri visbiežāk aizbrauc represiju dēļ, lai turpinātu savu cīņu, un tas var nodarīt lielu ļaunumu.
