Intervijas

Kāds ir regulējums saistībā ar Krievijas graudiem, kādēļ zemniekiem Latvijā nav pamata protestēt kā Lietuvā, Vācijā, Francijā, cik reāla ir Zemkopības ministrijas pārcelšana uz Jelgavu, kādas izmaiņas gaidāmas Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās sabiedrībās un struktūrās, “Neatkarīgās” saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Galvenais šobrīd ir atjaunot normālu pasažieru vilcienu satiksmi, arī vainīgie vilcienu nelaimēs ir saredzami – par to, kādi ir galvenie iemesli jauno vilcienu ķibelēs, “Neatkarīgās” intervija ar bijušo satiksmes ministru (2013.–2015. g.) Anriju Matīsu.

Kādēļ ražojam lētu elektrību, bet dārgi par to maksājam; par ko un kāda atbildība jāuzņemas a/s “Latvenergo” vadībai un tās īpašniekam valstij; vai joprojām no ministra tiek slēpta informācija; kas notiks ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru; kā izrāpties no atpalicības bedres ekonomikā – turpinājums intervijai ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) raidījumā "Nra.lv sarunas".

Ko ekonomikas ministrs un viņa ministrija dara, lai neceltos cenas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; vai mūsu uzņēmēji tiek sadzirdēti un viņu priekšlikumi respektēti; kādēļ valsts šķērdējusi miljonus naftas magnātiem par tukšu gaisu; cik skaļi jābļauj Eiropas Komisijā, lai Latvijas intereses tiktu ņemtas vērā, raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

“Lai pieņemtu lielus lēmumus, vajag lielus cilvēkus, tādus, kādi savulaik bija Čērčils, Tečere, Reigans… Diemžēl Latvijā un daudzviet Rietumu pasaulē pie varas ir mazi un maziski cilvēki,” ar rūgtumu atzīst vēsturnieks un politiķis, Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks Odisejs Kostanda, ar kuru runājam ne tikai par Barikāžu laiku, kas jau 33 gadus jauns, bet arī par to, kas notiek pasaulē un Latvijā.

“Pērn pret kovidu vakcinējās aptuveni 37 000 cilvēku. Tā kā vakcīnas bija kopīgs ES iepirkums, tika nolemts, ka šis iepirkums tiks samazināts. Mēs vakcīnas saņemsim šogad un nākamgad. Mēs varējām atteikties un tās nesaņemt, bet nauda par tām tik un tā jāmaksā. Tad labāk saņemt, jo ir vēl cilvēki, kuri vēlas vakcinēties. Un ir vēl daudzi nāves gadījumi,” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Par šo un daudzām citām problēmām – “Neatkarīgās” intervija ar ministru.

Latvijas iepriekšējā valdība kopā ar jaunradīto Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) atstāja mantojumā arī jautājumu, vai ministriju kompetenču pārdalei nevajadzētu beigties ar kādas ministrijas likvidēšanu. Lai gan tagadējās valdības veidotāji šādu jautājumu nesadzirdēja, nespēs aizvien mazāks iedzīvotāju skaits uzturēt aizvien vairāk ierēdņu. Aizdomīga no šāda viedokļa izskatās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā ministre tagad ir premjeres partijas “Jaunā Vienotība” pārstāve Inga Bērziņa.

Kādēļ vistas ola jāizklaudzina ar 16 āmurīšiem, kādēļ olas dzeltenums Skandināvijas vistām ir blāvs, bet Spānijas, Itālijas vistām oranži dzeltens, kādēļ Eiropā ir liels pieprasījums pēc vārītām olām, ko nozīmē vistu labturība un vai vistām tiek atskaņota mūzika – sarunas turpinājums ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

“Reizēm naktīs nevaru pagulēt: nāk atmiņas… Par to, kā krievu gūstā mani spīdzināja. Bet vairāk tomēr manī mājo mīlestība: pret Ukrainu, pret ģimeni. Es gribu normālu dzīvi: lai vīrs atgrieztos no kara, lai mums būtu bērni,” stāsta Ukrainas bruņoto spēku vecākā kareive Marija Čeha, kura šobrīd iziet rehabilitācijas kursu Latvijā.

A/s “Balticovo” top pirmā un Baltijā pagaidām vienīgā biometāna ražotne. Kāds sakars Baltijā lielākajam vistu olu ražotājam ar biometāna ražotni; kāda saikne vistām ar biometānu; vai vistu vērtība ir tikai izdētajās olās – par šīm un citām tēmām saruna ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

“Valstī tiek radīta baiļu atmosfēra – tā vietā, lai vēsu prātu izvērtētu, kas ir nepieciešams, lai Latvijas un visas Austrumeiropas gatavība varbūtējai Krievijas agresijai būtu pietiekami liela un atvēsinātu “krievu pasaules apvienotāju” dedzību,” “Neatkarīgās” intervijā par kara draudiem Eiropā, par situāciju Ukrainā, par mūsu varasvīru rīcību norāda Starptautiskā Nobela informācijas centra Ukrainas ofisa moderators Andris Ruģēns.

Būs vai nebūs ģimenes lietu tiesa, vai Latvijā nav pārāk liels tiesnešu skaits, cik tiesiska ir a/s “Latvijas gāze” īpašnieku maiņa, valsts dažādās attieksmes pret sankcijām pakļautām personām, ko darīt ar ieilgušajām krimināllietām un kāda būs Latvijas cietumu nākotne – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).

Ko nozīmē tiesiskums, kā Stambulas konvencijas ratificēšana ietekmēs izmaiņas likumdošanā, kā mazināt vardarbību un dzērājšoferu skaitu, kā izmērīt ierēdņa lojalitāti, vai ar lojalitātes apšaubīšanu būs iespējams apkarot politiskos konkurentus – par šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).

“Visiem cilvēkiem novēlu: ļaujiet Dievam jūsu dvēselē radīt ko jaunu,” saka Krists Kalniņš, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs. Ziemsvētku laika saruna par vērtībām, valsti un mums.

Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukums Ukrainā radīja jaunus izaicinājumus Latvijas enerģētiskajam sektoram, prasot iespaidīgu pārorientāciju un spēju manevrēt augošajās tirgus negācijās. Par to, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties pasaules gāzes tirgū, un to, kādi varētu būt tālākie risinājumi Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, stāsta AS "Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs un uzņēmuma enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Jānis Kalējs.

Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Cik droši varam justies no Krievijas teritoriālajiem tīkojumiem, kādi ir priekšnoteikumi, lai mēs justos droši, un kādi darbi šajā virzienā vēl veicami – rakstnieka, publicista Jurģa Liepnieka saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

Kā saglabāt ticību labajam un gaišajam, kad dabā un pasaulē valda tumsa – Kristīnes Krūzes-Hermanes saruna ar baptistu bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir Krišjāņa Kariņa otrās valdības radīts mantojums, ko pieņēmusi Evikas Siliņas valdība un ministru deleģējusī Zaļo un Zemnieku savienība par spīti tam, cik skaļi tā iepriekš iebilda pret birokrātijas vairošanu šīs ministrijas izskatā. Ko labu nepilnu gadu pastāvējušajā ministrijā atradis un ko tagad dara ministrs Kaspars Melnis?

Viens no augsto procentu likmju un tām sekojošas ekonomiskās lejupslīdes elementiem ir arī pieprasījuma kritums pēc būvdarbiem. Par to, kā mūsu uzņēmēji šādos apstākļos turas vietējā tirgū, “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu un mūsu uzņēmumu iespējām rosīties ārvalstīs stāsta Latvijas būvuzņēmēju apvienības (LBA) vadītājs Gints Miķelsons.

Stājoties amatā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis uzņēmās rūpes par dienestā nodarbinātajiem. Sarunā ar "Neatkarīgo" pulkvedis sola ugunsdzēsējiem palielināt algas, skaidro, kāpēc tiks iztērēti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro par 30 elegantu automašīnu iegādi, kādēļ tādas ugunsdzēsējiem tik ļoti nepieciešamas, un stāsta, kas dienestā tiek un tiks mainīts.

2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.