Sabiedriskās vietās, kur ir pieejami automātiskie ārējie defibrilatori, izglābto pacientu ar pēkšņu sirds apstāšanos ir daudz vairāk nekā vietās, kur šāda speciāla aprīkojuma nav, atsaucoties uz ārzemju pieredzi norāda Latvijas Kardiologu biedrības valdes loceklis kardiologs Oskars Kalējs.
Pasaulē šādas ierīces uzstādītas lidostās, stacijās un citās plaši apmeklētās vietās, piemēram, Atlantas lidostā šādu defibrilatoru ir pat 22. Latvijā pirmais atdzīvināšanas aparāts būs pieejams lielveikalā, kura darbinieki speciāli apmācīti tā izmantošanai.
Jaunais defibrilators, kas ārēji ir daudz mazāks un vieglāks par to, ko izmanto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, pilda praktiski tādas pašas funkcijas, apgalvo NMP dienesta darbinieki, kuri ar jauno aparatūru iepazīstināja tirdzniecības centra Galerija Rīga telpās. «Daudzas iestādes, ar kurām bija saruna, pauda gan bailes, gan nesaprašanu, vai ar šādu aparātu parasts cilvēks var darboties, taču, ja mēs atceramies, pirms desmit gadiem mums nebija arī tādu asinsspiediena mērītāju, taču tagad tie ir daudziem mājās,» Neatkarīgajai sacīja NMP dienesta direktors Armands Ploriņš. «Tas, ka šāds aprīkojums būs pieejams lielveikalā, nenozīmē, ka tieši veikalos cilvēkus vairāk piemeklē pēkšņas veselības problēmas. Taču izsaukumu, kur cilvēkam rodas pēkšņas veselības problēmas, piemēram, pēkšņa sirds apstāšanās, vairāk ir uz sabiedriskām vietām. Nākotnē būtu pozitīvi, ja šāds aprīkojums būtu vietās, kuras strādā 24 stundas diennaktī, piemēram, degvielas uzpildes stacijās. Cilvēki zinātu, ka tur tas ir pieejams, un varētu izmantot, ja kādam notiek nelaime, kamēr atbrauc ātrā palīdzība.» Nekur pasaulē nav tādas vietas, kur mediķi var atsteigties palīgā pirmajās trīs minūtēs, tāpēc svarīgi, lai šajā gadījumā būtu pieejams arī defibrilators un zinoši, atsaucīgi cilvēki.
Katru gadu NMP dienests saņem ap 6000 izsaukumu pie cilvēkiem, kuriem pēkšņi apstājusies sirds. Kardiologs Vilnis Dzērve uzsver, ka sirds apstāšanās gadījumā noteicošās ir pirmās trīs līdz piecas minūtes, kurās jāsniedz pirmā palīdzība. Cilvēka smadzeņu darbība un funkcionēšanas spējas ar katru nākamo minūti samazinās par 7 – 8 procentiem. «Kāpēc vispār rodas šādas situācijas? 80 procentu gadījumā pacienti slimo ar koronāro sirds slimību, bet pārējos gadījumos tā ir aritmija, kad sirds saņem nepareizu komandu vai, pareizāk sakot, vairākas pretrunīgas, haotiskas komandas, kuras var novest pie sirds apstāšanās,» skaidro kardiologs. Vīriešiem pēkšņi sirds traucējumi ir trīs reizes izplatītāki nekā sievietēm. Ikviena minūte, kurā laikus sākam atdzīvināšanu, saglabā cilvēka smadzeņu darbību.