Personības

«Es jau gan omi un vecomammu brīdināju, ka viņām manu izrādi nebūs viegli skatīties, bet viņas bija drosmīgas, atnāca, noskatījās un – izdzīvoja,» smaidot saka jaunā režisore Laura Upeniece. Viņai piektdien pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, kur Aktieru zālē tiks izrādīta dokumentāla fikcija Līdz kāzām sadzīs.

Jākoba Vegēliusa – internacionālā bestsellera Kapteiņa pērtiķis autora – viesošanās Rīgā apliecināja to, ka arī literatūras jomā Latvija aizvien mazāk līdzinās provincei. Mūsu bērni lasa to, kas ir aktuāls pārējā pasaulē, atzīti autori uzstājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiek uzņemti ne mazāk silti kā citur. Apgādā Zvaigzne ABC šoruden izdotajai Rutes Lediņas tulkotajai grāmatai ir vērts pievērst uzmanību arī tāpēc, ka tā nav klasiska bērnu vai jauniešu grāmata. Drīzāk ģimenē lasāma dēku grāmata, jo pasaules pieredze liecina – par Sallijas Džounsas dēkām jūsmo lieli un mazi, jauni un veci. Šajā darbā ir pārdomāts viss, sākot no paša autora rūpīgi grafikas tehnikā darinātajām ilustrācijām, beidzot ar rindstarpām, kas atvieglo lasīšanu un iedrošina to darīt mazos lasītājus, radot viņos mūsdienās tik nepieciešamo ticības sajūtu – jā, es spēju izlasīt šo biezo grāmatu.

Pēdējā laikā aizvien biežāk lielajos publiskos pasākumos kā viens no izklaides programmas elementiem ir bundzinieku grupu uzstāšanās. Tas nav pārsteigums: izklausās un izskatās efektīgi, turklāt bungu spēles lietpratēji nav jāmeklē pa malu malām, tos lielā skaitā var piedāvāt Andžeja Grauda bungu skola.

Šovakar jauno sezonu Dailes teātris atklāj ar bulgāru režisora Aleksandra Morfova veidoto traģikomēdiju Svinības, kas tapusi pēc dāņu režisora Tomasa Vinterberga tāda paša nosaukuma veidotās filmas (Festen, 1998) motīviem. Režisors Dailes teātrī iepriekš jau iestudējis divas publikas un arī kritiķu labvēlību iemantojušas izrādes – Finita la comedia! un Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu. Iestudējums Svinības vēsta par kāda ģimenes galvas 60. dzimšanas dienas svinībām, uz kurām ieradušies jau pieaugušie bērni, radi un draugi, un, kā ierasts šādās reizēs, tiek teiktas slavinošas runas, bet tieši šis brīdis izvēlēts, lai celtu gaismā gadiem slēptu «skeletu skapī». Par šo darbu Aleksandrs Morfovs saka: «Šī izrāde zināmā mērā ir alegorija par mūsdienu sabiedrību – slimu sabiedrību, ko turklāt manipulatīvi vada slimi cilvēki. Vispār – bezcerīga situācija, no kuras pat nav izejas.» Pēc darba Rīgā viņš dosies uz Maskavu, iestudēs Dekameronu, jo grib «pievērsties tīri cilvēciskām traģēdijām un priekam, ko var gūt no dzīves».

Pievērsiet uzmanību vienam no spožākajiem notikumiem šī rudens labā garastāvokļa literatūras plauktos. Lasot smaidīsiet ar garantiju. Turklāt nāksies arī nedaudz padomāt.

«Studiju pēdējā gadā es daudz domāju par to, kurš teātris mani varētu uzaicināt savā komandā. Un ja nu neviens? Esmu priecīga, ka esmu Valmierā. Jo tā ir ļoti laba vieta, kur sākt un turpināt, kāpēc ne? Tas ir teātris, kurā var uzdot jautājumus, kurā neviens nav augstāks, neviens nav zemāks,» uzskata jaunā aktrise Elīna Dambe.

«Neapmaldīties un nesajukt prātā,» – to jaunais aktieris Kārlis Reijers pats sev novēl, ar šovasar saņemtu diplomu kabatā sākot savu pirmo darba sezonu Nacionālajā teātrī. Šovakar viņam pirmā pirmizrāde kā profesionālam aktierim.

«Tā ir mana pirmā personālizstāde šajā ēkā. Ar saviem darbiem esmu piedalījies dažādās grupu izstādēs, bet pirmo reizi esmu, ja tā var teikt, solo. Es arī nekad nebiju mēģinājis pieteikt personālizstādi, turklāt es arī neesmu pārāk ražīgs,» atzīst gleznotājs Edgars Vērpe. Šobrīd Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē, skatāma viņa personālizstāde Intereses. Konflikts.

«Čempiona māksla ir aiziet laikus,» smaidot atbild Zigmars Liepiņš, kas vaicāju viņam, vai Mirdza dziedās viņa 65 gadu jubilejas koncertā. Atceroties brīnišķīgās dziesmas komponista un multiinstrumentālista Zigmara Liepiņa 60 gadu jubilejā, ikviens varētu vēlēties atkal dzirdēt viņa dzīvesbiedres, leģendārās estrādes dziedātājas Mirdzas Zīveres izcilo balsi un baudīt skatuves šarmu, taču... čempioniem jāaiziet. Un tad īsti nevar saprast: varbūt Zigmars to teicis par sevi, plānojot (vai tieši otrādi – neplānojot) turpmāko darbu Baltajā mājā. «Bet čempioni arī nedrīkst aiziet par agru,» klusībā nodomāju. Gan par Mirdzu, gan par Zigmaru. Šodien – intervija ar Nacionālās operas un baleta direktoru Zigmaru Liepiņu.

Teju 50 gadus veltījis latviešu estrādei, vairāku paaudžu klausītāju mīlētais dziedātājs Viktors Lapčenoks var atļauties savu 70. dzimšanas dienu, kas bija 16. janvārī, svinēt visa gada garumā. Un tā viņš arī dara – gada sākumā nodziedājis četrus pilnībā izpārdotus koncertus Rēzeknē, Cēsīs, Rīgā un Liepājā, dziedātājs vasarā ir atpūties, lai atkal satiktos ar saviem klausītājiem vēl sešās Latvijas pilsētās.

Lai nu piedod Aleksandrs Čaks, bet, pārfrāzējot viņa paša lišķīgos pantus, tieši tā arī viņam galu galā gadījās. Ja gribat zināt, kāpēc, tad jālasa Silvijas Radzobes grāmata «Kosmopolītu lieta» un Aleksandrs Čaks. Reti iesaku grāmatas, ko lasīt, jo gaumes ir dažādas. Kā teica filmas Brālis varonis – kas krievam labi, tas vācietim nāve. Tomēr šo iesaku tiem, kam interesē Čaks.

«Ak dievs, kā es priecājos, ka mēģinājumu process ir tik mierīgs! Es esmu ļoti pateicīga Džilim, ka viņš mani iesilda šai sezonai tik foršā atmosfērā,» saka Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. Viņai sestdien pirmizrāde – Andreas loma franču dramaturģes, aktrises, vairāku scenāriju un romānu autores Jasmīnas Rezā (1959) 2015. gadā sarakstītajā lugā Bella Figura, ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers. Ar šo izrādi tiks atklāta Liepājas teātra 111. sezona.

Šogad aprit 120 gadu, kopš dzimusi māksliniece un literāte Hilda Vīka – savrupa ceļa gājēja Latvijas kultūrā (1897–1963). Tieši divus mēnešus pirms viņas dzimšanas dienas Rīgā, Eiropas mājā, 5. septembrī pulksten 15.30 notiks pasākums Hilda Vīka no Vācijas līdz Dobelei un Rendai.

«Sajūta ir ļoti dīvaina, ka visi mani vienaudži, ar ko savulaik reizē ienācām teātrī, jau sen aizgājuši viņsaulē. Neviena vairs nav,» saka skatītāju mīlētais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Rīt viņš pārkāps savas dzīves 90 gadu slieksni, bet jubilāra sumināšana gaidāma sestdien uz Dailes teātra Mazās zāles skatuves – ar Ērika Hānberga Ērtas dzīvošanas mirklīšiem režisora Kārļa Auškāpa dramatizējumā.

«Izrādē es esmu, ja tā var teikt, noslēpumainais viesis – tēls, kas dzīvo pāri laikam, bet reālajā spēlē ienāk kā kalpone Šarlote. Šis darbs man ir milzīgs izaicinājums, un visgrūtākais ir apvienot formas teātri ar psiholoģisko teātri,» saka buto deju speciāliste Simona Orinska, kas izrādē Marķīze de Sada kā aktrise debitē uz profesionālā teātra skatuves Latvijā.

31. augustā Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns atzīmēs 90 gadu jubileju un šobrīd ir visvecākais spēlējošais aktieris. Katrai paaudzei viņš asociēsies ar kādu tēlu – mūsdienu jauniešiem ar rūķi čammu raidījumā «Vakara pasaciņa», cita gadagājuma cilvēkiem ar dzīvespriecīgo Šveiku.

Birgitas festivāls Tallinā jau trīspadsmito vasaru augusta sākumā pulcina skatītājus un klausītājus gleznainās klostera drupās Piritas piekrastē, piedāvājot laikmetīgās dejas iestudējumus, operu izrādes, vokāli instrumentālās lielās formas un baleta iestudējumus.

«Iesāksim ar operu un nonāksim līdz modernai mūzikai. Būs arī vairāku pilnīgi jaunu dziesmu pirmatskaņojumi,» atklāj dziedātāja Dināra Rudāne. Rītvakar kopā ar Maestro Raimondu Paulu viņa būs Jaunciema ostā, Ķīšezera krastā, kur Jaunciema ostas laivu šķūnī gaidāms Ezera mūzikas koncerts No klasikas līdz..

«Pērn, kad notika filmas uzņemšanas process, laika apstākļi nebija lutinoši, bet kapitālisms ir kapitālisms – dīkstāves nevarējām atļauties, tāpēc daudz ko nācās filmēt ne tā, kā ierakstīts scenārijā,» tā par savu jaunāko filmu saka režisors Varis Brasla.

«Ja es nebūtu astoņus gadus padzīvojusi citā mākslas telpā, es šaubos, vai man būtu bijusi interese par Pēteri Lūci,» atzīst teātra režisore Elīna Cērpa.

Ansis Bogustovs žurnālistikā ir teju ceturtdaļgadsimtu, un atliek vien labdabīgi apskaust to entuziasmu, ar kādu viņš joprojām darbojas šajā sfērā. Turklāt nevis vienkārši darbojas, bet sasniedz aizvien jaunus apvāršņus.

Šīs nedēļas nogalē Rīgā noritēs tradicionālie pilsētas svētki. Tajos būs vērienīga programma, no burātāju festivāla un aviācijas šova līdz pat uguns instalācijām, zvaigžņu vērošanai naksnīgajās debesīs un ierastajam salūtam. Šim pasākumam ir arī savi diriģenti, un tie mīt Kultūras pārvaldē.