Novembra sākumā Liepājas koncertzāle Lielais dzintars svinēja divu gadu jubileju. Pēc būvniecības peripetijām, sākotnējās vadības nomaiņas un pirmajām divām koncertsezonām uzņemtais kurss Latvijas kultūrtelpā šķiet nostabilizējies, tāpēc uz sarunu aicinājām pašreizējo Lielā dzintara māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču, atskatīties uz aizvadīto gadu pie šā kuģa stūres un dalīties iespaidos, gūtajās mācībās un nākotnes iecerēs par jaunāko Latvijas reģionālo koncertzāli.
- Kā tu, būdama mākslinieciskā vadītāja, raksturotu šos divus pirmos Liepājas koncertzāles gadus? Vai tavas gaidas un cerības attiecībā uz savu misiju šajā pozīcijā attaisnojušās?
- No vienas puses, šie ir bijuši iesildīšanās gadi koncertzālei un tās klausītājiem, iepazīstot vienam otru. No otras, mēs jau esam sajutuši savu koncertzāles rokrakstu un veiksmīgi ejam šo ceļu, kura atslēgvārdi ir izcilība, oriģinalitāte, žanru daudzveidība un pasaules tvērums. Manuprāt, ir ļoti svarīgi atbalstīt arī jaunradi, veicināt regulāru sadarbību starp Latvijas un ārvalstu māksliniekiem, it īpaši ar Liepājas simfonisko orķestri, mūzikas un deju skolām Latvijā. Iekļaujot programmā laikmetīgo mākslu, gribam parādīt mūzikas un mākslas izteiksmju un iespēju daudzveidību.
Par gaidām un cerībām runājot, es, iespējams, atsevišķos gadījumos būtu cerējusi uz lielāku apmeklētību, bet vienlaikus arī apzinos, cik daudz cilvēku ir Liepājā un tās reģionā. Publikas piesaiste un auditorijas paplašināšana ir mūsu ilgtermiņa misija, kurā turpināsim ieguldīt daudz darba.
- Kāda šobrīd ir situācija ar koncertzāles noslodzi un piepildīšanu?
- Šo gadu laikā izkristalizējies, ka ārējo producentu jeb telpu nomnieku pārraudzībā atstājam populārās mūzikas koncertus un citus pasākumus, kas orientēti uz plašu auditoriju. Šie pasākumi ir ļoti pieprasīti un apmeklēti, tie nereti notiek Latvijas koncertturneju ietvaros, kad mākslinieki viesojas vismaz piecās lielākajās Latvijas pilsētās. Populārās mūzikas koncertu vidējais apmeklējums ir aptuveni 85%, nereti tiek rīkoti arī papildkoncerti. Turpretim būtisku klasiskās mūzikas piedāvājuma daļu veido mūsu rezidenti - Liepājas simfoniskais orķestris, kas strādā gan ar jaunas auditorijas piesaisti, gan lolo savu pastāvīgo apmeklētāju loku. Arī koncertzāles menedžments darbojas kā koncertorganizācija, kas, papildus mājas apsaimniekošanai, rīko pašu producētus pasākumus. Šeit sākas mans un komandas lielākais darbs - misija. Iepazīstināt ar jauno, unikālo, mudināt klausītāju domāt, iedziļināties, atklāt ko jaunu vai dažkārt - vienkārši ļauties un būt.
Tas nav viegls darbs, un pirms katra koncerta izsveram, cik lielai auditorijai tas būs paredzēts. Mums ir paveicies, ka koncertzāles Lielā zāle piedāvā plašas modifikāciju iespējas - ja projektam ir eksperimentāls raksturs, varam izlīdzināt Lielās zāles grīdu un manuāli izvietot 200 sēdvietu, ja uz skatuves uzstājas kāds solo instrumentālists - daļu partera varam aizvērt ar melnu aizslietni un uzņemt 300 apmeklētāju. Dažkārt rēķināmies, ka tiks izpārdota visa partera daļa - 520 vietu, džeza koncertos orientējamies, ka publikas pieprasījums aizpildīs arī 1. balkonu jeb 750 vietu, un tad nāk pārsteigumi - tādi projekti kā spāņu flamenko un īru etnodžeza zvaigznes The Gloaming, kas Lielo zāli aizpilda līdz pat griestiem - tās ir 1000 vietas, un cilvēki prasa vēl!
Lai nedaudz atvieglotu apmeklētāju uztveri, sākot no 2017. gada, esam izveidojuši sēriju Pasaule «Lielajā dzintarā», ko turpināsim arī nākamajā gadā. Apzināmies, ka plašajā kultūras piedāvājumā patērētājs nereti var apjukt, tādēļ sērija kalpo kā ceļvedis - šie ir projekti ar mūsu garantētu kvalitātes zīmi. Jau 2017. gada otrajā pusē jūtam, ka šis ietvars mums ir palīdzējis vairot klausītāju uzticību un katru nākamo Pasaules sērijas projektu cilvēki jau gaida.
- Kas ir apmeklētākie pasākumi, un cik lielā mērā var runāt par sezonalitāti - vasarā vairāk pasākumu un migrējošu klausītāju?
- Apzināmies, ka jau sākotnēji, Kultūras ministrijai izveidojot reģionālo koncertzāļu programmu, tās mērķis bija paplašināt kvalitatīva kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos, veicināt jaunradi, izglītot un paplašināt novadu iedzīvotājiem pieejamo repertuāru. Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas pašvaldības atbalstam, šos mērķus varam īstenot, pašu producētajā programmā piedāvājot unikālus, augsti kvalitatīvus projektus par pieejamām cenām. Runājot par sezonalitāti, vasara koncertzālē ir dažādu simfonisko, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas festivālu laiks, notiek arī popmūzikas, džeza, funk, etno mūzikas pasākumi. Siltajos mēnešos notikumu intensitāte ir nedaudz mazāka nekā pavasara un rudens sezonās, t.i., aptuveni viens lielais notikums nedēļā, un tie ir labi apmeklēti. Respektīvi, vasaras sezonā pielāgojamies auditorijas vēlmēm un jūtam, ka publika vēlas izmantot šo laiku, lai apmeklētu brīvdabas pasākumus, tādēļ projektu skaitam iekštelpās jābūt līdzsvarā.
- Vai un kā tiek monitorēta koncertzāles apmeklētība, salīdzinot dažādu žanru koncertus un pasākumus? Vai pēc pirmajiem gadiem iespējams prognozēt klausītāju plūsmu un attiecīgi arī koncertzāles noslodzi, žanru sadalījuma proporcijas un apgrozījumu?
- Jā, statistika tiek apkopota regulāri, un pēc pirmajiem diviem gadiem jau ir vairāki pilnvērtīgi secinājumi, kas mums ļoti palīdzēja, plānojot 2018. gadu. Analizējam teju katru savu darbību - sākot no repertuāra izvēles, beidzot ar konteksta izvēli katram konkrētajam pasākumam, dienu, datumu un mēnesi, kādā pasākums notiek, sabalansējam to ar pilsētā notiekošo un iespēju robežās arī Latvijas kopējā kultūras piedāvājuma akcentiem. Analizējam mārketinga un komunikācijas kampaņas, mūsu ziņojumus, atdevi no reklāmā ieguldītā un tā joprojām. Tas ir nepārtraukts darbs un nepārtraukta analīze. Oktobrī, piemēram, sadarbībā ar Liepājas universitāti veicam arī apmeklētāju anketēšanu, lai noskaidrotu klientu apmierinātību ar koncertzāles servisu, piedāvājumu, informācijas pieejamību un citiem būtiskiem jautājumiem, kas palīdzēs virzīties tālāk.
- Mākslinieciskā plānošana ir stratēģisks process - vai tev ir savi mērķi, teiksim, nākamajiem pieciem gadiem, un vai vari tos ieskicēt vismaz prognožu līmenī?
- Mans mērķis ir pakāpeniski audzēt un vairot publikas interesi par laikmetīgu, daudzveidīgu, progresīvu, saturiski bagātu mūziku un mākslu. Es ticu, ka ar katru gadu mūsu cilvēki arvien vairāk to gribēs. Citiem vārdiem sakot, mans mērķis ir auditorijas izglītošana. Svarīgs mērķis ir koncertzāles iekļaušanās starptautiskajā apritē, lai šeit viesotos mākslinieki, kuri nes ziņu par Liepāju arī tālāk pasaulē. Un tas jau šobrīd notiek! Vēlos, lai Lielais dzintars ir dzīva un atvērta vieta, kur cilvēki ienāk ne tikai uz koncertiem, bet jūtas piederīgi - nāk uz mākslas izstādēm, domu apmaiņām, piedalās kultūrdialogā.
- Vai tavi personīgie kontakti Eiropā un pasaulē palīdz plānot repertuāru? Kā vispār notiek piedāvājuma sabalansēšana, lai piesaistītu gan vietējo publiku, gan vilinātu klausītājus, kam uz Liepāju tomēr jāmēro tālāks ceļš?
- Jā, mani personīgie kontakti noteikti palīdz koncertzāles programmas veidošanā, un tie ir ne tikai mākslinieki vai aģenti, bet arī Eiropas koncertzāļu, dažādu festivālu mākslinieciskie direktori, kas man palīdz ar padomu, ieteikumu vai iesaka kādu mākslinieku, kuru vērts uzaicināt. Ievērojama daļa no programmas ir manu personīgo kontaktu rezultāts vai arī balstīti uz manas profesionālās darbības divdesmit Eiropā pavadītajiem gadiem. Piemēram, nesen muzicējošie īru etnodžezisti The Gloaming Liepājā ir gan likumsakarība, gan smaga komandas darba rezultāts, taču šī grupa - Grammy balvas nominanti, sava ceļa gājēji apvieno visu man un Lielajam dzintaram būtisko - izcilību, oriģinalitāti, žanru daudzveidību un pasaules tvērumu. Nenoliegšu, ka arī koncertzāles unikālais veidols palīdz piesaistīt māksliniekus - mūsu ārzemju viesi ir sajūsmā par foto un video filmiņām, kuras sūtām, lai iepazīstinātu ar Liepājas dārgakmeni - Lielo dzintaru. Runājot par kultūras tūristu piesaistīšanu, jau pēc pirmā darbības gada mums bija skaidrs, lai pievilinātu klausītājus arī no tālākām vietām, jāizvēlas unikāla mākslinieciskā programma, kuru noklausīties ir iespējams tikai pie mums. To redzam sērijas Pasaule «Lielajā dzintarā» statistikā - 80% apmeklētāju pie mums ierodas no tuvāko 100 km rādiusa (Lietuvas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsiem u. tml.), bet 20% mērojuši vēl tālāku ceļu un ierodas no Rīgas, Vidzemes un citām vietām. Esmu droša, ka ar laiku šī proporcija mainīsies un aizvien vairāk klausītāju būs gatavi mērot tālāku ceļu, lai izrautos no ikdienas rūpēm, baudītu kultūras, gastronomisko, spa un atpūtas piedāvājumu Liepājā.
- Kādas ir Lielā dzintara un tajā rezidējošā Liepājas simfoniskā orķestra attiecības mākslinieciskās plānošanas aspektā? Vai ir kāda abonementu sistēma vai citi instrumenti regulāras auditorijas piesaistīšanai?
- Liepājas simfoniskajam orķestrim ir pirmās rokas tiesības aizpildīt telpu nomas kalendāru. Ikdienā orķestris Lielajā zālē aizvada mēģinājumus, nedēļas nogalēs, visbiežāk vienu vai divas reizes mēnesī, notiek koncerti, kuru skaitu nosaka Kultūras ministrija, kuras pakļautībā atrodas orķestris. Tālāko mākslas piedāvājuma daļu, sabalansējot ar orķestra repertuāru, veido Lielā dzintara komanda, bet ārējiem producentiem jeb telpu nomniekiem sniedzam informāciju un rekomendācijas par labākajiem laikiem un datumiem, kad kalendārajā gadā iederētos viņu piedāvājums. Protams, ne vienmēr pasākuma organizators datumu izvēlē ir elastīgs - visu diktē viesmākslinieku darba kalendārs, kas augstas raudzes māksliniekiem parasti ir aizpildīts vairākus gadus uz priekšu. Tādēļ kādreiz piedāvājums var būt blīvāks tieši ar kāda konkrēta žanra, piemēram, simfoniskās mūzikas, koncertiem, citkārt atkal sabalansētāks un žanriski daudzveidīgāks.
- Kā tu pozicionē Lielo dzintaru plašākā - Baltijas, varbūt Eiropas - kontekstā? Piemēram, salīdzinājumā ar vienu no Vācijas jaunākajām pērlēm - ELFI jeb Elbas filharmoniju?
- Lielais dzintars ir reģionāla koncertzāle - Rietumlatvijas pērle, ar ambiciozu mērķi kļūt par spožāko Baltijā. Protams, to ir grūti salīdzināt ar Elbas filharmoniju, kura atrodas vienā no Eiropas bagātākajām valstīm - Vācijā - un vienā no tās bagātākajām pilsētām - Hamburgā, tas vēriens nav salīdzināms. Taču salīdzināmi ir tas, ka abas šīs koncertzāles ir savas pilsētas zīmols jau no pirmajām to darbības dienām, un arī ar to ir vērts lepoties.
- Kā tiek segmentēta koncertzāles auditorija? Saprotams, viena lieta ir dažādi žanri, bet vai notiek arī pasākumi konkrētai mērķauditori jai ar, iespējams, sociālu ievirzi - bērniem, pusaudžiem, senioriem?
- Koncertzālē notiek pasākumi dažāda vecuma auditorijām, ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem un skolas vecuma jauniešiem. Īpašu vērību pievēršam gados jaunas auditorijas paplašināšanai - padsmitniekiem un divdesmitgadnieku paaudzei, jo, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, sastopamies ar to, ka bieži vien aktīvākie koncertu apmeklētāji ir vecākā paaudze, seniori. Priecājamies par ikvienu apmeklētāju, kurš atradis ceļu uz Liepājas koncertzāli, bet vienlaikus apzināmies, ka tās ilgtspējīgai attīstībai gados jaunākās auditorijas piesaiste ir vitāli svarīga. Tādēļ sadarbojamies ar mūzikas skolām un augstākajām mākslas izglītības iestādēm, studentiem piešķiram atlaides, bērniem piedāvājam muzikāli izglītojošās koncertprogrammas, interaktīvus projektus izstāžu telpā un runājam par tādām mūsdienīgām tēmām kā mākslas un tehnoloģiju sinerģija, kas saistošas jaunākajai auditorijai. Tāpat pievēršam uzmanību digitālajai komunikācijai un tuvojamies jaunatnei ar sociālo tīklu palīdzību.
- Kas pagājušās sezonas laikā ir bijuši tavi lielākie gandarījumi saistībā ar Lielo dzintaru un kas varbūt nerealizējās, kā iecerēts? Kādas atziņas tev līdz šim brīdim nesis šis amats?
- Manas sezonas trīs vārdi ir - laime, pateicība, pārsteigums. Biju pārsteigta un pateicīga, cik atsaucīga un atbalstoša bija Liepājas pilsētas dome, bez šā atbalsta maz kas būtu bijis iespējams. Biju gandarīta, laimīga un lepna, redzot pasaules klases mūziķus, kuri spēlē Ņujorkā, Parīzē, Londonā, Berlīnē un pie mums Liepājā. Likās neticami, ka pasaules slavenais Luksemburgas pianists Frančesko Tristano kā dīdžejs vada mākslas foruma izskaņas tehno ballīti. Koncertzāles Lielā zāle bija ar izlīdzinātu grīdu, un sajūta patiešām bija kā Boiler room platformā Londonā, Berlīnē vai Ņujorkā. Biju patiesi aizkustināta, kad Frančesko atbrauca ar vārdiem, ka esot dzirdējis brīnišķīgas atsauksmes par koncertzāli un mūsu menedžmenta komandu no diriģenta Kristjena Jervi, kurš akcentējis, cik īpaša viņam ir šī vieta. Biju laimīga, redzot laikmetīgās mākslas foruma publikā vecus un jaunus, no trīs līdz 80 gadu vecumam. Laimīga, ka Lielais dzintars iepriecina arvien vairāk klausītāju. Pārsteidza tas, ka uz mūsu nakts ballītēm Liepājas mākslas forumā ieradās tikai mākslinieki un pašu draugi, šim formātam biju gaidījusi daudz vairāk atsaucības. Pārdomas raisa fakts, ka uz augsta ranga mūziķiem, piemēram, tādiem kā Berlīnes filharmoniķi un pianists Vikingurs Olafsons biļetes pērk ļoti piesardzīgi - saprotams, ka tie nav katram zināmi vārdi, bet gribas cerēt, ka šie pasaules klases mūziķi atradīs klausītāju arī Latvijā. Esmu sapratusi daudzas lietas, arī to, ka lielākās pūles jāiegulda mākslas skaidrošanā un publikas izglītošanā, bet tas, protams, ir to vērts!
- Cik lielā mērā tu pašlaik sēdi uz vairākiem krēsliem? Tev ir plašs interešu loks un dažādas pieredzes, ieskaitot koncertmākslinieces un pedagoģes ampluā.
- Šobrīd sēžu tikai uz diviem krēsliem - koncertzāles mākslinieciskās vadītājas un mammas. Esmu tik ļoti iekšā koncertzāles saturiskās dzīves sagatavošanā, apmeklējot un pētot citu mākslinieku radošās darbības, ka par maz paliek laika pievērsties savai koncertdarbībai vai pasniedzējas darbam. Tomēr jūtu, ka savu radošumu šobrīd spēju īstenot tieši šajā amatā, un jūtos piepildīta. Esmu darījusi daudzas lietas, un mans interešu loks ir plašs, skolojot sevi un paplašinot savus horizontus dažādās specialitātēs - es joprojām augu un pilnveidojos. Taču šobrīd šīs divas ir manas absolūtās prioritātes.
- Par Liepāju kultūras kontekstā ir dažādi noturīgi priekšstati. Kas, tavuprāt, vislabāk raksturo Liepāju šobrīd, un kas ir tas, kādēļ tā ir pievilcīgs kultūras tūrisma galamērķis?
- Liepāju raksturo tas, ka pilsēta nebaidās no izaicinājumiem un varbūt pat dullībām - nebaidās būt tendenču noteicēja, darīt un piepildīt to, par ko citi vēl tikai sapņo. Šeit ir lidosta, kas Liepāju un Rīgu savieno 30 minūtēs, no kurienes tālāk var aizlidot uz vēl 60 galamērķiem visā pasaulē. Liepājā ir šai pilsētai neticama apmēra koncertzāle, šeit ir jauni, radoši un apņēmīgi cilvēki, kuri atgriežas pilsētā, lai ar savu pieredzi palīdzētu tai augt un attīstīties. Liepājai, kā zināms, ir lieliska bāze - šeit ir vairāk nekā gadsimtu sens profesionālais teātris un Baltijā vecākais orķestris, šeit ir mūzikas un mākslas vidusskola, kas veido un attīsta jaunos talantus. Pilsētai ir savs šarms, aura, kas aicina ļauties vējam un dzīvot nost!
***
Baiba Bartkeviča
• SIA Lielais dzintars mākslinieciskā vadītāja, dziedātāja, laikmetīgās mākslas speciāliste
• Studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ieguvusi bakalaura grādu kordiriģēšanā
• Studējusi Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē, ieguvusi vairākus bakalaura un maģistra grādus dažādās mūzikas specialitātēs - bakalaura grāds klasiskajā dziedāšanā, maģistra grāds mūzikas teātra mākslā un laikmetīgajā mūzikā, aspirantūra senās mūzikas autentiskā interpretācijā, maģistra grāds starptautiskajā programmā NAIP: Mūsdienu laikmetīgās mākslas izrāžu veidošanā (New Audiences and Innovative Performance Practice)
• Vokālās mākslas docente, horeogrāfes Anna Teresa De Keersmaeker laikmetīgās dejas skolā P.A. R.T.S Briselē Beļģijā
• Strādājusi Latvijas Republikas vēstniecībā Beļģijas Karalistē - darbs ar kultūras jautājumiem - dažādu starptautisku kultūras projektu iniciēšana, vadīšana un producēšana, tostarp Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē kultūras programmas veidošana
• Piedalījusies daudzos starptautiskos mūzikas un laikmetīgās dejas festivālos: Vācijā, Francijā, Beļģijā, kā arī operas un teātra iestudējumos Beļģijā un Nīderlandē, sadarbojusies ar dažādām profesionālām mūzikas vienībām un diriģentiem