Zigmaram Liepiņam 65 gadi un galva pilna idejām

ZIGMARS LIEPIŅŠ: «Vienīgais, ko man vajag, ir veselība. Pārējo var nopirkt par naudu, vai arī man tas nav svarīgi. Varbūt kādā dzīves periodā man bija svarīgi nodrošināt sev materiālo komfortu, bet mans dzīves sapnis noteikti nav iegādāties jahtu vai citādas luksusa lietas, no tā esmu brīvs» © Rūta Kalmuka/F64

14. oktobrī komponistam Zigmaram Liepiņam apritēs 65 gadi, un par godu šai jubilejai nesen pirmizrāde bija viņa operai Turaidas roze, savukārt rīt, 11. oktobrī, Latvijas Nacionālajā operā notiks viņa autorkoncerts. «Iepriekšējā jubilejā bija popmūzikas un teātra mūzikas koncerts, šoreiz skanēs akadēmiska mūzika, skanēs Transcendentālā oratorija un fragmenti no operas Parīzes Dievmātes katedrāle,» saka jubilārs.

«Tāpēc, ka autorkoncerts notiek operā, tāpēc, ka tāds vecums. Godīgi sakot, es jau neko daudz neesmu pēdējā laikā rakstījis, jo, kopš esmu operā, komponēšanai laika neatliek,» - tā sava autorkoncerta programmu komentē Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Autorkoncerta pirmajā daļā skanēs leģendārās operas Parīzes Dievmātes katedrāle trešais cēliens, ko interpretēs Inga Šļubovska-Kancēviča, Kristīne Zadovska, Juris Jope, Krišjānis Norvelis, Rihards Millers un Latvijas Nacionālās operas orķestris. Starp citu, Parīzes Dievmātes katedrāle savu pirmuzvedumu Latvijas Nacionālajā operā piedzīvoja tieši pirms 20 gadiem. Savukārt Transcendentālā oratorija, kas tiks atskaņota koncerta otrajā daļā, tapa, pieminot 2011. gadā notikušo zemestrīci Japānā. Oratoriju interpretēs latviešu operas zvaigzne Inga Kalna un izcilais gruzīnu tenors Georgs Onjani, aktieris Andris Keišs, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, ērģelniece Kristīne Adamaite. Pie diriģenta pults - komponista dēls Jānis Liepiņš. «Jo viņš vislabāk mani saprot. Jānis diriģēja oratorijas pirmatskaņojumu pirms trim gadiem Rīgas Domā, savukārt Parīzes Dievmātes katedrāles iestudējumā pirms 20 gadiem viņš pats bija uz skatuves kā Rīgas Doma kora skolas audzēknis, šo darbu viņš zina detalizēti. Domāju, ka forši, ka viņš diriģē,» uzskata Zigmars Liepiņš.

Komponists pasmaida, ka nu jau saskaņā ar valstī spēkā esošo likumdošanu esot pensionārs, taču pašam nemaz nav laika domāt par šo statusu, jo ikdienas darbs operā esot gana saspringts un līdz brīdim, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš Baltajā namā, vēl daudz jāpaveic - dažādi remonti, saimnieciskas lietas, valsts simtgades pasākumi... «Pirms dažām dienām Bavārijas radio orķestris apstiprināja, ka ir gatavi kopā ar Marisu Jansonu koncertēt Latvijā nākamā gada maijā,» saka Zigmars Liepiņš.

Savā dzimšanas dienā viņš nekādas svinības nerīkošot pat ģimenes lokā, jo - katram no trim bērniem ir savi darbi, turklāt vecākā meita ar ģimeni dzīvo Liepājā. Tā kā ar dzīvesbiedri Mirdzu Zīveri jau 15. oktobrī dodas divu nedēļu ceļojumā, nebūšot arī laika svinībām, jo būs jākravā čemodāni. «Īstenībā man patīk ceļot, es gribu redzēt to, kas notiek pasaulē, es negribu sēdēt četrās sienās un, kamēr vien to varēšu, es nedarīšu,» atzīst Zigmars Liepiņš. Šoreiz ceļojuma galamērķis ir Ņujorka, ieplānots apmeklēt arī Metropolitēna operu, kur trīs vakarus pēc kārtas visu galveno lomu dziedātāji ir saistīti ar mūsu operu. «Marina Rebeka dziedās Normā, Aleksandrs Antoņenko - Turandotā, savukārt mūsu teātrī allaž gaidītās Oksana Volkova un Oļesja Petrova - Hofmaņa stāstos, esam jau ar viņiem visiem sarunājuši satikties,» saka jubilārs.

Ar abiem mazbērniem - 14 gadus veco Marku un trīsgadīgo Emīliju - vecaistēvs ieplānojis tikties biežāk tad, kad aizies pensijā otro reizi. «Mums nesanāk tik daudz satikties, cik es gribētu. Mums ir mīļas un foršas attiecības, bet es nevaru teikt, ka daudz laika veltu mazbērniem. Varbūt pēc diviem gadiem kaut kas mainīsies...» smaidot nosaka vecaistēvs, bet uzreiz arī piebilst, ka galva pilna idejām. «Pirmoreiz pensijā es aizgāju 55 gados, kad šķīrās mani un Radio SWH ceļi. Kad man nāca piedāvājums vadīt operu, es piekritu, un tam bija daudzi iemesli, tas bija izaicinājums, pārbaudījums sev. Kad beigsies manas saistības ar operu, man jau ir savs plāns. Ja vien Dievs dos veselību un daudzmaz spēka, es mēģināšu rakstīt, tikai, protams, es nezinu, vai tas kādam būs vajadzīgs. Man ir gan tēma, gan idejas, kā to realizēt, bet tuvākajos divos gados es to nedarīšu, jo man tam nav laika,» atzīst komponists.