Dens Brauns: Cilvēki labi zina manas grāmatas, bet nepazīst mani

Pirms nedēļas Barselona nedaudz atlika malā savas politiskās cīņas un kataloniešu neatkarības jautājumus, lai pievērstos kādam grāmatu pasaules notikumam. Pasaulslavenā rakstnieka Dena Brauna jaunākā romāna Origin Eiropas prezentācija, piedaloties pašam autoram, ir kaut kas tikpat rets kā vulkāna izvirdums Sicīlijā.

Privātuma cienītājs

Iepriekšējo reizi kaut kas tāds notika Florencē 2013. gada pavasarī, kad pasaules pirmizrādi piedzīvoja romāns Inferno. Toreiz daudzu valstu žurnālisti ne bez pamata sprieda, ka satikt Denu Braunu dzīvajā ir grūtāk nekā Maiklu Džeksonu. Pa šiem četriem gadiem nekas daudz mainījies nebija. Varbūt vienīgi tas, ka pirms Barselonas, oficiālās Origin prezentācijas vietas, Dens Brauns šarmēja žurnālistus arī Frankfurtes starptautiskajā grāmatu tirgū. Barselona tomēr Origin mārketinga plānā ieņēma svarīgāko vietu. Gan tāpēc, ka romāna darbība šoreiz risinās Barselonā, gan tāpēc, ka tā izdevējs spāņu valodā Planeta ir spāņvalodīgās pasaules tirgus milzis, un tā ir miljonu auditorija, par kuru var sapņot jebkurš rakstnieks.

BANKETS PAZEMĒ. Svinīgā pieņemšana par godu Dena Brauna romāna atvēršanai notika 17. gadsimtā būvētās hospitāļa pazemes ejās, atgādinot stāstus par to, kā romāna Inferno tulkotāji reiz tika ieslēgti slepenā Musolīni bunkurā pie Florences. Šoreiz tulkotājiem bijusi iespēja tikt ieslēgtiem kaut kur Barselonā, tomēr ne visi to izmantoja. Mūsdienās tulkot grāmatas bez interneta palīdzības ir ļoti grūti, bet tulkotāju saziņa ar pārējo pasauli līdz romāna oficiālajai izdošanai bija diezgan ierobežota / Arno Jundze

Jāpiebilst, ka atšķirībā no 2013. gada Florences preses konferences, Barselonas tikšanās bija noorganizēta krietni saturīgāk, kaut arī sarunas laiks bija ierobežots, un lielākā daļa gribētāju ar savu jautājumu pie vārda nemaz netika. Paldies dievam, šoreiz katrs jautātājs nesāka savu uzstāšanos, vaicājot, mister Braun, kad jūs beidzot brauksiet pie mums?

Ievēroju arī to, ka nebija nekādu ekskluzīvu reveransu filmētājiem no lielajām TV korporācijām, kaut gan šādu TV komandu preses konferencē netrūka. Dens Brauns ienāca, sekojot preses konferences vadītājai, apsēdās pie galdiņa, norunāja savu sakāmo, atbildēja uz jautājumiem, tad vadītāja paskatījās pulkstenī, pateica, sorry, laiks ir beidzies, viņi piecēlās un straujā solī aizgāja. Iespēja sarokoties un pārmīt dažus vārdus ar pasaulslaveno rakstnieku šo rindu autoram uzspīdēja vēlāk - vakara svinīgajā pieņemšanā krietni neformālākos apstākļos un bez diktofona. Visi Dena Brauna izteikumi, kas izmantoti šajā rakstā, nāk no preses konferences, droši vien tie, atšķiroties tulkojumu niansēs, būs puslīdz vienādi visos pasaules medijos.

Spānijas mīlestība

Ja palasa Dena Brauna biogrāfiju, tad ievērības cienīgs fakts ir tas, ka viņš jaunībā apmēram gadu nodzīvojis Spānijā studentu apmaiņas programmas ietvaros. (Preses konferencē rakstnieks arī runāja spāniski.) Lūk, atbilde, kāpēc romāna Origin darbība norisinās šajā valstī.

LAIPNI LŪDZAM! Pie ieejas banketā uz plakāta bija lasāms uzraksts arī latviešu valodā. Sīkums, bet patīkami. Dens Brauns teica, ka viņam ir ļoti svarīgi tas, ka romāni tiek lasīti, tulkoti un izdoti arī mazās valodās un nelielās valstīs / Arno Jundze

«Cilvēki man tagad prasa - kāpēc jaunajā romānā ir Spānija? Es varētu atbildēt, ka vienkārši paņēmu globusu, griezu to riņķī un tad ar pirkstu uz labu laimi iebakstīju kādā vietā. Tomēr tā galīgi nav patiesība. Mana mīla pret Spāniju tiešām ir dziļa un patiesa. Tā ir pirmā valsts, kurā nonācu, dodoties ārpus ASV. Man bija piecpadsmit gadi, un mani vecāki nolēma mani aizsūtīt vasaras studiju programmā. Es pavadīju te burvīgu laiku.

Esmu uzaudzis absolūti akadēmiskā vidē, studentu pilsētiņā. Mans tēvs visu laiku strādāja, es gāju uz skolu sešas dienas nedēļā. Atbraucu uz šejieni un gribēju turpināt tādā stilā, jo biju pie tā pieradis. Bet mani jaunie spāņu draugi teica - piebremzē. Dzīve ir tik īsa. Atpūties un izbaudi to, izjūti, kā smaržo roze. Es nesmēķēju un nedzeru. Gandrīz nemaz. Varbūt reizēm pēc preses konferences [smaida]. Bet es apbrīnoju spāņu prasmi apstāties un baudīt dzīvi, šo mākslu sarīkot trīs stundu garu ēdienreizi kopā ar draugiem. Mēs to nedarām. Bet vajadzētu! Manā valstī mēs tikai skrienam. Mēs nezinām, kas ir šī lieliskā pasēdēšana pie galda pēc tam, kad ēdiens ir pagatavots. [..]

Šī ir jau divpadsmitā reize, kad atgriežos Spānijā. Mans romāns ir par kaut ko ļoti jaunu un ļoti senu. Tas stāsta par zinātni un reliģiju. Spānija šai ziņā ir ideāla. Te ir dziļas katoļu tradīcijas, kas caurvij visus sabiedrības slāņus. Tajā pašā laikā Spānijai ir lieliska nākotnes perspektīva, Barselonā atrodas izcils superdatoru pētniecības centrs. Šo iemeslu dēļ Spānija bija lieliska romānam, un savtīgu iemeslu dēļ es to apmeklēju vairākas reizes. Esmu laimīgs te atkal atgriezties. [..]

SAGRADA FAMILIA. Diezgan dabiski, ka viens no jaunā romāna varoņiem ir tieši šīs katedrāles mācītājs. Dievnama dēļ Brauns pat pārrakstījis savu romānu, jo pēc manuskripta pabeigšanas atklājis te šauras un tumšas kāpnes - ideālu vietu noziegumam / Arno Jundze

Spānijā man dzīvot ir samērā vienkārši. Es varu pabailīgi runāt spāniski un arī saprotu, ko man saka. Tas dod iespēju netraucēti ceļot apkārt un pētīt visu, kas nepieciešams. Esmu ievērojis, ka cilvēki ļoti labi zina manas grāmatas, bet viņi nepazīst mani. Tas dzīvi padara samērā vienkāršu. Spānijā es mierīgi varēju sarunāties ar speciālistiem, lūgt konsultācijas Barselonas superdatoru pētniecības centrā zinātniekiem par lietām, kas mani interesēja un bija nepieciešamas. Daudz laika es pavadīju Casa Milà. Man radās ideja paņemt šī iespaidīgā muzeja augšstāvu un savā romānā pārvērst to par viena grāmatas varoņa dzīvokli. Es būtu laimīgs, ja šeit varētu dabūt tādus apartamentus. Patiesībā es tiešām ļoti izbaudīju šo procesu - sarunas ar speciālistiem un dzīvi Barselonā. [..]»

Politiskais fons

Kad posos braukt uz Barselonu, pazīstami cilvēki, saskatījušies televīziju, man vaicāja divas lietas - vai ir saprātīgi uz turieni braukt un vai Dens Brauns maz tur būs politiskās situācijas dēļ. Mūsdienu pasaulē ticēt tam, ko ziņo masu mediji, ir diezgan bīstami. Atlidojām uz Barselonu pirmdienas vakarā, dienā bija notikuši divu katalāņu aktīvistu aresti. Pilsēta bija absolūti mierīga. Otrdien ielās vērojām māju balkonus, rotātus ar katalāņu karogiem, nelielu ļoti kulturālu piketu pie policijas pārvaldes, dažus diezgan dīvaina paskata vīriņus, kas klīda ar karogiem pa trotuāru.

Epastā saņēmu rīkotāju brīdinājumu, ka pēcpusdienā tiks slēgta viena no ielām, jo tur norisināsies demonstrācija, tāpēc, pasūtot taksi, jārēķinās ar sastrēgumiem. Vakarā pēc pieņemšanas, ejot uz viesnīcu gar pasaulslaveno Sagrada Familia, kurā arī norisinās jaunā romāna darbība, pilsēta dārdēja. Bet ne jau tāpēc, ka ielās būtu nekārtības. Vienkārši katalāņu sievietes, protestējot pret arestiem, pie atvērtiem logiem skaļi vienā ritmā dauzīja kastroļus, pannas un katlus. (Nu gandrīz kā latviešu klasiķa dzejolī par troņmantnieka piedzimšanu.) Troksnis bija tāds, ka otrā rītā mūsu viesnīcnieks uz darbu ieradās neizgulējies un ar lielu degsmi lamāja gan spāņu, gan katalāņu valdības, nosaukdams abas par korumpētiem blēžiem, kas apzog tautu, lūzeriem un nejēgām. «Es neesmu par Madrides varu, bet es nevaru atbalstīt to, kas notiek te. Katalonijā ir astoņas lielākās Spānijas bankas. Kas notiks, ja mēs izstāsimies? Iznāk, ka mēs automātiski aiziesim arī no Eiropas Savienības. Bankas jau tagad ir pateikušas, ka tās pārcelsies uz citu Spānijas reģionu, ja tā notiks. Es negribu atpakaļ tās briesmīgās pesetas!» Tāds, lūk, vienkāršā viesnīcnieka viedoklis, kuram nepatīk Madride, bet arī neatkarība nešķiet nekas labs.

CASA MILÀ. Iegaumējiet šo vietu! Arhitekta Antonio Gaudi radītajā brīnuma augšstāvā mitinās viens no Dena Brauna jaunā romāna varoņiem. Patiesībā tur ir mākslas muzejs, bet tikšanās ar rakstnieku notika ēkas pagrabā. Nebrīnieties, ja romānā kāds pa šo ēku vizinās ar Teslas elektrisko auto. Telpu arhitektūra te pieļauj ne to vien / Arno Jundze

Protams, arī Denam Braunam nācās atbildēt uz jautājumiem, kas skāra Barselonas karstās aktualitātes. Viņš, lai gan nelietoja nekādus skarbus vārdus un runāja ļoti diplomātiski, būtībā atkārtojot to, ko pirms četriem gadiem sacīja Florencē, atgādinot, ka dzīvojam juku laikos, kuros mums visiem ir jānostājas patieso vērtību pusē. «Gan Frankfurtes grāmatu mesē, gan tagad cilvēki man visur pasaulē prasa, kā es uztveru polisko situāciju Spānijā. Es vienkārši gribu pateikt, ka mana mīla pret Spāniju un Kataloniju ir dziļa un patiesa. Viss, kas tagad notiek, ir tāds sirdi plosošs laiks. Tas, uz ko es ceru - ir saprātīgs dialogs. Dialogs grūtos laikos ir nepieciešams vairāk nekā jebkad. Mums ir jāziedo laiks, lai uzklausītu cilvēkus, dalītos ar idejām un esmu absolūts optimists, dialogs ir tas, kam noteikti būtu jānotiek arī šeit.

Katrai valstij ir savi grūtie periodi. Manā valstī tas joprojām turpinās. Grūtos laikos ļoti svarīgi aizstāvēt to, kas veido mūsu vērtības. Šis nav laiks, kad vajadzētu kādu boikotēt. Tas ir laiks, kad jāstrādā divreiz vairāk, lai būtu pārliecība, ka dialogs turpinās, ka nestagnējam un respektējam cits cita idejas.»

Par romānu

Preses konferencē Dens Brauns diezgan daudz stāstīja par savu jauno darbu. Žurnālisti viņam vaicāja gan par romāna varoņiem, gan par karaliskās ģimenes attēlojumu, gan par superdatoriem.

«Viens no maniem varoņiem ir izdomāts priesteris. Esmu jau saņēmis vēstules par to, cik brīnišķīgs tēls man izdevies. Cilvēki saka man paldies, ka rādu baznīcu tik atvērtu un progresīvu. Es ļoti cenšos savās grāmatās sabalansēt varoņus, kas pārstāv reliģiju un varoņus - zinātniekus. Cilvēki domā, ka visas šīs idejas nāk no manis. Tomēr es cenšos parādīt šo divu pušu - zinātnes un reliģijas - dialogu, radīt situācijas, kurās tās debatē un sarunājas.

Tas, par ko rakstu šajā romānā, galu galā tuvina arī manas attiecības ar reliģiju. Dialogs rada jaunu ietvaru daudziem cilvēkiem, kuri par to domā. Tam visam ir jāattīstās! Ja tā nenotiek, tad jauniem cilvēkiem ir ļoti grūti to saprast. Ļoti grūti ir arī garīdzniecībai, kam jāpiesaista un jāuzrunā jauni cilvēki. Kad es biju mazs, milzu brīnums bija pēcnāves dzīve vai jaunavas nevainīgā ieņemšana. Kā tas iespējams? Mūsdienās bērni brīnumus piedzīvo, darbojoties ar jauno operētājsistēmu Iphone10. Tas šķiet daudz patīkamāk, nekā interesēties par brīnumiem, ko piedāvā baznīca.

Es vienmēr esmu teicis, ka ne jau visai garīdzniecībai patīk mani romāni. Varbūt es šai ziņā esmu nedaudz naivs, bet man bija pārsteigums par to, ka tiku uztverts tik pretrunīgi. Tomēr tajā pašā laikā saņēmu arī daudz vēstuļu no katoļu mūķenēm, kuras teica man paldies par to, ka esmu pievērsies sievietes jautājumam baznīcā, jo viņas ziedo savu dzīvi baznīcai, kļūstot par Kristus līgavām, būtībā apprecoties ar baznīcu - jā, šīs lietas garīdzniecība noklusē, bet paldies, ka esat šim jautājumam pievērsies. Es pieņemu abu pušu uzskatus. [..]

Es atceros, kā, pirmoreiz esot Spānijā, devos ekskursijā uz karaļpili. Amerikāņus fascinē monarhija. Arī mani. Tāpēc jaunajā romānā es rakstīju arī par to. Ceru, ka mana grāmata šajā ziņā ir cieņas pilna. Es jau nerakstīju par īsto karalisko ģimeni, bet radīju to savā iztēlē. Tas nekādā ziņā nav īstais Spānijas karalis un karaliene. [..]

Es tiešām daudz konsultējos ar pētniekiem un superdatoru centra speciālistiem, rakstot šo romānu. Zinātniekiem ir ļoti atšķirīgi uzskati par mūsu nākotni. Ir cilvēku grupa, kas izturas pret to ar lielu optimismu. Viņi cer, ka zinātne spēs atrisināt pasaules samilzušās problēmas: pārapdzīvotību, vides piesārņojumu. Šie ļaudis tic, ka notiks tehnoloģiska renesanse. Otra grupa domā pretēji. Tehnoloģiju attīstība kļuvusi ārkārtēji bīstama, un tās iznīcinās cilvēci kā sugu. Kā argumentu viņi min apstākli, ka gandrīz jebkuri izgudrojumi visos laikos tiek izmantoti militārajām vajadzībām, sākot no brīža, kad cilvēks tik tikko bija iemācījies iegūt uguni un pagatavot ēdienu. Tiklīdz tas notika, cilvēki uzbruka kaimiņu ciemam, pievāca mantas un nodedzināja to. Tas pats notika, kad cilvēks iemācījās apieties ar atomenerģiju. Protams, ir naivi cerēt, ka arī idejās par mākslīgo intelektu nav paslēpta kāda ļaunuma programmatūra. Es tomēr šajā ziņā esmu vairāk optimists. Protams, mūsu rīcībā ir spēki, kas ļautu mums uzspert gaisā pašiem sevi. Tomēr mēs jau pietiekami ilgi esam te, uz zemes. Un iemesls, manuprāt, ir tāds, ka radošās enerģijas mums piemīt vairāk nekā iznīcinošās enerģijas. Es domāju, ka vairāk ir mīlestības, nevis ienaida.»

Rakstīšanas paradumi

Preses konferencē Dens Brauns stāstīja arī to, kā raksta un plāno savu darbu: «Kad biju mazs, man bezgalīgi patika stāsti. Piecu gadu vecumā nolēmu, ka pats tādu uzrakstīšu, bet rakstīt nepratu. Tāpēc es to diktēju savai mammai. Viņa pierakstīja, es ilustrēju. Mamma ļoti gādīgi nolēma to iesiet, es pats zīmēju bildes cietajam vākam. Viens eksemplārs piecu gadu vecumā man šķita pilnīgi pietiekama tirāža. Man vienmēr ir patikuši stāsti. Tāpēc es studēju Creative Writing, daudz lasīju bez apstājas. Maniem vecākiem nebija televizora. Viņi teica - lasi. Tāpēc arī mani piedzīvojumi nāk no grāmatām. Esmu ļoti, ļoti veiksmīgs, jo man izdevies savu dzīvi izveidot tādu, kādu pats vēlos. [..]

Mani rakstīšanas paradumi tikpat kā nav mainījušies. Pēc Da Vinči koda un Zudušā simbola es kādas nedēļas jutos kā paralizēts. Mani pārsteidza ietekme, ko šie darbi radīja - miljoniem cilvēku lasīja grāmatas. Bet tad pēc kāda laika, es teicu, pagaidi, tu taču zini, ko dari. Tu raksti tādu grāmatu, kādu pats gribi lasīt. Cilvēkiem ir brīvība izvēlēties lasīt to, ko viņi vēlas. Es domāju, ka lasītājiem ir pieņemama tāda literārā gaume kā man.

Ja runā par pētījumiem, parasti rakstu grāmatu četrus piecus gadus. Šo procesu es sāku, lasot visu, ko vien spēju. Šajā grāmatā ir par superdatoriem, par mākslīgo intelektu, par moderno mākslu, Spāniju, karalisko ģimeni, evolūciju, kreacionismu, darvinismu. Pēc lasīšanas es varu sākt pētījumus. Zinu jautājumus, ko gribu noskaidrot. Es taču nevaru iet uz superdatoru centru, neko nezinot par datoriem un prasīt - kas tas tāds. Tas būtu necienīgi. Es pamatīgi izstudēju tēmu, pirms kaut kur dodos. Tad sāku plānot un rakstīt grāmatu. Pēc tam atgriežos, lai pārbaudītu. Tas reizēm maina plānus. Tā notika ar Sagrada Familia. Esmu bijis šai baznīcā neskaitāmas reizes. Pēc tam, kad viss bija izdarīts, atbraucu uz šejieni vēlreiz un pamanīju tur kādas šauras, stāvas spirāliskas kāpnes. Ļoti tumšas, augstas, bīstamas. Tad es sapratu, manā romānā uz šīm trepēm kādam būs jāmirst! Devos mājās, pārrakstīju vairākas nodaļas, lai šo vietu iekļautu romānā.»

Grib visi

Dabūt pie sevis Denu Braunu vēlas daudzas valstis. Āzijas reģionam šogad šķiet pievienojušies arī somi, kas aizsūtījuši rakstniekam pat īpašu video, kurā no sasaluša ezera āliņģa izkāpj smaidoša skaistule bikini un aicina Braunu ciemos, apgalvojot, ka Somijā visi lasa viņa grāmatas. Šādai gribēšanai tomēr ir ekonomisks pamats, ko, manuprāt, vislabāk var redzēt Florencē. Vietās, kurās darbojās Dena Brauna varonis profesors Lengdons, tūristu pieplūdums ir vismaz dubultojies, un lielās drūzmas dēļ uzkāpt slavenajos Duomo kupolos un katedrāles skatu platformā pēdējos gados ir visnotaļ apgrūtinošs un pat nepatīkams pasākums. Droši vien arī Barselonu, kura jau tā nesirgst no tūristu intereses trūkuma, tuvākajos gados sagaida līdzīgs liktenis.

Bet kas sagaida mūs? Pasaulē šobrīd notiek lielie Dena Brauna romāna tulkošanas un izdošanas darbi. Ja Origin kādā valodā parādās, tas automātiski nonāk topu pirmajā vietā. Tādā dieva aizmirstā kaktā, kāda ir Īstmidlendas lidosta, kurā vienīgā labā lieta bija tā, ka oficiante kafejnīcā runāja latviski, Dena Brauna romāns grāmatnīcu topā bija atrodams pirmajās trīs vietās. Nezinu, kā tas ir iespējams, bet šī laucinieku apsēstā sala ir jocīga un tā, kā zināms, neatrodas Eiropas Savienībā.

Latvijā lasīt gribētājiem jāpaciešas līdz decembrim. Tulkojums top un, jāteic, oriģināls, kā allaž Dena Brauna gadījumā nebūt nav pārāk vienkāršs lingvistiskais materiāls. Tas, ko mūsu lasītāji var darīt jau šobrīd - pasūtīt romānu apgāda Kontinents mājaslapā. Būšot lētāk nekā veikalā. Kāds būs Origin latviešu nosaukums, tas pēc apgāda Kontinents vadītāja Oļega Mihaļeviča teiktā, pagaidām vēl nav izlemts.

***

Dens Brauns

• Amerikāņu rakstnieks, dzimis 1964. gada 22. jūnijā

• Studējis literatūru, Creative writing un mākslas vēsturi ASV un Spānijā

• Pirmie literārie mēģinājumi bijuši neveiksmīgi - pārdoti 27 grāmatas eksemplāri. Pasaules slavu ieguvis

ar romānu Da Vinči kods.

Latviski tulkoti romāni Eņģeļi un dēmoni, Zudušais simbols, Inferno un Ciparu cietoksnis

• Romāni Da Vinči kods, Eņģeļi un dēmoni, Inferno ekranizēti Holivudā.

Profesora Lengdona lomā - aktieris Toms Henks

• 2005. gadā žurnāls Time pasludināja Denu Braunu par vienu no simt visietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē

• Viņa romānu kopējā tirāža pārsniedz divsimt miljonu eksemplāru