Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas.
Šim vingrinājumam nebūtu vispār nekādas jēgas, ja neskaita iztērētu naudu un enerģiju skriešanai uz vietas. Otrkārt, es neparakstīšos tāpēc, ka pēc 2012. gada grozījumiem sliekšņi un regulējums ir tāds, ka ierosinātajā veidā Saeimu atlaist nav praktiski iespējams. Citiem vārdiem sakot - ir jau iepriekš zināms, un to zina arī procesa ierosinātāji - Saeima netiks šādā veidā atlaista. Attiecīgi viss šis process ir tikai dažu opozīcijas partiju centieni aktualizēt sevi un iespēja par kaut ko kampaņot, bet šim procesam nav nekādas citas jēgas.
Es neredzu iespējas piekrist tiem, kas nosoda šo kampaņu tāpēc, ka tā šķelšot sabiedrību vai destabilizēšot situāciju. Neko vairāk un papildus sašķelt te šobrīd nav iespējams, un patiesībā šāda bezjēdzīga kampaņa, tieši otrādi, ļauj "nolaist tvaiku". Tā ir iespēja neapmierinātajiem, un tādu, protams, ir ļoti daudz, vismaz kaut ko darīt, kaut kā paust savu attieksmi, kam drīzāk tad jau var būt sistēmu stabilizējošs efekts.
Arī Kremļa piesaukšana te ir nevietā. Tad jau “Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un politiskajām partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti, kas radījuši šo valstij tik bēdīgo situāciju.
Lai vai kā - es nebalsošu par Saeimas atlaišanu, jo neredzu šobrīd ne vismazāko iespēju, ka, atlaižot šo Saeimu, mēs varētu iegūt atšķirīgu vai labāku Saeimu.