Valdība noslepeno viedokli par Krievijas pensiju izmaksu

© Pixabay

Krievija joprojām nav pārskaitījusi naudu Latvijā dzīvojošu senioru pensiju izmaksai, “Neatkarīgajai” apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pagājušajā nedēļā saņemtas ziņas, ka problēma, kas radusies it kā tehnisku iemeslu dēļ, ir atrisināta un pensiju izmaksai nepieciešamais finansējums drīzumā ienāks Valsts kases kontā.

Tajā pašā laikā informatīvais ziņojums par Krievijas federācijas pensiju izmaksu Latvijā valdībā izskatīts slēgtajā daļā, līdz ar to Latvijas sabiedrībai praktiski nav pieejama informācija, ko plāno Ministru kabinets, ja Krievija naudu neieskaita ilgstoši vai vispār.

Nauda iestrēgusi bankā

Pagaidām nauda nav ieskaitīta. “Gaidām,” “Neatkarīgajai” saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Iveta Daine. Finansējumam, lai varētu izmaksāt Krievijas pensijas Latvijā, vajadzēja tikt ieskaitītam jau pirms vairākām nedēļām, un pati Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzreiz sabiedrību informēja, ka nauda kavējas. Ierasti pensiju izmaksai paredzētā nauda ienāk Valsts kases kontā, pēcāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, un tā sāk pensiju pārskaitīšanu konkrētiem pensionāriem.

Pēc Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājas Katarinas Plāteres teiktā, Ārlietu ministrija mēģinājusi noskaidrot, kāds iemesls ir pensiju naudas aizkavēšanai, un Krievijas vēstniecības pārstāvis klāstījis, ka maksājums ir aizkavējies tehniskas problēmas dēļ. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā stāsta, ka, pēc Krievijas pensiju fonda pārstāvju stāstītā, nauda bija “iestrēgusi” korespondentbankā, bet fonds naudu ir atguvis un jau tuvākajās dienās tiks veikts pārskaitījums. Kā pierādījums bijis atsūtīts maksājuma uzdevums. Aģentūra principā cerēja, ka tas notiks jau pagājušajā nedēļā, bet tas diemžēl vēl nav noticis. Turklāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešama apmēram nedēļa, lai naudas saņemšanas gadījumā to izmaksātu tālāk pensionāriem.

Vai jāsniedz sociālā palīdzība?

Krievija pensijas pārskaita reizi ceturksnī. Kopumā šīs pensijas saņem 10 474 cilvēki, un, lai arī vidējā Krievijas puses maksātā pensija nav liela, pensionāri, protams, nav priecīgi, pensijas nesaņemot. Labklājības ministrijā norāda, ka gadījumos, ja Krievijas pensiju izmaksas aizkavēšanās to saņēmējiem ir radījusi problēmas apmaksāt neatliekamas ikdienas dzīves vajadzības, ir jāvēršas pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajos dienestos. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka otrā ceturkšņa Krievijas pensiju izmaksām lielākais saņēmēju īpatsvars ir Rīgā - 48 procenti, Daugavpilī dzīvo 13 procenti šo senioru, bet Liepājā - deviņi procenti.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols skaidroja, ka Krievijas pilsoņi Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un šiem cilvēkiem tagad bez latviešu valodas prasmes pierādīšanas ir jāpierāda arī fakts, ka viņiem ir pietiekami uzturēšanās līdzekļu, lai izdzīvotu. Tāpēc, pēc politiķa domām, te nevarētu būt runa par to, ka viņi dosies uz sociālajiem dienestiem pēc pabalstiem. Viņaprāt, Latvijai šiem pensionāriem nekas nav jākompensē. Tiesa, kā sacīja R. Kols, pensijas no Krievijas saņem arī Latvijas pilsoņi, kuri strādājuši Krievijā un kuri ir tiesīgi saņemt pensijas no Krievijas puses saskaņā ar starpvalstu līgumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011. gada 19. janvāra.

Valdība viedokli noslepeno

To, ka valdība domā un, iespējams, pat satraucas par Krievijas pensiju izmaksas aizkavēšanos, liecina valdības sēdes darba kārtība, kurā bija iekļauts punkts par attiecīgu ziņojumu. Ziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis, kā speciālisti piedalījās Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Ārlietu ministrijas pārstāvis Uldis Mikuts. Diemžēl nav iespējams uzzināt, par ko bija šis ziņojums un kāda ir Latvijas puses stratēģija situācijā, kad Krievijas dēļ aizkavējas pensiju izmaksu vairāk nekā desmit tūkstošiem pensionāru. Labklājības ministra padomnieks Kaspars Magurs “Neatkarīgajai” teica, ka ziņojums satur neizpaužamu informāciju, tāpēc neko sīkāk par to, kāda ir valdības nostāja situācijā, kad daļa pensionāru nesaņem pensiju, pastāstīt nav iespējams. Nav atbildams arī jautājums, kāda būs Latvijas puses rīcība, ja pensiju izmaksa kavēsies ilgāk, un vai no pašvaldību budžetiem (kurus veido iedzīvotāju nodokļu maksājumi) patiešām ir taisnīgi sniegt sociālo palīdzību šādā situācijā.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.