Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā šobrīd 52 procenti iedzīvotāju nav vakcinēti pret Covid-19. Ja vien viņu dzīvībai nedraud briesmas vai veselības stāvoklis nav tik kritisks, lai ievietotu stacionārā, pie ārsta personas bez Covid-19 sertifikāta var tikt tikai tad, ja var uzrādīt negatīvu testu. Tiem, kuriem tests nav pa kabatai, atliek vien gaidīt līdz brīdim, kamēr veselības stāvoklis kļūst kritisks. Tiesībsarga ieskatā šis ir pareizs risinājums, kas palīdzēs mazināt Covid-19 izplatību.
Lai veicinātu potēšanos pret Covid-19, valdība pieņēmusi virkni ierobežojumu, kas skar tieši nevakcinētos, piemēram, aizliegumu iepirkties veikalos, kuros nepārdod pārtiku; nepiešķirt atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā utt. Šobrīd ir ierobežota arī personu, kurām nav Covid-19 sertifikāta, nokļūšana pie ārsta, jo, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, veselības aprūpes pakalpojumus sniedz personai, kurai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Personām, kurām minētā sertifikāta nav, ārstniecības iestāde veic Covid-19 testu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam, izņemot ieslodzīto veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietās, kā arī izņemot gadījumus, kas noteikti Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NPMD) prioritāri patlaban dodas uz cilvēku dzīvībai bīstamiem izsaukumiem, aptuveni 100 cilvēku dienā tiek aicināti medicīnisko palīdzību, ja cilvēkam nav dzīvības briesmu, meklēt citviet, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Tāpat šobrīd, medicīnā izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu.
NPMD noslogotība un negatīvā testa nepieciešamība ārsta apmeklējumam personām bez Covid-19 sertifikāta (tāds nav ne tikai nevakcinētajiem, bet arī tādiem, kuri vakcināciju ir uzsākuši, bet vēl nav pabeiguši) rada bažas, ka daļai iedzīvotāju veselības aprūpe varētu būt liegta, jo uz testa rezultātiem ir jāgaida, turklāt tie ir par maksu, kas ne visiem ir pa kabatai.
Tiesībsargam bažas par to nav radušās, jo tiesībsarga ieskatā šodienas epidemioloģiskajos apstākļos ir pilnībā pareizs noteikums, ka veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt iespējami drošos apstākļos.
“Ir būtiski svarīgi, lai neatkārtotos pagājušās ziemas situācijas, kad cilvēki ar Covid-19 inficējās ārstniecības iestādēs vai arī viena saslimšanas gadījuma dēļ karantīnā bija jāiet visai nodaļai. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra testēšanas algoritmu par valsts budžeta līdzekļiem tests tiek veikts, ja personai ir elpceļu saslimšana. Tāpat tests tiek nodrošināts pacientiem, kuriem nepieciešama dzīvību glābjoša vai neatliekama operācija vai augsta riska neatliekama manipulācija, un pacientiem, kuri tiek stacionēti pēc akūtām vai neatliekamām indikācijām, kā arī pacientiem hematoloģijas un onkoloģijas profila nodaļās. Plānveida veselības aprūpes pakalpojuma gadījumā persona pati apmaksā testu, ja tai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta,” Neatkarīgajai skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultants Edgars Lākutis.
Tiesībsarga ieskatā plānveida pakalpojuma saņemšanai pacientam ir pietiekams laiks, lai sagatavotos ārsta apmeklējumam. Turklāt ar grozījumiem valdības noteikumos kopš šā gada 11. oktobra esot uzlabota antigēna testu pieejamība, dodot iespējas testu veikšanā piesaistīt plašāku speciālistu loku, kas nodarbināti veselības nozarē.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders portālam "TVNET" vakar bija skaidrojis, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.662 esošajā redakcijā esot bijušas tehniskas neprecizitātes.
"Sertifikāts dodoties pie ārsta vai jebkura cita veselības aprūpes speciālista nav obligāti nepieciešams," norādījis O. Šneiders.
Tomēr vēl vakar šo MK noteikumu 234. punktā nekādas izmaiņas nebija veiktas.
Latvijas medicīnas nozarē ārkārtas situācija tika izsludināta jau ceturtdien, 7. oktobrī. Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.
Pēc Veselības ministrijas skaidrojuma, ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu. Tiek pārorganizēta un ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, NMPD atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā tuvākajā slimnīcā, kā arī prioritizē izsaukumus.
Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību - ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.
Tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte. Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu - onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Tāpat kā iepriekš, slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, bet primāri nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību, tajā skaitā jāsniedz palīdzība visiem pacientiem, kuri uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD vai vērsušies paši. Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Ārkārtas situācija medicīnas nozarē iepriekš tika izsludināta no 2020. gada 10. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
