Jūrnieki nepiekrīt akadēmijas reorganizācijai

© Publicitātes foto

Jūrniecības organizācijas vakar pulcējās, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Skaidrojot, kādēļ jūrniekiem ir nepieciešama sava augstākās izglītības iestāde, var izmantojot analoģiju no iekšlietu nozares. 2010. gadā līdzekļu taupīšanas nolūkos tika likvidēta Policijas akadēmija, un kopš tā laika izglītības un darba kvalitāte ir būtiski kritusies. Vēl šovasar Valsts prezidents un premjerministrs secināja, ka Policijas akadēmijas likvidācija bija liela kļūda, kas jālabo, jo iekšējā drošība arvien vairāk atpaliek no kopējās valsts attīstības un iekšlietu nozare ir kritiskā stāvoklī. Tajā skaitā izglītības zemās kvalitātes dēļ. Un tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina valdību pieļaut identisku kļūdu jūrniecības nozarē. Likvidēt Latvijas Jūras akadēmiju, pievienojot to Rīgas Tehniskajai universitātei. No autonomas augstskolas, kas nodrošina gan augstāko, gan vidējo profesionālo izglītību jūrniecībā, uztaisīt vienu otršķirīgas nozīmes fakultāti.

Muižniece reanimē Ķīļa ideju

Patiesībā ideja par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju nav nekas jauns. Par to valdības kuluāros sāka spriest jau drīz pēc Policijas akadēmijas likvidācijas. Iecere pievienot jūrnieku akadēmiju Rīgas Tehniskajai universitātei tika apspriesta, pamatojoties uz toreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa viedokli, ka divas trešdaļas Latvijas augstskolu vajadzētu slēgt vai apvienot. Taču “Jūrnieki grib paturēt savu akadēmiju”. Tā Neatkarīgā rakstīja 2012. gadā, un to pašu var rakstīt tagad: “Akadēmija ir starptautiski atpazīstama. Topošie un esošie jūras virsnieki novērtē, ka tās izdotais dokuments paver ceļu uz prestižu darbu, lielisku karjeru un iespaidīgu algu.” Taču Izglītības un zinātnes ministrija kaut kādu iemeslu dēļ to nenovērtē pietiekami augstu un plāno pakļaut riskam jūrniecības izglītības stabilitāti. Pašreizējā situācija ir šāda. Lai nodrošinātos pret Policijas akadēmijai līdzīgu likteni un līdzīgu situāciju kā 2012. gadā, nozare iecerējusi jūrniecības izglītības autonomijas garantijas iekļaut Satiksmes ministrijas izstrādātajās “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” kā atsevišķu rīcības virzienu: “Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu.” Taču Izglītības un zinātnes ministrija atsaka savu saskaņojumu šādai dokumenta redakcijai, jo “ministrijas skatījumā augstākās izglītības sektora kopējo reformu kontekstā esošā monoprofila institūciju tīkla saglabāšana apdraud, nevis veicina, kvalitatīvas un ilgtspējīgas jūrniecības izglītības sistēmas nākotni Latvijā”. Tulkojumā - izglītības iestādes, kas nodrošina izglītību kādā konkrētā nozarē, neder, visās jāmāca viss pēc kārtas.

Un tas ir taisnais ceļš nonākšanai turpat, kur nonāca monoprofila institūcija vārdā Policijas akadēmija.

Jūrnieki prasa saglabāt autonomiju

Vairākas jūrnieku biedrības - Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība un “Latvian Crewing Companies Association” - ar kopīgu vēstuli vērsušās gan pie savas nozares, gan arī valsts izglītības politikas veidotājiem ar prasību saglabāt autonomu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu.

“Mūsu nozare ar jēdzienu “autonomija” saprot neatkarīgu, iekšēji konsolidētu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu, kuru veido Latvijas Jūras akadēmija, abas jūrniecības koledžas un augstākās izglītības iestāžu struktūrā esošās jūrskolas, kas ir specializētas kuģa virsnieku sagatavošanā jūrniecības starptautiski reglamentētajās profesijās. Diemžēl IZM mums nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlas ieklausīties un iedziļināties jūrniecības sabiedrības viedoklī tik specifiskas profesijas speciālistu sagatavošanā.” Pilnā apjomā jūrnieku organizāciju vēstule lasāma ŠEIT.

IZM grib paturēt pēdējo vārdu

Septembra beigās izglītības ministre Anita Muižniece uz vēstuli ir atbildējusi, un tajā nav nekādu liecību, ka jūrnieku viedoklis varētu tikt ņemts vērā. Izglītības politika esot Izglītības ministrijas, nevis Satiksmes ministrijas funkcija: “Attiecīgi nav pamata konkrētas nozares plānošanas dokumentā nostiprināt principu attiecībā uz jautājumu, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence.” Ja arī dokuments tikšot apstiprināts esošajā redakcijā, “tas nevar būt šķērslis plānoto augstākās izglītības reformu īstenošanai”. Izglītības ministrija tagad izstrādā savu informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā. Tātad Izglītības ministrija grasās paturēt pēdējo vārdu, bet nozare - to nepieļaut.

Augstskolai jāražo jūrnieki

Kādēļ jūrnieki tik ļoti nevēlas savas akadēmijas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei? Neatkarīgā to vaicāja Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidentam Jāzepam Spridzānam, un īsā atbilde - tādēļ, ka Rīgas Tehniskajā universitātē nav izpratnes un nekādas zināšanu bāzes par jūrniecību. Tāpat arī politiķu vidū. Un tādēļ, ka RTU Transporta institūts esot tīrās šausmas. Tāpat kā Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, arī Latvijas Jūras akadēmiju nevar pievienot kādai ierindas augstskolai tā, lai neciestu izglītības kvalitāte. Tā vienkārši nekur citur neiederas. Un formas tērpus jūrnieki nēsā ne tāpēc, ka smuki vai ērti. Šī ir reglamentēta profesija - tuvāka armijai nekā civilajai pasaulei. Ne velti arī kara jūrnieki NATO flotei tiek skoloti Latvijas Jūras akadēmijā.

Ministrijas pārmetumi par zemo zinātnes sasniegumu novērtējumu kapteiņa Spridzāna ieskatā esot vispār nevietā. Latvija vismaz pagaidām neražo kuģus, kur tiešām būtu vajadzīga zinātne. Akadēmijai un tās jūrskolai pirmām kārtām jāražo kuģu virsnieki, jūrnieki. Ap 95% absolventu aiziet strādāt jūrā - tātad savā jomā, un šādi rādītāji esot reti kurai nozarei. Iemesls arī nav tālu jāmeklē. Absolventu pirmā alga ir aptuveni 3000 eiro mēnesī.

Zelta vistiņa naudas badā

Jūrniecības izglītība patiešām ir vistiņa, kas dēj zelta oliņas, tāpēc ar to jārīkojas ļoti uzmanīgi. “Iekļaujot jūrniecību tradicionālajā augstskolā, tiks sagrauta labi izveidota, uz rezultātu tendēta jūrnieku sagatavošanas sistēma Latvijā,” uzskata jūrnieki. Turklāt runa nav tikai par izglītības iegūšanu. Šis diploms un esošā uzraudzības sistēma ir nešķirami saistīti ar starptautiskajām prasībām un galu galā Latvijas jūrnieku sertifikāciju. Tiesībām strādāt uz lielajiem kuģiem. Jautājums, kas Izglītības ministrijai patiešām būtu jārisina, ir cits. Jūrniecības izglītība, kas nes zelta oliņas, gadiem ilgi tiek turēta naudas badā. Valsts finansējums tik specifiskas nišas izglītības nodrošināšanai ir pilnīgi neadekvāts. Diemžēl arī šobrīd ministrija izvēlas šantāžas taktiku. Ja nepiekritīsiet reorganizācijai, naudas nebūs. Savukārt, kamēr naudas nav, arī ministrijas piesaukto zinātnes kvalitātes latiņu nav iespējams celt. Tā ir destruktīva rīcība.

UZZIŅA

Nozares raksturojums

Šā gada 1. janvārī Latvijā bija nodarbināti 11 760 jūrnieku. Apmēram 11 000 no viņiem strādā tirdzniecības flotē - 52% par kapteiņiem un virsniekiem, 48% - kā ierindas jūrnieki. Latvijā ir pasaulē vislielākais jūrnieku īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu valstī.

Devums tautsaimniecībai

Tirdzniecības flotes jūrnieki gada laikā, strādājot pasaules flotē, nopelna un ieved valstī apmēram 345 miljonus eiro, kas faktiski ir investīcijas Latvijas ekonomikā. 2019. gada Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra veiktais pētījums parāda, ka šo naudu 4/5 nopelna kapteiņi un virsnieki un tikai 1/5 ierindas jūrnieki. Kapteiņu un augstāko rangu virsnieku vidējais izlīdzinātais uz gada 12 mēnešiem neto atalgojums bija 6 reizes augstāks nekā vidējais Latvijā. Pārējo virsnieku mēneša neto atalgojums vidējo valstī pārsniedza 3,64 reizes.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.