2.sep 2010
Kapusvētki Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) tiek pieteikts kā pēdējais darbs Latvijas cilvēkpētniecības procesā, ar ko aktieri un Alvis Hermanis nodarbojās septiņus gadus, sākot ar Garo dzīvi, cenšoties «izpētīt, atminēt, noskaidrot latviskās identitātes kodu». Neticamas šķita vēsās kritiķu atsauksmes pēc Kapusvētku pirmizrādes Vīnē, taču, noskatoties pirmizrādi, bilde noskaidrojas. Saturiskais šķidrums, kas kapu kopšanas tradīcijas par svētām turošam latvietim vismaz varētu saausties ar personīgo pieredzi, citur var arī nestrādāt, jo specifiskais ir spēcīgāks par vispārcilvēcisko un anekdotes par kapu un bēru tēmu paliek tikai anekdotes.