Līdz kriminālromānu karalienes Agatas Kristi 120. dzimšanas dienai atlikušas akurāt divas nedēļas – enerģiskās kundzītes Džeinas Mārplas un elegantā Erkila Puaro radītāja nāca pasaulē 1890. gada 15. septembrī, nodzīvojot ražīgu mūžu līdz pat 1976. gadam.
Apaļās gadskārtas gaidās rakstnieces dzimtenē izcēlies tracis – Vikipēdijas angļu versija elektroniskajā šķirklī par Agatas Kristi populāro lugu Peļu slazds atklājusi lielo un līdz šim rūpīgi slēpto detektīvintrigu – nosaukusi slepkavas vārdu, tādējādi izraisot viņas ģimenes un fanu protestus, raksta The Independent.
Peļu slazda pirmizrāde notika Notingemas Karaliskajā teātrī 1952. gadā, un no Londonas skatuvēm izrāde nav nogājusi līdz šai dienai. Izrādes beigās skatītāji tiek lūgti nestāstīt tālāk, kurš tad ir ļaunais slepkava. Agatas Kristi mazdēls Metjū Pričards atsaucas uz savu slaveno vecmāmiņu, sakot, ka viņa vienmēr esot uztraukusies, ja kritiķi savās recenzijās atklāja sižetu, un viņš norāda, ka šī situācija ir apmēram tāda pati. Vikipēdija ir lauzusi gadu gaitā uzturēto nerakstīto vienošanos, viņš uzskata. Un Kristi fani rīkojas – Wikimedia fondam ir jau aizsūtītas petīcijas ar prasību rakstā dzēst slepkavas vārdu vai vismaz brīdināt par to, ka tas tālākajā tekstā tiks atklāts. Kurš tad vairs gribēs skatīties izrādi, ja zinās atrisinājumu – tāds ir jautājums.
Jāpiebilst, ka Peļu slazdu pagājušosezon Valmieras teātrī iestudēja mūsu režijas vecmeistars Oļģerts Kroders, un var atzīt, ka atsauksmēs nerakstītais klusēšanas likums ir ievērots.