Vakar uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tika parakstīts nodomu protokols, kas paredz izveidot un uzstādīt Rīgā izcilajam latviešu baletdejotājam Mārim Liepam veltītu pieminekli.
Ideja par pieminekli pieder viņa ģimenei un Māra Liepas labdarības fondam, kura vadītājs ir izcilā baletdejotāja dēls Andris Liepa. Šo ideju atbalsta mecenātu Borisa un Ināras Teterovu fonds, kas apņēmies finansēt pieminekļa izgatavošanu, un Kultūras ministrija (KM), kas rīkos starptautisku konkursu, kurā aicinās piedalīties gan pašmāju, gan ārvalstu tēlniekus un nodrošinās profesionālu žūriju. «Mēs no KM nodrošināsim konkursa ekspertu līmeni, jo tā ir mūsu pieredze un zināšanas, kā veidot šādus konkursus, kurus aicināt par ekspertiem, utt.», sacīja kultūras ministrs Ints Dālderis, piebilstot, ka tā būs ļoti laba iespēja Latvijas tēlniekiem un arhitektiem novērtēt savas spējas, savu konkurētspēju starptautiskā mērogā. Jautāts, kādas varētu būt aptuvenās projekta izmaksas, Ints Dālderis sacīja, ka summai nevajadzētu pārsniegt 200 tūkstošus, taču tas ir ļoti atkarīgs no pieminekļa materiāla, apmēra utt. Precīza pieminekļa atrašanās vieta vēl nav zināma, Ints Dālderis atzina, ka to «apstiprinās Pieminekļu valde un Rīgas pilsēta par to ir atbildīga un burtiski tuvākajā laikā norādīs, kur piemineklis atradīsies.» Taču skaidrs, ka Māra Liepas piemineklis tiks uzstādīts Operas kvartālā.
Uz nodomu protokola parakstīšanu bija pulcējušies gan tagadējie mūsu baleta dejotāji, gan Māra Liepas laikabiedri – klasesbiedrs un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktors Haralds Ritenbergs, kolēģi Aivars Leimanis, Lita Beiris. Ar kuplu rožu pušķi jubilejā Boriss Teterevs sveica Māra Liepas māsu Edīti Roziņu.
Nodomu protokolu parakstīja Ints Dālderis, Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, mecenāti Boriss un Ināra Teterovi un Andris Liepa. Iecerēts, ka piemineklis tiks atklāts nākamā gada 27. jūlijā, Māra Liepas 75. dzimšanas dienā. Konkursu kultūras ministrs solīja izsludināt mēneša laikā.
«Tēvs nebija neprātīgi talantīgs, bet absolūts darbaholiķis», uzrunājot klātesošos, sacīja Andris Liepa, paužot prieku par to kuplo skaitu, kas novērtē talantu un darba mīlestību. «Viņš bija brīnišķīgs pedagogs un daudz deva jaunatnei. Galvenais laikam ir tas, ka nodeva man un Ilzei šo unikālo ģimenes tradīciju, kas dzima šeit Rīgā. Apsolu, ja viss labi veiksies un piemineklis tiks atklāts, ar Māra Liepas fondu piepildīsim to ar citu saturu – lai tas nebūtu vien bronza un akmens, bet dzīvs organisms. Viņš nodzīvoja tikai 52 gadus, bet tas, ko viņš nepaspēja izdarīt, to darām mēs, viņa bērni. Viņš kādreiz teica, ka grib dejot simt gadu. Tas viņam neizdevās, bet mums bērniem un visiem mums tas izdosies», sacīja izcilā baletdejotāja dēls. LNO baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis minēja, cik vispār pasaulē ir baleta zvaigznēm veltīti pieminekļi – varbūt vien daži, tāpēc viņam ir liels prieks un lepnums, ka tāds piemineklis visu laiku slavenākajam latviešu dejotājam būs Rīgā.
Ints Dālderis uzsvēra, ka Māris Liepa ir simbols augstajai un pasaulē novērtētajai kvalitātei, kāda piemīt dejas izglītībai Latvijā un ko kopj Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. «Piemineklis gan iemūžinās Māra Liepas piemiņu, gan būs apliecinājums šī brīža Latvijas baleta spožajiem starptautiskajiem panākumiem», sacīja kultūras ministrs.
Kā apliecinājums tam bija Horeogrāfijas vidusskolas labāko audzēkņu un absolventu priekšnesums - pirms nodomu protokola parakstīšanas uz LNO skatuves dejoja starptautisku konkursu laureāti Lauma Berga, Aleksandrs Osadčijs un Alise Prudāne.