„Lai kļūtu par veselības ministru, jālasa valsts budžets nākamajam gadam. Jebkuram pesimistiskam vai mazohistiskam latvietim ir jālasa vai nu Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, vai nu valsts budžets. Abi šie daiļdarbi balstās uz pieņēmumiem, cipari ir izrauti no konteksta, taču rada iespaidu par autora erudīciju. Politiķi budžetu nelasa, bet izliekas, ka lasa, savukārt „Nāvi” izlasa, bet izliekas, ka nav rokā ņēmuši,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.
Valdība tiek stutēta kopā jau pusotru mēnesi. Kurš, tavuprāt, būs veselības ministrs?
Man šķiet, ka es pazīstu nākamo veselības ministri. Dzīvē pēc pašnāvnieces neizskatās, pašpietiekama būtne. Itin labi pārvalda veselības jomas finanses. Tiesa, situācijas mainās kā hokejā, un varbūt jau rīt par ministru tiks nominēts kāds cits. Un varbūt mana informācija ir falša.
Veselības ministra amats pēc Kariņa norādes ir piekritīgs „Apvienotajam sarakstam”. Tu te runā par sieviešu kārtas ministri, bet kaut kā nemini ārstu Renāru Putniņu.
Putniņš ir bijis ilglaicīgs „Jaunās Vienotības” biedrs, no šīs partijas bijis Saeimā, bijis Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra postenī un vēlāk rosījies kā Krišjāņa Kariņa padomnieks. 2019. gadā Renārs Putniņš iestājās par valdības un Saeimas apsolītajām mediķu algām, ko Kariņš atteicās palielināt.
Renārs demonstratīvi pameta „Jauno Vienotību” vai Kariņš viņu izdzina - to lāgā nezinu, bet Kariņam zvērojoši saasiņo acis un saslejas mati, tiklīdz piemin Putniņu. Rezervistu soliņš „Apvienotajam sarakstam” veselības jomā ir īss. Es domāju: Kariņa piedāvājums „Apvienotajam sarakstam” ņemt veselības jomu nozīmē tikai un vienīgi centienus pazemot savus topošos koalīcijas partnerus. Nacionālajai apvienībai ir izcils veselības ministra kandidāts - profesors Dzintars Mozgis. „Apvienotajam sarakstam” jāmeklē ministrs no malas.
Bet kura sieviete, tavuprāt, varētu būt veselības ministre?
To es tev neteikšu.
Kādas grāmatas vai literatūra ir jālasa, lai kļūtu par veselības ministru vai atteiktos no šī posteņa?
Jālasa valsts budžets nākamajam gadam. Jebkuram pesimistiskam vai mazohistiskam latvietim ir jālasa vai nu Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, vai nu valsts budžets.
Abi šie daiļdarbi balstās uz pieņēmumiem, cipari ir izrauti no konteksta, taču rada iespaidu par autora erudīciju. Politiķi budžetu nelasa, bet izliekas, ka lasa, savukārt „Nāvi” izlasa, bet izliekas, ka nav rokā ņēmuši. Kariņš ne par vienu no šīm literatūrām nenojauš, viņam šķiet, ka naudas ir vairāk nekā jebkad. Tādēļ pēdējos trijos gados Ministru kabinets ir neiedomājami palielinājis ārējo parādu, pirms vēlēšanām svaidīšanās ar naudu ieguva patiesu vērienu, bet turpmāk aizņemšanās būs arvien dārgāka.
Nākamajā gadā Eiropas Komisija Latvijai bezrūpīgi palielināt ārējo parādu neļaus, domāju, ka budžetu atgriezīs pie 3% deficīta. Tas viss, kas jau apsolīts (iepriekšējās valdības lēmumi par dažādiem tēriņiem un atbalstiem), būs kaut kā jāpaslauka zem paklāja.
Pēdējos gados visvairāk papildu līdzekļu nonāca veselības jomai kovida apkarošanai. Par lieki iepirktām vakcīnām, par vakcinācijas biroju un vakcināciju krāmu tirgos un kapu svētkos šoreiz nerunāsim, bet citus mistiskos Pavļuta tēriņus NVD vadība, slimnīcu un iestāžu vadītāji amortizēja un izlietoja itin jēdzīgi. Stāsts par „zelta gultām” nozīmē, ka slimnīcas līdzekļus iztērēja racionāli. Realitātē koronavīruss bija glābšanas riņķis grimstošajai veselības aprūpei, bet tagad tas tiks noņemts.
Valsts budžetā veselības jomai būs nopietns kritiens. Naudas būs mazāk, algas ne tikai netiks celtas, būs labi, ja saglabāsies iepriekšējā līmenī. Slimnīcu apkure, elektrība magnētiskajai rezonansei un datortomogrāfijai, siltais ūdens, tvaiks sterilizācijai un pati dezinfekcija maksās daudzkārt dārgāk. Arī jaunbūves pie lielajām slimnīcām būs dārgs prieks.
Ar lielāko varbūtību tas nāks no naudas, kas paredzēta veselības pakalpojumiem. Rindas kļūs garākas. Un vēl Pavļuts pirms vēlēšanām ar dāsnu roku ir atvēlējis valsts finansējumu dažādām jaunām jomām, protams, - uz pārējo pakalpojumu samazināšanas rēķina.
Ko darīt jaunajam ministram?
Iespēju robežās „izsist” naudu no finanšu ministra. Bet pie šī finanšu ministra jau stāvēs citu ministru rinda. Jebkura papildu naudas ņemšana no finanšu ministra nozīmēs pārējo ministru klaigas un satraukumu izglītībā, sociālajā palīdzībā, pašvaldībās, aizsardzībā, kultūrā utt.
Kā tu rīkotos ministra vietā?
Neietu strādāt par ministru. Es pieļauju, ka darīt kaut ko var, piemēram, iedomāsimies, ka topošais finanšu ministrs ir pilsonis AA (te tiešām iespējamā sakritība ir tikai nejaušība).
Par topošo finanšu ministru ir zināms, ka viņš nudien nekad nav lasījis budžetu, taču ir gana inteliģents un bailīgs. Es viņam piedāvātos rakstīt iknedēļas seriālu „AA gaitas finanšu džungļos”, ko izplatīt četros portālos un sociālajos tīklos.
Bet protams, es varu rakstīt, un es varu nerakstīt, ja vien finanšu ministrs uz garīgo un fizisko veselību skatās labvēlīgi un veselības jomas budžetu papildina ar deviņciparu skaitli. Tas tad būtu normāls sarunas objekts - gan primārajai aprūpei un onkoloģijai, gan diagnostikai, rehabilitācijai un NMPD, bet būtiski - valsts medikamentu un pārsienamā materiāla rezervēm. Es šim AA pat esmu gatavs budžetā norādīt ailītes, kas būtu jāpārraksta ar lielākiem cipariņiem. Bet pagaidām finanšu ministrs ir Jānis Reirs.
Kāpēc tu joprojām pieprasi par ministru veselības jomas profesionāli?
Tāpēc, ka visa Latvijas medicīna jau ir atdota neprofesionāļu rokās. Pēdējā ir Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” sāga. Veselības ministrijas valsts sekretāre noņēma no valdes priekšsēdētājas amata ārstu - rehabilitologu asociācijas prezidenti Andu Nulli, kura centru tiešām pēdējos desmit gados bija veiksmīgi attīstījusi.
Pamatojums bija neskaidrs, bet aptuveni tāds - „man šķiet, ka topošajā piebūvē Andai Nullei būs arī sava ģimenes ārstes prakse”. Vārdu sakot - bija divi valdes locekļi, Andu Nulli noņēma, tagad ir trīs valdes locekļi, protams, pieaugot administrācijas izmaksām. Pirmais jaunās valdes pirkums ir tribīne zālē un kategorisks noraidījums jau pasūtīto rehabilitācijas tehnoloģiju iegādei...
Austrumu klīnisko slimnīcu savulaik vadīja Viesturs Boka kopā ar Anitu Šlokenbergu. Tagad trīs cilvēku padome ar biroju, piecu cilvēku valde (no tiem viens ir ārsts) ar biroju, visa veida direktori. Ne pacienti, ne ārstniecība nav padomes un valdes interešu jomā, viņus interesē ir tikai nauda, celtniecība un iepirkumi. Un tā visā Latvijā - ar ministrijas gādību visos vadošos amatos tiek likti cilvēki bez zināšanām un sapratnes veselības jomā. Protams, Pavļuts ir īpašs gadījums. Kaut ko baisāku veselības jomai iedomāties nav iespējams.
Bet Pavļutam Valsts prezidents neiedeva savu medaļu - tikai Pūcem, Pabrikam, Bordānam un Kaimiņam.
Varbūt Valsts prezidents viedi pasniedza šo zīmi pret solījumu nekad neatgriezties politikā? Pabriks taču pat publiski nosolījās. Tādā gadījumā prezidents ir tiešām upurējies tautas un valsts labā, atrāvis no sevis dārgāko - goda zīmi ar savu parakstu.
Bet Pavļutam Egils Levits nenoticēja, jo Pavļuts jau rīt ir gatavs būt par jebkuru ministru no jebkuras partijas. Viņš ir gatavs kļūt par kardinālu, rabīnu vai imāmu un vienlaikus piedalīties gan praidā, gan konservatīvu vecvīru demonstrācijā.
Es jau viņam piesolīju savu balsi 14. Saeimas vēlēšanās, ja vien Pavļuts ar roku uz Bībeles būtu zvērējis, ka nekad vairs nekļūs par veselības ministru. Domāju, ka ar šādu zvērestu viņš būtu savācis tās 270 balsis, kas „Attīstībai/Par” pietrūka.
Bet varbūt prezidents pielēmis Pavļutam ko dižāku, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeni?
Nu, to tikai tādā gadījumā, ja Daniels apņemas kļūt par ministru Krievijā. Tiesa, paskatoties uz Šoigu, rodas iespaids, ka krieviem savu supermenedžeru pietiek...
Man šķiet, ka tev ir žēl, ka Daniels Pavļuts aiziet no veselības ministra posteņa - tev nebūs par ko izrakstīties.
Gan jau nākamie ministri arī spēs kaut ko sadarīt. Ja es paskatos uz veselības ministriem šajā gadsimtā - Veldre, Rozentāle, Belēvičs, Čakša, Pavļuts - par šādiem tēliem sapņo katrs grafomāns.
Iedomājies, ja Rūdolfs Blaumanis dzīvotu mūsdienās - viņš varētu ar šiem tēliem reizi mēnesī tādu lugu sarakstīt, ka teātri savstarpēji plēstos par pirmtiesībām šīs lugas uzvest. Protams, nav tik viegli šos varoņus dabūt uz skatuves vienlaikus. Bet tādēļ jau mums bija aizejošā valdība ar visiem unikālajiem tēliem - neviens pasaules dramaturgs nebūtu spējis savākt tik kolorītu kompāniju drāmai.
Kādu tu redzi nākamo valdību?
Nu neredzu es neko dižu. Problēma ir apstāklī, ka Kariņš Latvijas puzli neredz saliktu uz galda kopā, bet visus puzles klucīšus sabāztus sev vestes kabatā. Viņš izvelk šos klucīšus pa vienam - piemēram, ekonomikas ministru - nobar un atliek kabatā. Kopsakara nav.
Tas, kā visvairāk pietrūkst veselības aprūpei, ir - veselība visās politikās. Piemēram, kopā ar Labklājības ministriju būtu nopietni jāreformē darba nespējas lapu izdošanas kārtība, uzskaite un digitalizācija, ar Izglītības ministriju būtu jāmāca gan bērniem, gan mūžizglītībā veselības pratība, kopā ar Iekšlietu ministriju būtu jāveido reāla civilā aizsardzība, bet kopā ar Aizsardzības ministriju - medikamentu rezerves ārēja apdraudējuma gadījumam.
Iepriekšējās Kariņa valdības laikā nebija nekādas sasaistes starp ministrijām. Tad, kad Kariņš nolēma vairāk uzmanības pievērst enerģētikai, viņam vajadzēja apvienot Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nevis veidot vēl kādu jaunu. Ministriju mums ir par daudz, nevis par maz.
Es tiešām neesmu optimistisks par nākamo Kariņa valdību. Arī politikā būtu jābūt specializācijai - cilvēks, kurš labi runā svešvalodās un gluži labi patīk Eiropas Komisijas prezidentei, izcili piedien ārlietu jomas amatam vai Eiropas Parlamenta krēslam, bet šīs zināšanas un iznesība nav izšķirošas valsts vadībai ekonomiskas krīzes un ārēja apdraudējuma laikā.
Manuprāt, premjeram nav cita uzdevuma kā rūpēties par to, lai viņa valsts iedzīvotāji ilgāk un kvalitatīvāk dzīvo. Laba izglītība vienmēr korelē ar ilgāku mūžu - tātad premjeram jāatbalsta izglītība. Bandīti saīsina cilvēku dzīvi - tātad jāatbalsta policija. Garīgā veselība korelē ar kultūrvidi - tātad jāatbalsta kultūra. Alkohols un tabakas smēķēšana cilvēka dzīvi saīsina - tātad jāceļ šīm atkarību izraisošām vielām akcīzes nodoklis un jānoliek tirdzniecībai tikai specializētos veikalos, kur bērni pat iekšā netiek.
Tu visu laiku runā par veselības pratību un sabiedrības veselību. Tev kā ārstam un Latvijas ārstu biedrības runas vīram taču būtu jādomā par ārstu algām un darba apstākļiem, bet ne jau par smēķēšanas ierobežošanu, sportošanu skolasbērniem un veciem cilvēkiem, kā arī veselīgu ēdmaņu.
Prioritāte man ir ārsta labbūtība, normāla alga, kā arī nepārstrādāšanās, neizdegšana, civilizēta darba vieta un drošība. Ja man būs iespēja strādāt Latvijas ārstu biedrībā, tad es 24/7 būšu gatavs kopā ar katras asociācijas līderi klauvēt pie visām Ministru kabineta, ministriju un iestāžu durvīm, lai risinātu katras medicīnas jomas problēmas - esmu no tiem, kas ne tikai pie aizvērtām durvīm pieklauvē, bet arī tās atver.
Liels jautājums ir, kā veicināt un atjaunot ārstu līderību. Pēdējos gados veselības aprūpē vadošajos amatos celti tikai cilvēki bez medicīniskās izglītības, bez pieredzes veselības aprūpē un zināšanām sabiedrības veselībā, kas sistēmiski nodrošina tikai un vienīgi komercializāciju.
Latvijas ārstu biedrības spēkos ir iestāties par slimnīcu, valsts padotības iestāžu un citu veselības aprūpes struktūru vadītājiem - ārstiem un medicīnas jomas līderiem. Pienācis laiks iestāties par digitālās līderības principu iekļaušanu tālākizglītības programmās, veicinot ārstu zināšanas, kompetences un prasmes.
Izpratne par vērtībās balstīto veselības aprūpi nedrīkst tikt izmantota, lai attaisnotu nepamatotas ārstniecības līdzekļu cenas. Ārstu izdegšana un profesionālas slimības lielā mērā ir saistītas ar valsts un lokālās medicīnas vadības neprasmi un nezināšanām. Ārstu biedrības nākotne ir atgriezties katra ārsta veselības un labbūtības sardzē.
Un tomēr - arī par sabiedrības veselību neviens neiestāsies, ja to nedarīs ārsti.
Protams. Politiķi vienmēr lobēs cigarešu tirdzniecību, azartspēļu zāles un kokakolu. Es nevēlos apgalvot, ka „Attīstībai/Par” bija tabakas lobijs, bet tieši šī partija koronavīrusa pandēmijas laikā veicināja rūpniecības preču tirdzniecības ierobežošanu un cigarešu tirdzniecības uzplaukumu. Pasaules veselības organizācija ir norādījusi, ka vairumā valstu narkotiku izplatīšanas, alkohola un cigarešu tirdzniecības atbalstu organizē tie paši politiskie spēki, kas lobē azartspēles, vai otrādi - azartspēļu un tabakas bizness tieši un netieši atbalsta politisku korupciju.
13. Saeimas un iepriekšējās valdības pseidoaktivitātes tabakas un alkohola jomā liek domāt par apzinātu ļaunumu sabiedrības veselībai. Nebūsim naivi - arī 14. Saeimā agri vai vēlu kā āža kāja izlīdīs tabakas lobists partijas vai saraksta veidolā.
Tu taču nevari medicīnā zināt visu.
Jo vecāks kļūsti, jo labāk saproti, cik maz zini. Bet katrā medicīnas jomā Latvijā var atrast cilvēku, kurš zina daudz vairāk par tevi un kurš lasa pasaules literatūru, brauc uz pasaules kongresiem, un mans uzdevums ir atrast šo cilvēku - pierunāt viņu savas zināšanas latviešu valodā rakstīt žurnālā „Latvijas Ārsts”, pateikt to ārstiem konferencē vai tautai - saprotamos teikumos manā televīzijas raidījumā.
Mana misija patiesībā ir - dot platformu katram Latvijas ārstam runāt un rakstīt, paust savu viedokli, mācīt kolēģus un Latvijas iedzīvotājus medicīnā un veselības pratībā un - darīt to labskanīgā latviešu valodā. Šo savu misiju esmu allaž turējis kā karogu augstu mastā paceltu - gan veidojot un rediģējot žurnālu „Latvijas Ārsts”, gan grāmatas, gan strādājot televīzijā un sociālajos tīklos - vēlos iespējami daudz kolēģiem dot iespējas viņu zināšanas un pieredzi parādīt un pierādīt.
Bet, runājot ar kolēģiem raidījumā „Dr. Apinis” vai diskusijā, es patiesībā no viņiem mācos. Un kas var būt labāks par to?
