Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir pozitīvi noskaņota par iespēju palielināt tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem.
Ministre šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja, ka Eiropas Parlamentā (EP) atbalsts Latvijas pozīcijai jau principā ir panākts, proti, lielākās EP grupas Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Jozefs Dauls jau paudis atbalstu tiešmaksājumu palielināšanai Baltijas valstu lauksaimniekiem līdz Rumānijas līmenim jeb aptuveni līdz 77% no vidējā maksājuma.
Atbalsts saņemts arī no Francijas lauksaimniecības ministra Stefana Lefolla, kurš paudis apņēmību franču lauksaimniekiem skaidrot, kādēļ nepieciešams solidarizēties ar Baltijas kolēģiem.
Tāpat Straujuma ir optimistiska par gala lēmumiem tiešmaksājumu palielināšanai, kas tiks pieņemti Eiropadomē. Plānots, ka Eiropas Savienības līderi sāks spriest par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu šā gada novembra nogalē. "Dalībvalstis, kuras ir neto maksātājas, uzskata, ka šī budžeta ietvaros varētu tikt samazināti maksājumi tām valstīm, kuras saņem vairāk, lai Baltijas valstis saņemtu vienādus maksājumus," sacīja zemkopības ministre.
Tāpat prezidents šodien paudis atbalstu iniciatīvai, ka lielāki tiešmaksājumi pienāksies tiem zemniekiem, kuri apstrādā zemi, bet zemāki tiem, kuri zemi tikai appļauj. Latvijas puses priekšlikums par tā dēvētajiem dalītajiem tiešmaksājumiem jau iesniegts Eiropas Komisijā.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka ministre tikšanās laikā uzsvērusi, ka veic intensīvas sarunas ar citiem Eiropas Savienības zemkopības ministriem par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijai nākamajam bloka budžeta periodam, lai sasniegtu vismaz Rumānijas līmeni. Jau pašlaik ministrei, piemēram, Francijas un Īrijas kolēģi, ir apliecinājuši izpratni un atbalstu par nepieciešamību nākošajā budžeta periodā Baltijas valstu zemniekiem palielināt tiešmaksājumu lielumu.
Valsts prezidents pauda ciešu atbalstu ministres dialogam ar citu valstu zemkopības ministriem, kā arī apsolīja šo jautājumu pārrunāt rudenī gaidāmajā vizītē Vācijā ar atbildīgajām amatpersonām. Valsts prezidents bija vienisprātis, ka visām Baltijas valstīm tiešmaksājumu lielumam ir jābūt vienādam. Šos jautājumus Valsts prezidents plāno arī pārrunāt ar saviem Eiropas kolēģiem gaidāmās darba vizītes laikā ASV.
Ministre vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz jautājumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, jo Latvijā aizvien lielas zemes platības nav sakoptas un apstrādātas un nākotnē kļūs neizmantojamas. Tādēļ Zemkopības ministrija ir nākusi ar iniciatīvu sadalīt lauksaimniecības zemes tiešmaksājumus, proti, noteikt atšķirīgu tiešmaksājumu apjomu tiem zemju īpašniekiem, kuri tikai apļauj laukus, un tiem, kuri reāli apstrādā lauksaimniecībai izmantojamo zemi.
Kā vienu no būtiskām problēmām Straujuma norādīja ekonomiski aktīvo saimniecību un lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos, kas ar katru gadu kļūst mazāks. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību atrast risinājumu kā sabalansēt proporciju starp lielajām, vidējām un mazajām saimniecībām. "Ir jāsabalansē atbalsts lielo un mazo zemnieku saimniecību attīstībai, lai abas lauku saimniecību grupas spētu attīstīties, augtu produktivitāte un lauki nepaliktu vēl tukšāki," teica Bērziņš. Pašlaik lielsaimniecības saņem būtiskas subsīdijas, bet mazās un vidējās saimniecības tikai niecīgu daļu, kas tām reāli neļauj attīstīties. Valsts prezidents vērsa ministres uzmanību, ka mazajās lauku skolās būtu nepieciešams rast risinājumu kā pārtikas produktu nodrošināšanai izmantot vēlams vietējā pašvaldības teritorijā saražotu lauksaimniecības produkciju.
Ministre akcentēja, ka būtu jādomā par mazo saimniecību kooperācijām, kas tādējādi ļautu būtiski attīstīt mazo lauku saimniecību produktivitātes un konkurences līmeni, tādēļ ministrija pašlaik izstrādā Lauku attīstības plānu.
LETA jau ziņoja, ka Latvijai nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē ir divas vienlīdz svarīgas prioritātes - kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana vismaz esošajā līmenī un tiešmaksājumu palielināšana, kas ir ievērojami pietuvināts Eiropas Savienības vidējam līmenim.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
19.jūnijā EP Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi kopējās lauksaimniecības politikas reformas atbildīgais ziņotājs prezentēja sagatavotos grozījumus, kuri paredzēja, ka neviena dalībvalsts par hektāru nesaņem mazāk nekā 65% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā.
Pašlaik tiek plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām, lai 2013.gada sākumā varētu sākt sarunas ar Eiropadomi un Eiropas Komisiju. Reformētajai kopējās lauksaimniecības politikai jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.