Eiropas Savienība var zaudēt savas pastāvēšanas jēgu un sabrukt, ja tā nepielāgosies jaunajai ģeopolitiskajai situācijai pasaulē un jaunajai pasaules ekonomikas tehnoloģiskajai struktūrai - tā teikts bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi analītiskajā ziņojumā, ko pasūtījusi Eiropas Komisija, raksta “unian.net”.
Dokumentā atzīmēts, ka Eiropa šī gadsimta sākumā saskārās ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Dažādas izaugsmes tempu palielināšanas stratēģijas ir nākušas un aizgājušas, taču tendence ir palikusi nemainīga - pēc dažādiem rādītājiem, kopš 2000. gada ienākumu pieauguma atšķirība ES un ASV ir dubultojusies, un Dragi uzskata, ka galvenais iemesls ekonomikas lejupslīdei Eiropā ir nepietiekams darba ražīguma pieaugums Eiropā.
Turklāt tas notiek, neskatoties uz to, ka pēdējās desmitgades ir bijušas visai labvēlīgas Eiropai - Eiropas eksportētājiem ir izdevies ieņemt ievērojamas tirgus daļas jaunattīstības valstīs, īpaši Āzijā; palielinājies darba aktivitātēs iesaistīto sieviešu īpatsvars; ģeopolitiskā situācija bija labvēlīga ES, jo Eiropa faktiski atradās ASV militārajā aizsardzībā.
"Stabilas ģeopolitikas pasaulē mums nebija iemesla uztraukties par pieaugošo atkarību no valstīm, kuras, kā cerējām, paliks mūsu draugi. Taču pamati, uz kuriem mēs veidojām vienoto Eiropu, tagad tiek grauti un iepriekšējā globālā paradigma izgaist," savā ziņojumā raksta Dragi.
Viņš jo īpaši norāda uz pasaules tirdzniecības straujās izaugsmes laikmeta beigām, pieaugošo konkurenci no valstīm ārpus Eiropas un ierobežoto piekļuvi ārējiem tirgiem. Turklāt Eiropa pēkšņi zaudēja arī savu svarīgāko enerģijas piegādātāju - Krieviju.
"Eiropa lielā mērā ir palaidusi garām interneta vadīto digitālo revolūciju un tās radīto produktivitātes pieaugumu. Faktiski produktivitātes atšķirība starp ES un ASV lielā mērā ir saistīta ar tehnoloģiju nozari - ES šobrīd ir vāja attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām,” atzīmē ekonomists.
Uz šī fona Eiropa ir izsmēlusi savu demogrāfisko potenciālu ekonomikas izaugsmei. Pirmo reizi savā nesenajā vēsturē kontinents ieiet laikmetā, kad ekonomika nespēs augt iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ, un vienīgais veids, kā saglabāt ekonomisko izaugsmi, ir ekonomikas tehnoloģiskā modernizācija un darba ražīguma palielināšana.
"Ja Eiropa nevarēs kļūt produktīvāka, mēs būsim spiesti izvēlēties. Mēs nevarēsim vienlaikus būt gan jauno tehnoloģiju līderis, gan klimata atbildības bāka un neatkarīgs spēlētājs pasaules mērogā. Mums būs jāsamazina dažas, ja ne visas, mūsu ambīcijas,” uzsvēra Dragi.
Viņš uzsvēra arī, ka Eiropas pamatvērtības ir labklājība, taisnīgums, brīvība, miers un demokrātija videi draudzīgā vidē un pati ES pastāv, lai eiropieši vienmēr varētu gūt labumu no šīm pamatvērtībām.
"Ja vienotā Eiropa vairs nevarēs to nodrošināt saviem iedzīvotājiem, tā zaudēs savu jēgu. Vienīgais veids, kā risināt šo izaicinājumu, ir augt un kļūt produktīvākiem, saglabāt mūsu godīguma un sociālās iekļaušanas vērtības, un vienīgais veids, kā kļūt produktīvākiem, ir radikālas pārmaiņas,” teikts ziņojumā.