Eiropas Savienības drošības iniciatīvas var novest pie NATO sabrukuma - par to izdevumā “The Telegraph” raksta bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Liams Fokss.
"ES nākamā robeža ir iegūt kontroli pār to, kas padara valstis suverēnas - aizsardzību. Briselē notiek diskusijas par to, kā to panākt. Vai ES dalībvalstis nodos savus spēkus ES pavēlniecības kontrolē? Vai arī Brisele nosaka, kurās nozarēs ES atrodas aizsardzības industrijas, tādējādi visas dalībvalstis ir atkarīgas viena no otras un no centra,” teica britu militārpersona.
Par laimi, tie Eiropā, kuri vēlas saglabāt savu nacionālo suverenitāti, met izaicinājumu šādai domāšanai, viņš teica. Tomēr politiski kompromisi var radīt sarežģītu ES “aizsardzības savienības” modelim, kas ir pietiekami spēcīgs, lai grautu Eiropas drošību, bet nav pietiekami spēcīgs, lai to aizsargātu.
Pēc viņa teiktā, ES aizsardzības projekts riskē iedragāt kolektīvo drošību trīs veidos: pirmais ir nauda, jo pārāk maz Eiropas NATO dalībvalstu aizsardzības budžetā šobrīd uzņemas 2% no IKP, savukārt 80% no NATO aizsardzības izdevumiem tiek novirzīti valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
"Otrs risks ir organizācijas dublēšanās. Briseles fiksācija uz aizsardzības procesiem un politiskajiem aspektiem ir radījusi ES aizsardzības iniciatīvu, programmu un akronīmu labirintu. ES organizāciju veidošana ir nevajadzīga, kad NATO un nacionālās sistēmas jau pastāv.
Trešais risks ir ES politiskais vājums - ES aizsardzības iniciatīvas nepapildinās NATO spējas, bet iesaistīs tās iekšējās cīņās un Briseles birokrātijas veto, kas būs atbildīga par vīriešu un sieviešu nosūtīšanu cīņā, bet tai principā nebūs nekādas atbildības," rezumēja Fokss.