Lai arī kādam varētu šķist, ka mūsu ekonomika ir trausla un pēdējos gados viss ir gājis tikai lejup, patiesā aina nav tāda. Bezdarba līmenis atrodas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un kopējā ekonomiskā situācija nav piedzīvojusi ilglaicīgu regresu - drīzāk gan otrādāk. Taču ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir jārēķinās, ka darba ņēmēja dzīve Latvijā drīz var kļūt sarežģītāka nekā bija līdz šim.
Pēdējie dati par bezdarba līmeni šā gada oktobrī liecina, ka situācija darba tirgū ir labvēlīga darba ņēmējam. Bezdarbs faktiski atrodas savā vēsturiski viszemākajā līmenī. Turklāt darba devēju aktivitātes ir novedušas pie tā, ka no nenodarbinātajiem tiek izspiestas pēdējās rezerves, atgriežot darbā arī daļu iedzīvotāju, kuriem algots darbs iepriekš nešķita interesants.
Ja runājam Nodarbinātības Valsts aģentūras par reģistrēto bezdarba līmeni, tad tas, līdzīgi kā septembrī, saglabājies uz 5,3% atzīmes. Savukārt, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri, šā gada desmitajā mēnesī bezdarba līmenis ir samazinājies par četru procenta desmitdaļu punktiem. Jāpiebilst, ka jau pērn rudens sākumā sasniegtie tā laika bezdarba līmeņa zemākie punkti tika uzskatīti par tādiem zem kuriem krišanās ir visai maz ticama. Tomēr, kā rāda pašreizējā statistika, tas ir noticis. Acīmredzami darba dēvēji ir atraduši veidus kā pie rakstāmgaldiem, konveijeriem, vai kur citur piedabūt tos, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ bez darba ņēmēja statusa dzīvoja jau ilgstoši. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicēti darba tirgus dati vēstīja par to, ka šā gada 3.ceturksnī bija 15,8 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, jeb par 2,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 25,6% - par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tas zināmā mērā norāda uz iepriekš izteikto apgalvojumu, ka darba devēji meklē aizvien jaunas iespējas kā palielināt strādājošo pulku. Vēl kaut kādas cerības ir arī uz strādājošajiem darba meklētājiem, bet arī ne pārāk lielas, jo pārpirkšana kļūst aizvien dārgāka. Proti, strādājošos darba meklētājus sevī ietverošais un CSP aprēķinātais faktiskais bezdarba līmenis arī ir turpinājis nemitīgi samazināties. Līdzīgi kā reģistrētais bezdarba līmenis, arī tas gada laikā ir krities par 0,4 procentpunktiem, šā gada septembrī un oktobrī sasniedzot 6,3% līmeni. Tādējādi varētu šķist, ka darba ņēmējam situācija ir visai labvēlīga, bezdarbs kritīsies un algas turpinās pieaugt, taču ir ļoti augsta iespējamība, ka darba tirgus jau ir “uzsilis” līdz savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, kam seko regress.
Iemesls, kas vedina domāt par gaidāmo situācijas pasliktināšanos darba tirgū ir pēdējā laika pasaules ekonomiskās tendences. Tās vēsta par starptautiskās tirdzniecības apjomu krišanos. Tas norāda uz to, ka globālajā tautsaimniecībā pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem ir vērsts uz sarukšanu un tas nozīmē arī mūsu valsts eksportētāju darbības sašaurināšanos. Šajā ziņā pietiek ar vienu diezgan uzskatāmu skaitli. Septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, mūsu valsts preču eksporta vērtība naudas izteiksmē bija sarukusi par 29,2%. Diezgan droši varam rēķināties, ka vairāk kā divciparu procentos vērts kritums būs arī gadā kopumā, kas naudas izteiksmē nozīmē miljardus eiro. Tā ir nauda, no kuras tiek investēts uzņēmumos maksātas algas utt., būtībā tā ir nauda, kas uztur iekšējo pieprasījumu valstī. Pazūdot šai naudai arī ekonomiskā aktivitāte kritīsies. Tādējādi pieprasījums pēc strādājošajiem, visticamāk, samazināsies un tas veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viena sliktā ziņa ir, ka ekonomiskās aktivitātes apsīkšana nozīmēs ne tikai inflācijas samazināšanos, bet arī deflāciju, kas var nozīmēt aizvien lēnāku naudas apriti un izteiktāku uzņēmumu ieņēmumu krišanos. Tas var novest pie grūtībām kārtot finansiālās saistības pie tam uz augstu aizdevumu likmju fona. Likumsakarīgi, ka šādā situācijā tāds masveida algu pieaugums, kā tas bijis pēdējos gados, izpaliks. Jārēķinās ar to, ka deflācijas ietekmē algas kādā brīdī var piedzīvot kritumu, bet bezdarbs šajā laika periodā pieaugs.
Vienlaikus pastāv iespēja, ka tikko minētais scenārijs var nepiepildīties, ja dažādu kompetentu institūciju analītiķiem izrādīsies taisnība un nākamgad ekonomiskā izaugsme paātrināsies. Viņu arguments par to, ka Eiropas patērētāju rīcībā esošie līdzekļi pieaug saistībā ar iepriekš notikušo algu pieaugumu un pēdējā laikā vērojamo inflācijas samazināšanos nav ne tikai zemē metams, bet ir pat samērā ticams. Šajā gadījumā atkal var pieminēt vēsturiski viszemāko bezdarbu Latvijā un samērā augstas nodarbinātības pozitīvo efektu uz ekonomiku. Proti, augstā nodarbinātība un tās laikā ģenerētās ekonomiskās vērtības un ar tām saistītās darba samaksas tiek tērētas un tādējādi palīdz uzturēt pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, sildot ekonomiku un aizkavējot krīzes atnākšanu. Šobrīd pasaules ekonomikas notikumu turbulence ved pretī gan potenciāliem ieguvumiem, gan arī jau paredzamiem sāpīgiem zaudējumiem. Būtībā var teikt, ka gan dažādu institūciju par bāzes scenāriju uzskatītais ekonomiskās aktivitātes pieaugums uz lielākas pirktspējas rēķina un vienlaikus šobrīd vērojamai pasaules ekonomikas apsīkšanas turpinājums būtībā vērtējami kā optimistiskākā un pesimistiskākā situācijas attīstības iespēja. Droši vien, kā tas bieži notiek, patiesība varētu būt kaut kur pa vidu. Šajā gadījumā diezgan ticama iespēja ir tā, ka šī ziema būs ekonomiski grūta un nesīs bezdarba līmeņa pieaugumu, bet tajā pašā laikā nevar izslēgt iespēju, ka nākamā gada otrajā pusē pasaulē atkal parādīsies ekonomiskās atdzīvošanās iespējas, kas atkal prasīs vairāk strādājošo.