Stress par akcijas laikā nenopirktu degvielu ir lieks

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Degvielas cenas Latvijas sabiedrībā ir visai aktuāls temats, un 15. decembrī notiekošais pie "Circle K" uzpildes stacijām to vēlreiz apliecināja. Uzņēmums, izsludinot akciju par iespēju tikt pie par 15 centiem lētākas degvielas, sabiedrību sašūpoja tiktāl, ka sakarsušo prātu atvēsināšanai noderētu dažas norādes par notiekošo globālajā naftas tirgū, kas likumsakarīgi ietekmē degvielas cenrāžus arī Latvijā.

Likumsakarīgi, ka tik vērienīga atlaide, lai arī stundu skaita ziņā visai īsa, izraisīja pamatīgu ažiotāžu autobraucējiem masveidā dodoties uz “Circle K” uzpildes stacijām. Minētajam tirgotājam sekoja arī citi, tādējādi lētās degvielas svētkiem uzņemot apgriezienus un iesaistot aizvien lielākas ļaužu masas.

Sabiedrībā sliktas ziņas tradicionāli tiek uztvertas jūtīgāk nekā labas, un tas ietekmē arī patērētāju aktivitāti. Vienlaikus cilvēkiem ir visa reta tendence sekot līdzi informācijai, kas šķiet viņu prātu apgrūtinoša, neraugoties uz to, ka šī informācija var ietekmēt arī paša cilvēka saimnieciskās aktivitātes un maciņa biezumu. Tāpēc rindas pēc degvielas, ja tiek izsludināta paliela atlaide, nav nekas neparasts pat tad, ja šīs cenas drīzumā varētu kļūt par bāzes cenām, nevis atlaižu cenām. Tāpat šajā kontekstā ir vērts aplūkojot arī saimniecisko gala efektu. Droši vien neviens ziemas laikā necenšas turēt maksimāli tukšu auto degvielas bāku, tādējādi 15 centu atlaide degvielas litram pat 50 litru iepildīšanas gadījumā nosacīti sola tūlītēju saimniecisko efektu 7,50 eiro apmērā. Protams, degvielu var uzkrāt arī papildu kannās, kas šo summu var ievērojami palielināt. Tāpat akcijas laikā izmantojot arī savas EXTRA programmas priekšrocības, pircēji varēja tikt pie papildu atlaides atkarībā no sava lojalitātes programmas līmeņa. Tādējādi potenciālais guvums varēja pat šķist pamatīgs, taču jautājums, vai to bija vērts darīt, jo cenas, visticamāk, tāpat nonāks aizvien zemākos līmeņos un uzkrājumu veidošana var izrādīties lieka. Turklāt, lai tiktu pie būtiski lētākas degvielas, bija nepieciešami gan stipri nervi, gan laiks.

Cena samazinās arī bez akcijām

Domājams, ka vismaz aktīvajiem degvielas patērētājiem nav nekāds jaunums tas, ka kopumā degvielas cena uzrāda tendenci samazināties. Piemēram, dīzeļdegvielas gadījumā šis samazinājums kopš šā gada augstākajiem punktiem, kad pasaules biržas un degvielas tirgus bija iedzīts stresā un sasniedza savus maksimuma punktus, ir sasniedzis vairāk nekā 50 centu litrā. Turklāt tiek atzīts, ka tieši dīzelis ir tas, kas šobrīd vēl ir ļoti dārgs. Procentuālā izteiksmē tā būtu aptuveni ceturtā daļa. Lai arī Ukrainā turpinās karš, naftas cena patlaban ir zemāka nekā pirms Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī. Tādējādi pretēji daudziem uztraukumiem pasaules naftas tirgus nav piedzīvojis šoku. Piektdien pēcpusdienā barels Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” maksāja apmēram 79 ASV dolārus jeb aptuveni par sesto daļu lētāk nekā kara priekšvakarā. Tas nozīmē, ka pat ES un G8 valstu, kā arī Austrālijas piemērotie ierobežojumi Krievijas naftas cenai - ne vairāk par 60 ASV dolāriem barelā - pasaules kopējo situāciju nav pasliktinājuši. Tiem izrādījies tieši pretējs efekts - nafta un degviela kļūst aizvien lētāka.

“Benzīna cenas biržās attiecībā pret 2022. gada augstāko punktu ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi. Tās ir zemākas nekā gada sākumā. Benzīna un naftas cenu attiecība šobrīd patērētājiem ļoti izdevīga, dīzelis vēl ir diezgan dārgs,” tvītoja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Aicinot ļaudis nevajadzīgi neveidot ažiotāžu, viņš izteicās, ka "akcija" ir biržās notiekošajam atbilstoša degvielas cena, nekur nav jāskrien. Bažas par pasaules ekonomikas recesiju un Covid-19 problēmas Ķīnā spiež naftas cenu lejup, skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ilgtermiņā cenu noteiks faktoru buķete

Vienlaikus SEB eksperts norāda uz vairākiem faktoriem, kas naftas cenu var palielināt. Starp tiem viņš min zemos naftas krājumus, tādējādi auksts nākamā gada pirmais ceturksnis varot nest zināmas problēmas. Tāpat viņš min nenoteiktību saistībā ar Krievijā noteiktajām sankcijām. Eksperts pieļauj iespēju, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī “Brent” naftas cena varētu pieaugt, bet pēc tam samazināties. Viņš arī min, ka ASV slānekļa naftas ieguves palielināšana norit visai lēnīgi. Kopumā esot pietiekami daudz pazīmju, ka naftas cena virs 100 dolāriem par barelu var kļūt par normu.

Tomēr vienlaikus eksperts norāda, ka galvenais faktors, kas noteiks melnā zelta cenas pārmaiņas, būs norises globālajā ekonomikā. Attiecībā uz tās attīstību gan ir visai daudz neskaidrību, kas nav labvēlīgs faktors tiem, kas cer uz naftas cenas kāpumu. Šobrīd ir jārēķinās ar būvniecības apjomu mazināšanos Ķīnā un pat lielāka mēroga šīs valsts ekonomikas problēmām. Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas datu ļoti būtisko ietekmi uz naftas tirgu, arī šis drīzāk ir vērtējams kā signāls tam, lai naftas cena ietu mazumā. Vēl ir jāpiebilst, ka cenas biržā svārstās saistībā ar nākotnes notikumu prognozēm, līdz ar to daudz kas, par ko tiek runāts patlaban, biržas cenās jau ir ierēķināts.

Vēl viens būtisks faktors ir biržas cenu izmaiņas kontekstā ar augošajām centrālo banku noteiktajām procentu likmēm, kas patlaban vienlaikus sadārdzina aizdevumus un liek celties to valūtu vērtībām, kuras emitējošas centrālās bankas veic šo procentu likmju celšanu. Tādējādi Latvijā daudz kas būs atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas procentu likmju politikas. Ja tā iezīmēsies ar strauju procentu likmju kāpumu, varētu pieaugt eiro kurss pret ASV dolāru. Tieši ASV valūtā biržā tiek kotēta nafta, un, ja tās kurss pret eiro kritīsies, tad samazināsies arī naftas produktu cena, par kuru maksājam eiro vienībās.

Ekonomika

Krievijas izraisītā kara dēļ piemērotās sankcijas ietekmējušas arī Latvijas ekonomiku un lielā mērā arī mūsu zemniekus. Nav noslēpums, ka Latvijas graudkopības nozare vienmēr bijusi lielā mērā atkarīga no Krievijas minerālmēsliem, taču šobrīd saprotamu iemeslu dēļ lielākie Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pārtraukuši to importu. Tā vietā mūsu maizes audzēšanai tiek ievesti lietošanai gatavi gan slāpekļa, gan fosfora un kālija minerālmēsli no citām, visbiežāk Rietumeiropas, valstīm.