Magnijs ir viens no populārākajiem uztura bagātinātājiem, ko cilvēki mēdz lietot pret nogurumu, muskuļu krampjiem, stresu un miega traucējumiem. Tomēr speciālisti brīdina, ka nepareizi izvēlēta deva, preparāta forma vai lietošana kopā ar noteiktiem medikamentiem var radīt nevēlamas sekas, turklāt ne visiem cilvēkiem magnija uztura bagātinātāji vispār ir nepieciešami, skaidro “Eating Well”.
Magnijs piedalās vairāk nekā 300 organisma bioķīmiskajās reakcijās. Tas ir nepieciešams normālai muskuļu un nervu sistēmas darbībai, enerģijas vielmaiņai, kaulu veselībai un sirds ritma uzturēšanai. Lai gan šo minerālvielu iespējams uzņemt ar uzturu, daudzi izvēlas papildus lietot kapsulas, tabletes vai pulverus.
Taču pirms magnija lietošanas vērts pievērst uzmanību vairākām bieži pieļautām kļūdām.
Magnija lietošana tikai vakarā, uzskatot, ka tas uzlabo miegu
Viens no izplatītākajiem priekšstatiem ir, ka magnijs obligāti jālieto pirms gulētiešanas. Patiesībā nav pārliecinošu pierādījumu, ka vakars visiem būtu piemērotākais magnija uzņemšanas laiks.
Ja preparāts nepieciešams magnija trūkuma novēršanai, daudz svarīgāka par konkrētu diennakts stundu ir regulāra lietošana un atbilstoša deva.
Magniju var lietot gan no rīta, gan vakarā. Cilvēkiem, kuriem tas izraisa nelabumu vai vēdera diskomfortu, preparāta lietošana kopā ar ēdienu var palīdzēt mazināt nepatīkamās sajūtas.
Lai gan magniju nereti reklamē kā līdzekli labākam miegam, zinātniskie pierādījumi par tā efektivitāti miega traucējumu ārstēšanā pagaidām ir ierobežoti.
Pārāk lielas devas izvēle
Daļa cilvēku uzskata, ka lielāka magnija deva sniegs ātrāku vai izteiktāku rezultātu, taču pārmērīga magnija uzņemšana ar uztura bagātinātājiem var izraisīt caureju, sliktu dūšu un vēdera krampjus.
Pieaugušām sievietēm dienā kopumā nepieciešami aptuveni 310-320 mg magnija, savukārt vīriešiem - 400-420 mg - šajā daudzumā ietilpst arī magnijs, ko cilvēks uzņem ar pārtiku.
Svarīgi atšķirt ieteicamo diennakts uzņemšanas daudzumu no uztura bagātinātāju devas. ASV Nacionālie veselības institūti norāda, ka pieaugušajiem magnija augšējā pieļaujamā robeža no uztura bagātinātājiem un medikamentiem ir 350 mg dienā, ja vien ārsts nav noteicis citādi.
Šis ierobežojums neattiecas uz magniju, kas dabiski atrodams pārtikā. Eiropā atsevišķām magnija papildus uzņemšanas formām piemēro arī piesardzīgāku - 250 mg dienā - robežu.
Nepievērš uzmanību magnija formai
Aptiekās pieejami dažādi magnija savienojumi, tostarp magnija citrāts, oksīds, hlorīds un bisglicināts - tie atšķiras pēc uzsūkšanās īpašībām un iespējamās ietekmes uz gremošanas sistēmu.
Piemēram, magnija citrāts organismā parasti uzsūcas labāk nekā magnija oksīds, savukārt oksīds un citrāts lielākās devās var izraisīt vēdera izejas pastiprināšanos.
Izvēloties preparātu, jāņem vērā arī tā sastāvs un norādītais elementārā magnija daudzums. Uz iepakojuma minētā magnija savienojuma masa ne vienmēr atbilst faktiskajam magnija daudzumam, ko organisms saņem.
Nav arī pamata uzskatīt, ka viens magnija savienojums būtu vislabākais pilnīgi visiem cilvēkiem un visām veselības problēmām.
Magnija lietošana vienlaikus ar noteiktām antibiotikām
Šī ir viena no būtiskākajām kļūdām, jo magnijs var traucēt atsevišķu medikamentu uzsūkšanos.
Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kuri lieto tetraciklīnu vai fluorhinolonu grupas antibiotikas, piemēram, doksiciklīnu, ciprofloksacīnu vai levofloksacīnu.
Magnijs var saistīties ar šo zāļu aktīvajām vielām gremošanas traktā un samazināt to uzsūkšanos, tādējādi potenciāli vājinot ārstēšanas efektivitāti.
ASV Nacionālie veselības institūti iesaka šīs antibiotikas lietot vismaz divas stundas pirms magnija vai četras līdz sešas stundas pēc magnija preparāta lietošanas. Tomēr vienmēr jāievēro konkrēto zāļu lietošanas instrukcija un ārsta vai farmaceita norādījumi.
Neņem vērā citas lietotās zāles
Magnijs var mijiedarboties ne tikai ar antibiotikām - piemēram, tas var samazināt dažu osteoporozes ārstēšanai paredzētu medikamentu, tostarp bisfosfonātu, uzsūkšanos, tāpēc starp šo zāļu un magnija lietošanu nepieciešams ievērot atbilstošu laika intervālu.
Savukārt atsevišķi urīndzenošie medikamenti var palielināt magnija izdalīšanos no organisma, bet citi - veicināt tā aizturi.
Arī ilgstoša kuņģa skābi mazinošu medikamentu, piemēram, omeprazola vai esomeprazola, lietošana dažiem cilvēkiem var pazemināt magnija līmeni organismā.
Ja ikdienā tiek lietoti recepšu medikamenti, pirms magnija iegādes ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
Magnija lietošana, nepārbaudot, vai tas patiešām nepieciešams
Nogurums, muskuļu krampji un miega traucējumi ne vienmēr liecina par magnija trūkumu. Šādiem simptomiem var būt daudz dažādu cēloņu, tāpēc uztura bagātinātāju lietošana pēc pašu iniciatīvas ne vienmēr sniegs gaidīto rezultātu.
Turklāt cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem magnija lietošana bez ārsta uzraudzības var būt īpaši bīstama. Ja nieres nespēj pietiekami efektīvi izvadīt lieko magniju, tā daudzums organismā var pārmērīgi palielināties.
Smagos gadījumos tas var izraisīt muskuļu vājumu, pazeminātu asinsspiedienu, sirds ritma traucējumus un citas nopietnas komplikācijas.
Magniju iespējams uzņemt arī ar ikdienas uzturu
Pirms ķerties pie uztura bagātinātājiem, vērts izvērtēt savu ēdienkarti. Labi magnija avoti ir ķirbju sēklas, mandeles, Indijas rieksti, pupiņas, lēcas, pilngraudu produkti un zaļie lapu dārzeņi.
Piemēram, aptuveni 30 gramos ķirbju sēklu var būt vairāk nekā 150 mg magnija, savukārt līdzīgā mandeļu porcijā - aptuveni 80 mg.
Speciālisti atgādina, ka uztura bagātinātājiem jāpapildina sabalansēts uzturs, nevis tas jāaizstāj. Ja pastāv aizdomas par magnija trūkumu, drošākais risinājums ir konsultēties ar ārstu, kurš izvērtēs simptomus, lietotos medikamentus un nepieciešamības gadījumā nozīmēs izmeklējumus.
