Vientulība un sociālā izolācija var atņemt cilvēkam vairākus veselīgus dzīves gadus. Jauns plašs pētījums liecina, ka tuvas attiecības un regulāra saikne ar citiem cilvēkiem ir nozīmīgas ne tikai emocionālajai labsajūtai, bet arī ilgtermiņa veselībai, raksta “Real Simple”.
Mēs bieži dzirdam, ka ilgākai un veselīgākai dzīvei svarīgi ir sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs, taču pētnieki arvien vairāk uzmanības pievērš vēl kādam faktoram — mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, analizēti dati par 277 489 Lielbritānijas pieaugušajiem. Pētnieki pētīja, kā vientulība un sociālā izolācija saistīta ar veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, ņemot vērā vairākas nopietnas hroniskas slimības un psihiskās veselības traucējumus.
Rezultāti liecina: cilvēkiem, kuri vienlaikus izjuta vientulību un bija sociāli izolēti, bija mazāk dzīves gadu bez būtiskām veselības problēmām nekā tiem, kuriem nebija nevienas no šīm grūtībām.
Piemēram, 50 gadu vecumā sievietēm, kuras piedzīvoja gan vientulību, gan sociālo izolāciju, veselīgi nodzīvotais laiks bez piecām lielām fiziskām slimībām bija vidēji par 2,4 gadiem īsāks. Vīriešiem šī atšķirība sasniedza 1,7 gadus. Atšķirības bija vēl izteiktākas, vērtējot laiku bez depresijas un trauksmes traucējumiem.
Vientulība un sociālā izolācija nav viens un tas pats
Lai gan šie jēdzieni bieži tiek lietoti kā sinonīmi, pētnieki uzsver būtisku atšķirību.
Sociālā izolācija nozīmē, ka cilvēkam ir maz kontaktu ar citiem vai viņš reti iesaistās sabiedriskās aktivitātēs. Tas var notikt, piemēram, pēc pārcelšanās uz citu vietu, attālināta darba dēļ vai mainoties dzīves apstākļiem.
Savukārt vientulība ir subjektīva sajūta — cilvēkam var būt ģimene, kolēģi un paziņas, bet tik un tā trūkt patiesas tuvības un sajūtas, ka viņu saprot.
Tāpēc arī cilvēks, kurš ikdienā atrodas citu sabiedrībā, var justies vientuļš. Un otrādi — cilvēkam ar nelielu draugu loku ne vienmēr trūkst emocionāla atbalsta.
Kā attiecības ietekmē veselību?
Eksperti norāda, ka sociālo saišu trūkums var apgrūtināt stresa pārvarēšanu un ietekmēt miegu, ikdienas paradumus un fizisko veselību. Savukārt tuvinieki var pamanīt veselības problēmas, mudināt laikus vērsties pie ārsta un palīdzēt saglabāt aktīvu dzīvesveidu.
Šī saikne darbojas arī pretējā virzienā: hroniskas slimības, sāpes vai ierobežotas pārvietošanās iespējas var apgrūtināt tikšanos ar citiem. Laika gaitā cilvēks var arvien vairāk noslēgties sevī, bet vientulība savukārt var veicināt trauksmi un depresiju.
Pētnieki gan uzsver, ka šis ir novērojumu pētījums — tas pats par sevi nepierāda, ka vientulība tieši izraisa veselības pasliktināšanos, tomēr rezultāti papildina pierādījumus par ciešo saikni starp sociālajiem kontaktiem un veselību.
Ko darīt, ja jūties vientuļš?
Eksperti iesaka nesākt ar mēģinājumu pilnībā mainīt savu sabiedrisko dzīvi. Dažkārt pietiek ar nelieliem, regulāriem soļiem.
Pētījuma galvenais vēstījums ir vienkāršs: rūpes par veselību neaprobežojas tikai ar to, ko ēdam un cik daudz kustamies; arī attiecības, kurās jūtamies pieņemti un saprasti, var būt nozīmīga veselīgas dzīves daļa.
