Cilvēks ir zaudējis lieko svaru, analīzes uzlabojas un veselības stāvoklis kļūst labāks. Varētu šķist, ka organisms pēc laika vienkārši atgriežas iepriekšējā stāvoklī – taču jauns pētījums liecina, ka tas varētu būt sarežģītāk.
Zinātnieki atklājuši, ka noteiktas imūnsistēmas šūnas pēc svara zaudēšanas var saglabāt izmaiņas, kas radušās laikā, kad cilvēkam bijis liekais svars. Pētnieki šo parādību dēvē par “aptaukošanās atmiņu”, raksta “Verywell Health”.
Organisms patiešām neko neaizmirst tik ātri
Pētījumā uzmanība pievērsta CD4 T šūnām — imūnsistēmas šūnām, kas palīdz organismam atpazīt un kontrolēt dažādus procesus.
Pētnieki atklāja, ka aptaukošanās laikā šo šūnu darbība un ģenētiskā regulācija var mainīties, un šīs izmaiņas nepazūd uzreiz pēc svara zaudēšanas.
Vienkāršoti sakot, imūnsistēma sava veida “pieraksta” iepriekšējo stāvokli. Tā nav atmiņa tādā nozīmē, kā mēs atceramies notikumus, bet gan ilgstošas pārmaiņas šūnu darbībā.
Kas īsti tiek “saglabāts”?
Izmaiņas saistītas ar tā saukto DNS metilēšanu. Tas ir process, kurā pie DNS tiek pievienotas nelielas ķīmiskas “atzīmes”, kas var ietekmēt to, kuri gēni šūnā ir aktīvāki un kuri — mazāk aktīvi.
Svarīgi: pati DNS secība šajā gadījumā nemainās. Mainās veids, kā šūna izmanto tajā esošo ģenētisko informāciju.
Pētnieki atklāja, ka daļa šo izmaiņu CD4 T šūnās saglabājās arī pēc svara zaudēšanas.
Cik ilgi šī “atmiņa” var saglabāties?
Te ir viena no interesantākajām pētījuma daļām.
Pētnieki lēš, ka pilnīga imūnsistēmas atgriešanās iepriekšējā līdzsvarā pēc aptaukošanās varētu prasīt aptuveni 5-10 gadus, taču autori uzsver, ka šis laiks vēl jāapstiprina turpmākos pētījumos.
Tas nenozīmē, ka cilvēkam desmit gadus pēc svara zaudēšanas obligāti būs veselības problēmas, bet gan to, ka dažas šūnu līmeņa izmaiņas var saglabāties daudz ilgāk, nekā zinātnieki iepriekš varēja domāt.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Aptaukošanās nav tikai jautājums par ķermeņa svaru - tā ir saistīta arī ar ilgstošām izmaiņām vielmaiņā un imūnsistēmas darbībā.
Ja imūnsistēmas šūnas pēc svara zaudēšanas kādu laiku saglabā iepriekšējo “iestatījumu”, tas varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem veselības riski un vielmaiņas problēmas neizzūd uzreiz pēc svara samazināšanas.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc svara noturēšana ilgtermiņā ir tik svarīga.
Šis nav tikai eksperiments ar pelēm - pētnieki pārbaudīja arī cilvēku grupas. Vienā no tām cilvēkiem ar aptaukošanos tika vērtētas CD4 T šūnas pirms un pēc svara zaudēšanas, tostarp cilvēkiem, kuri svaru samazināja ar semaglutīda palīdzību.
Pēc sešu mēnešu svara zaudēšanas daļa ar imūnsistēmu saistīto izmaiņu nebija pilnībā izzudusi.
Tas gan nenozīmē, ka semaglutīds vai citas svara samazināšanas metodes nedarbojas. Tieši otrādi — svara zaudēšana uzlabo daudzus vielmaiņas rādītājus, un pētījums vienkārši liecina, ka imūnsistēmas atjaunošanās var notikt lēnāk.
Vai organisms tāpēc “grib atgūt” zaudēto svaru?
Šeit jābūt uzmanīgiem. Pētījums palīdz izskaidrot vienu iespējamu mehānismu, kas saistīts ar tā saukto svara atgūšanu, taču tas nepierāda, ka imūnsistēmas “atmiņa” viena pati liek cilvēkam atkal pieņemties svarā.
Svara atgūšanu ietekmē ļoti daudzi faktori — hormoni, vielmaiņa, apetīte, enerģijas patēriņš, dzīvesveids un arī organisma reakcija uz iepriekšēju svara samazināšanos, un “aptaukošanās atmiņa” ir tikai viena no pētnieku pētītajām daļām.
Zinātnieki cer, ka nākotnē šo procesu varēs ietekmēt
Pētījuma autori ne tikai aprakstīja šīs izmaiņas, bet arī mēģināja saprast, kas tās uztur. Viņi identificēja vairākus šūnu procesus, kas varētu būt saistīti ar šo ilgstošo efektu, tostarp autofāgiju un šūnu novecošanu. Tas nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt ārstēšanas metodes, kas ne tikai palīdz zaudēt svaru, bet arī palīdz organismam pilnīgāk atgūt līdzsvaru pēc svara samazināšanas.
Pagaidām gan tas ir pētniecības, nevis gatavas ārstēšanas jautājums.
Šis atklājums maina arī vienkāršo priekšstatu par svara zaudēšanu. Organisms nav dators, kurā pēc svara samazināšanas vienkārši nospiež “restart”. Daļa pārmaiņu notiek ātri, citas — daudz lēnāk, un jaunais pētījums liecina, ka imūnsistēmai var būt sava “atmiņa”, kas saglabā informāciju par iepriekšējo stāvokli vēl gadiem pēc tam, kad svars jau ir mainījies.
