Nesēdi tā - tas ir bīstami muskuļiem, locītavām un asinsritei

© pexels.com

Daudziem cilvēkiem sēdēšana ar sakrustotām kājām šķiet pilnīgi nevainīgs ieradums. Tas ir dabiski, ērti un bieži pat neapzināti - viena kāja pārmesta pār otru sapulcē, pie datora vai dzerot kafiju. Tomēr speciālisti norāda, ka ilgstoša sēdēšana šādā pozā var ietekmēt ķermeni vairāk, nekā varētu domāt!

Veselības portāls “Healthline.com” norāda, ka pati poza nav bīstama, taču ilgstoši atkārtots ieradums var radīt noteiktu slodzi muskuļiem, locītavām un asinsritei.

Mainās ķermeņa stāja pat tad, ja to nejūti

Kad viena kāja tiek pārlikta pār otru, iegurnis viegli pagriežas uz vienu pusi, un šī asimetrija liek muguras lejasdaļai un gurniem pielāgoties pozai, kas ilgākā laikā var radīt saspringumu.

Eksperti skaidro, ka cilvēki bieži nepamana, ka ilgstoši sēž nedaudz šķībi. Taču tieši šis nelielais šķībums var veicināt saspringumu muguras lejasdaļā, nevienmērīgu slodzi gurnos un arī plecu pozīcijas izmaiņas.

Šādas pārmaiņas neveidojas vienā dienā, taču ieradums, kas atkārtojas gadiem, var ietekmēt pašsajūtu.

unsplash.com

Var pasliktināties asinsrite kājās

Sakrustojot kājas, viena kāja nospiež otras asinsvadus, un asins plūsma uz brīdi var kļūt lēnāka. Veselam cilvēkam tas parasti nav bīstami, tomēr ilgstoša sēdēšana šādā pozā var radīt tirpšanas sajūtu, nejutīgumu pēdā un smaguma sajūtu kājās.

Tieši tāpēc daudzi pazīst sajūtu, ka pēc ilgākas sēdēšanas “kāja ir notirpusi”. Tā ir zīme, ka nervi un asinsrite uz brīdi ir saspiesti.

Vai sēdēšana ar sakrustotām kājām veicina celulītu?

Bieži dzirdēts pieņēmums, ka sēdēšana ar sakrustotām kājām var veicināt celulīta veidošanos - taču realitāte ir nedaudz niansētāka.

Šī poza pati par sevi celulītu nerada, tomēr, ilgstoši sēžot šādā veidā, var tikt ietekmēta asinsrite un limfas plūsma kājās. Kad audi regulāri tiek viegli saspiesti un cirkulācija palēninās, organismam kļūst grūtāk efektīvi izvadīt lieko šķidrumu un vielmaiņas galaproduktus. Tieši šie faktori - šķidruma uzkrāšanās un mikrocirkulācijas traucējumi - tiek saistīti ar izteiktāku celulīta vizuālo efektu.

Svarīgi gan saprast, ka celulīts ir komplekss process, ko ietekmē hormoni, ģenētika, dzīvesveids un kustību daudzums kopumā. Tāpēc viena poza pati par sevi neko būtiski neizmainīs, taču ilgstoša sēdēšana (jebkurā pozā) kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu var padarīt ādas reljefu izteiktāku.

pexels.com

Ceļi un gurni saņem nevienmērīgu slodzi

Lai gan poza šķiet relaksēta, locītavām tā ne vienmēr ir draudzīga. Ceļa locītava un gūža šajā brīdī atrodas pagrieztā pozīcijā, kas ilgākā laikā var radīt diskomfortu.

Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuri jau izjūt muguras sāpes, strādā ilgstoši sēdošu darbu un maz kustas ikdienā.

Ja ķermenis ilgstoši paliek vienā asimetriskā pozā, muskuļi vienā pusē saīsinās, bet otrā - pārslogojas.

Var īslaicīgi paaugstināties asinsspiediens

Interesanti, ka pētījumos novērots - sēdēšana ar kāju pāri kājai uz īsu brīdi var pat nedaudz paaugstināt asinsspiedienu. Tas notiek tāpēc, ka ķermenim jāpumpē asinis pret nedaudz lielāku pretestību.

Lielākajai daļai cilvēku tas nav bīstami, taču cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ārsti iesaka ilgstoši nepalikt šādā pozā.

pexels.com

Pats ieradums nav kaitīgs - problēma ir ilgums

Svarīgākais nav pati poza, bet gan tas, cik ilgi tajā uzturies. Speciālisti uzsver, ka cilvēka ķermenis ir radīts kustībai, nevis vienai nemainīgai pozīcijai.

Tieši tāpēc eksperti mudina ik pēc 20-30 minūtēm mainīt pozu, iztaisnot muguru, nolikt abas pēdas uz grīdas un laiku pa laikam piecelties un īsi izkustēties.

Pat dažas sekundes kustības var mazināt saspringumu!

Sēdēšana ar sakrustotām kājām pati par sevi nav bīstams ieradums, un daudzi cilvēki tā sēž gadiem bez nopietnām sekām, tomēr ķermenis bieži signalizē ar nelielām pazīmēm - tirpšanu, saspringumu vai muguras diskomfortu - ka šī poza nav ideāla ilgstošai sēdēšanai.