Vai zinājāt, ka jūsu miega paradumi var ietekmēt arī jūsu smadzeņu veselību? Tieši tāpēc, ja jūsu ķermenim ir viens vai vairāki hroniski miega traucējumi, tas var liecināt par nopietnākām problēmām, tostarp demences attīstību, norāda “Huffpost”.
"Saistība starp miega traucējumiem un demenci ir svarīga, dinamiska un strauji mainīga pētījumu joma. Pastāv spēcīga saistība starp miega traucējumiem, jo īpaši lēnā viļņa miega, kas pazīstams arī kā dziļais miegs, pārtraukšanu un paaugstinātu demences attīstības risku. Izmaiņas miega arhitektūrā, īpaši samazināts lēnā viļņa miegs, var kalpot kā agrīni neirodeģeneratīvo slimību biomarķieri," skaidroja Dr. Armans Fešaraki-Zadehs, Jeilas Medicīnas skolas neiroloģijas asociētais profesors.
Mūsu smadzenēs ir tīkls, ko sauc par glimfātisko sistēmu, kas miega laikā izvada toksīnus no jūsu smadzenēm. Šie toksīni ietver beta-amiloidu, olbaltumvielu, kas uzkrājas smadzenēs, progresējot demencei.
Tātad, ja jūs ciešat no miega traucējumiem, kas būtiski maina jūsu miega un nomoda ciklu, jūsu ķermenis var sniegt jums agrīnu brīdinājuma signālu.
Tikmēr atmiņas smadzenēs veidojas trīs posmos: kodēšana, konsolidācija un atgūšana.
"Konsolidāciju lielā mērā atbalsta dziļais un REM miegs, un tā stabilizē un integrē jauniegūto informāciju, tostarp emocionālo kontekstualizāciju. Atmiņas atgūšana nodrošina piekļuvi saglabātajām atmiņu pēdām. Miega traucējumi, īpaši konsolidācijas posmos, var veicināt pastāvīgus atmiņas traucējumus," uzsvēra Fešaraki-Zade.
Demence ietekmē vairākas smadzeņu funkcijas - atmiņu, diennakts ritmu un uzvedību.
"Tieši tāpēc slimības sākumposmā var tikt traucēts bioloģiskais pulkstenis un normāli miega modeļi," skaidroja sertificēts neirologs.
Kā tieši tas izpaužas?
Smags bezmiegs
Reizēm viegls bezmiegs nav satraucošs, taču pēkšņa bezmiega gadījumā nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana.
"Demences gadījumā bieži rodas grūtības aizmigt, biežas pamošanās naktī, izmaiņas nakts uzvedībā un miegainība dienā, jo smadzeņu tīkli, kas regulē miega un nomoda ciklu, pakāpeniski pasliktinās," skaidroja neirologs Favads Mians.
Miegs neparastā laikā
Miega un nomoda cikls ir pazīstams arī kā diennakts ritms, kas regulē jūsu ikdienas nomoda un modrības modeļus, kā arī nogurumu. Kad šis ritms tiek traucēts, ķermenis zaudē sinhronitāti ar vidi, tāpēc cilvēki var vairāk gulēt dienas laikā un - tieši otrādi - negulēt naktī.
"Šīs izmaiņas bieži pavada apjukums un uzvedības izmaiņas. Tas notiek tāpēc, ka neirodeģenerācija ietekmē smadzeņu iekšējo pulksteni," atzīmēja Mians.
Cilvēks, kas no tā cieš, var atkārtoti pamosties naktī, ko pavada dezorientācija vai uzbudinājums. Šī parādība ir pazīstama arī kā "krēslas sindroms", un tā rodas pēcpusdienā un vakarā.
Sapņu atkārtošanās
Sapņu atkārtošanās var būt agrīna noteiktu demences formu pazīme, brīdina neirologs. Šāds cilvēks miega laikā var kliegt, lamāties, sist ar dūrēm, spārdīties vai izlēkt no gultas.
"Tas notiek pat vēl vairākus gadus pirms citu simptomu rašanās, jo smadzeņu stumbra zonas, kas kontrolē muskuļu paralīzi miega laikā, tiek skartas jau agrīnā stadijā," uzsvēra Mians.
Nakts klaiņošana
Klaiņošana pa māju naktī, bieži apjukuma stāvoklī, var liecināt par demenci.
"Kad tas notiek, tiek izjaukts diennakts ritms, izraisot organisma nemieru vai dažreiz pat sāpes. Prāts naktī var būt modrāks un aktīvāks, kā rezultātā smadzenēm trūkst miega un atpūtas," skaidro eksperti.
Šis miega traucējums var "samazināt smadzeņu spēju izvadīt olbaltumvielu atkritumproduktus nakts laikā, kas laika gaitā var veicināt kognitīvo spēju pasliktināšanos".
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka miega problēmas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam ir demence.
Ja ciešat no ilgstošiem vai saasinātiem miega traucējumiem, īpaši, ja rodas atmiņas izmaiņas vai grūtības veikt ikdienas aktivitātes, ir svarīgi konsultēties ar neirologu. Tomēr, ja rodas tikai miega traucējumi un nav citu blakusparādību, labākais risinājums problēmas cēloņa noteikšanai ir konsultācija ar miega speciālistu, iesaka eksperti.
