Mūsdienu dzīve bieži nozīmē ilgas stundas pie datora, transportā vai televizora. Ilgstoša sēdēšana ir tik ierasta, ka daudzi pat nedomā par sekām, tomēr pētījumi rāda, ka mūsu ķermenis nav radīts ilgstošai nekustīgai pozīcijai, raksta “Harvard.edu”.
Cik ilgi sēdēt ir droši?
Zinātnieki iesaka, ka, atrodoties vienā pozā ilgāk par 30-60 minūtēm bez kustības, jau sāk veidoties risks veselībai. Ar laiku sēdēšana ietekmē:
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri sēž vairāk nekā 8 stundas dienā un reti paceļas, palielinās risks sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanās attīstībai un muskuļu-skeleta problēmām.
Praktiski padomi, lai samazinātu risku
Visvienkāršākais veids, kā samazināt risku, ir bieži mainīt pozīciju un pievienot kustību.
Iestati taimeri katras 30-45 minūtes, lai pieceltos un pastaigātos. Arī vienkārši stiepšanās vingrinājumi - muguras, kakla un plecu muskuļiem - var paveikt brīnumus. Apsver iespēju izmantot galdu, pie kura var strādāt stāvot, vai arī regulējama augstuma darba galdu. Izvēlies doties uz darbu ar kājām, kāpt pa kāpnēm nevis izmantot liftu, un atrodi laiku īsiem “mikro-pārtraukumiem” ikdienā
Pat 3-5 minūšu staigāšana vai stiepšanās reizi stundā būtiski samazina ilgstošas sēdēšanas negatīvo ietekmi.
Ilgstoša sēdēšana nav tikai “ērtības jautājums” - tā ir veselības problēma, kas var attīstīties nemanot. Katras pusstundas līdz stundu pārtraukums un mazs fizisks aktīvais brīdis palīdz saglabāt asinsriti, muskuļu tonusu un metabolismu.
Pat īsi, regulāri “mikro treniņi” vai vienkāršas kustības var būt būtiski, lai ilgtermiņā izvairītos no nopietnām veselības problēmām.
