Mūsdienās arvien vairāk biroju aprīko ar augstumā regulējamiem galdiem, kas ļauj mainīt pozīciju – sēdēt vai stāvēt darba laikā. Ideja šķiet vilinoša: mazāk sēdēšanas, vairāk kustības un, iespējams, labāka veselība. Taču vai stāvēšana pie rakstāmgalda patiešām ir tik veselīga, kā bieži tiek apgalvots? Skaidro mayoclinic.org eksperti.
Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas ilgstoši sēž - vairāk nekā 7-8 stundas dienā, ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, 2. tipa cukura diabētu un muguras problēmām. Turklāt sēdošs dzīvesveids bieži vien nozīmē mazāku ikdienas aktivitāti kopumā.
Vairāk enerģijas - daudzi cilvēki, strādājot stāvus, jūtas mundrāki un koncentrētāki.
Samazināts muguras sāpju risks - ja pareizi noregulē galdu un monitoru, stāvēšana palīdz atslogot mugurkaulu un kaklu.
Vairāk kustību - stāvot cilvēki biežāk izkustas, pārkāpj no vienas kājas uz otru vai veic nelielas pastaigas.
Pārmērīga stāvēšana var radīt sāpes kājās, nogurumu un pat varikozas vēnas.
Nepareiza poza - ja monitoru vai tastatūru nenoregulē pareizā augstumā, var rasties plecu un kakla sāpes.
Ilgtermiņa efekts - zinātnieki uzsver, ka vien stāvēšana nav pietiekama, lai būtiski samazinātu slimību risku. Galvenais ir kustība.
Eksperti iesaka ievērot “sēdi-stāv-kusties” principu:
Stāvēšana pie rakstāmgalda pati par sevi nav brīnumlīdzeklis, bet tā ir vērtīga alternatīva ilgstošai sēdēšanai. Labākais risinājums ir dinamika - kombinēt sēdēšanu, stāvēšanu un kustības visas dienas garumā. Tas palīdzēs uzlabot enerģiju, samazināt muguras sāpes un ilgtermiņā rūpēties par veselību.
