Magnijs ir viens no svarīgākajiem minerālvielu mikroelementiem mūsu organismā – tas iesaistās vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās, nodrošinot normālu muskuļu, nervu un sirds darbību, kā arī enerģijas vielmaiņu. Tomēr ikdienas steigā bieži nepievēršam uzmanību tam, vai ar uzturu uzņemam pietiekami daudz magnija. Kā atpazīt, ka organismam tā trūkst? Vairāk par magnija nozīmi lasi “healthline.com”.
Muskuļu raustīšanās un krampji - viens no visizplatītākajiem signāliem, ka organismam pietrūkst magnija. Tas ietekmē muskuļu kontrakciju un atslābšanu.
Nogurums un enerģijas trūkums - magnijs palīdz šūnām ražot enerģiju. Ja tā trūkst, var justies noguris pat pēc pietiekama miega.
Bezmiegs un trauksme - minerālviela piedalās nervu sistēmas darbībā, tāpēc nepietiekams daudzums var radīt nervozitāti un traucēt mierīgam miegam.
Galvassāpes un migrēnas - pētījumi rāda, ka magnija deficīts var būt viens no migrēnu izraisītājiem.
Sirds ritma traucējumi - nepietiekams magnija daudzums ietekmē elektrolītu līdzsvaru, kas ir svarīgs normālai sirds darbībai.
Samazināta apetīte un slikta dūša - bieži vien pirmie signāli, kurus nepamanām vai saistām ar citām problēmām.
Lai izvairītos no magnija trūkuma, svarīgi iekļaut uzturā ar to bagātus produktus:
Pieaugušajiem ieteicamā magnija dienas deva ir aptuveni 300-400 mg. Ja ar uzturu to nodrošināt grūti, ārsts var ieteikt uztura bagātinātājus.
Ja regulāri jūtat minētos simptomus - īpaši muskuļu krampjus, sirdsklauves vai hronisku nogurumu -, ieteicams veikt asins analīzes un pārbaudīt magnija līmeni. Pašrocīga ilgstoša uztura bagātinātāju lietošana nav ieteicama, jo pārmērīgs magnija daudzums var radīt citas veselības problēmas.
Magnijs ir minerālviela, kas bieži paliek nepamanīta, līdz organisms sāk dot signālus par tā trūkumu. Uzturs, kas bagāts ar riekstiem, sēklām, zaļajiem dārzeņiem un pilngraudiem, palīdz nodrošināt pietiekamu daudzumu. Ja parādās aizdomīgi simptomi, visdrošākais solis ir konsultācija ar ārstu.
