Samierināties ar lielām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām vai koronavīrusa pandēmiju, kara draudiem un nestabilitāti var būt grūti un nepārvarami. Pārmaiņu ietekme ir biedējoša un tikai pasliktināsies, ja nekavējoties nerīkosimies, raksta climatecouncil.org.au.
Kerola Raida, Droša klimata psiholoģijas dibinātāja, saka, ka tās pašas stratēģijas, kas palīdz mums tikt galā ar klimata bažām, var palīdzēt pārvaldīt arī citu trauksmi. Šeit ir viņas pieci labākie padomi.
Tērzēšana par mūsu jūtām dažiem var būt sarežģīta, taču psiholoģe saka, ka tas ir pirmais solis, lai atpazītu un apstrādātu to, kas notiek mums apkārt.
"Tā ir lieliska dāvana piedāvāt ieklausīties citā cilvēkā, un ir ļoti dziedinoši, ka mūs sadzird un atzīst par to, ko esam pauduši." Saziņas uzturēšana ar draugiem ir vēl svarīga, jo veselīgas sociālās dzīves uzturēšana ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai. Iesaka tērzēt pa tālruni vai video tērzēšanu, nevis sūtot īsziņas vai ziņojumus.
Neuztraucieties, ja jūtaties nepārliecināts — tās ir dabiskas cilvēku reakcijas uz problēmām ar nezināmu iznākumu. Bet galvenais ir to visu apzināties, zināt, ka tas ir normāli, bet censties nekoncentrēties uz negatīvām domām. "Prasme ir apzināties sevi un pašam izvēlēties, kuras domas jums palīdz un kā jūs varat atlaist vai mainīt to, kas nav noderīgs.
Iesaka praktizēt “apzinātu elpošanu, meditāciju, apzinātu līdzjūtību pret sevi vai jogu, lai nomierinātu prātu un ķermeni”.
Sievietes attēls, kas sēž pie atvērta loga ar aizvērtām acīm un meditē - ir tas, kas nomierina. Esiet laipns pret sevi: veltiet laiku pašaprūpei, lai palīdzētu pārvaldīt bažas.
Nav iespējams ritināt sociālos medijus, skatīties televizoru vai ieslēgt radio, ja šobrīd nesabombardē ziņas par slikto. Lai gan daļa no šīs informācijas ir noderīga un svarīga, liela daļa no tās var palielināt sajūtu, ka jūtaties satriekts. Tāpēc iesaka rūpīgi izvēlēties vietas, no kurienes un kad saņemat ziņas.
“Pārliecinieties, ka saņemat informāciju no uzticamiem avotiem, taču arī ierobežojiet, cik daudz laika tam veltāt.”
Vēl viens noderīgs padoms ir ierobežot savu ziņu patērēšanas laiku līdz stundai no rīta un stundai vakarā, taču pārliecinieties, ka nedariet to tieši pirms gulētiešanas. Pārliecinieties, ka iegūstat informāciju no uzticama, zinātniski pamatota avota.
Vingrinājumi ir ļoti svarīgi labas garīgās veselības un stabila miega režīma uzturēšanai, tāpēc pārliecinieties, ka katru dienu joprojām kustināt ķermeni. Esiet radoši! Tiešsaistes nodarbības, treniņi pagalmā un solo pastaigas apkārtnē ir labs veids, kā iekļaut vingrošanu savā ikdienas rutīnā.
Ja varat apvienot vingrinājumus ar laiku, kas pavadīts ārā, jo tas ir vēl izdevīgāk. “Ja iespējams, pavadiet laiku dabā - agra rīta pastaiga, pirms citi ir blakus. Koncentrējieties uz pateicību par visu, kas dabā ir brīnišķīgs, neskatoties uz pašreizējām grūtībām,” iesaka psiholoģe.
"Daži cilvēki atklās, ka viņiem ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība, lai viņus atbalstītu šajā satraucošajā laikā," saka psiholoģe. "Nebaidieties lūgt palīdzību."
Stresa un baiļu no nezināmajā laikā cerības izmantošana ir svarīgs veids, kā turpināt darboties. “Cerība ir nepieciešama emocija, bet vēl vairāk, tai ir jābūt mūsu pamatstratēģijai, lai mēs turpinātu darbu. Pazaudējiet to, un mēs esam apmaldījušies."
Kāpēc ir svarīgi atpūtināt smadzenes, lasiet šeit.
