Suņi nevar runāt un nebrīdinās bērnu, ka šobrīd viņiem ir neērts jebkāds kontakts vai viņi nevēlas spēlēties. Ir ļoti svarīgi, lai bērni spētu nolasīt mājdzīvnieka sniegtos signālus un zinātu, kādās situācijās ar suni kontaktēties labāk nevajag. Kad jums nevajadzētu tuvoties sunim?
Sakarā ar to, ka vecāki bērnam neizskaidro, kā uzvesties ar suni, starp mīluli un mazuli var rasties konflikti. Bērniem ir jāsaprot, ka dzīvniekam ir savas vēlmes un intereses, suns ne vienmēr ir gatavs spēlēties un sazināties. Drošai un bezkonfliktu saziņai bērniem jāstāsta, ka ne vienmēr var pieskarties savam mīlulim: piemēram, kad viņš ēd, ir aizņemts ar kucēniem vai vēlas atpūsties, viņu nedrīkst traucēt.
Katram sunim jābūt savai vietai, kur tas mierīgi ēd. Tas nozīmē, ka šobrīd neviens viņu nedrīkst traucēt. Bērnam jāpaskaidro, ka ir svarīgi dot mājdzīvniekam laiku, kamēr viņš bauda savu ēdienu.
Šajā brīdī nevarat pieiet pie suņa, sākt to glāstīt, ķircināt, atņemt bļodu vai mēģināt tajā kaut ko ievietot. Kamēr suns ēd, tas jāatstāj viens, pretējā gadījumā tas var pat demonstrēt agresīvu uzvedību, biedējot cilvēkus.
Kad suns patstāvīgi nolemj doties uz savu vietu atpūsties, viņam jāļauj darīt to, ko viņš vēlas. Bērnam jāsaprot, ka mīlulis nevar visu laiku spēlēties un saņemt mīlestību, viņš nogurst tāpat kā cilvēki, viņam ir savas vēlmes, kas jārespektē.
Kad sunim ir tikko ir piedzimuši kucēni, viņa ierastā uzvedība var mainīties: no maiga un laipna drauga tas var kļūt nemierīgs un pat nedaudz agresīvs. Šādas uzvedības izmaiņas var atšķirties hormonālās spriedzes un aizsardzības instinktu dēļ.
Mājdzīvnieks sargās savus kucēnus no svešiniekiem, dažreiz pat no ģimenes locekļiem. Vislielākais stress rodas pirmajās nedēļās, tāpēc šajā laikā suns var aktīvāk aizsargāt savus mazuļus. Laika gaitā viņas uzvedība mainīsies, taču šajā periodā ir svarīgi būt uzmanīgam.
Vecākiem bērnam jāpaskaidro, ka ir aizliegts tuvoties suņu māmiņai ar mazuļiem, vēl jo mazāk jācenšas panākt, lai kucēnus paglaudītu vai paspēlētos. Ja suns adekvāti reaģē uz mājsaimniecības locekļu interesi par saviem kucēniem, bērna un mazuļu mijiedarbības process ir jāuzrauga pieaugušajam.
Ir situācijas, kurās suns brīdina, ka nav gatavs saziņai, jūtas neērti un ir vērts pārtraukt kontaktu vai kaitinošu glāstīšanu. Kad mājdzīvnieks izliec asti un ausis, tas var norādīt, ka dzīvniekam šobrīd nepatīk jūsu rīcība. Tas ir pieklājīgs lūgums atstāt viņu vienu, ja bērns nesaprot šo signālu, mājdzīvnieks var rīkoties agresīvi.
Ārkārtīga nepatika, kad suns sarauc degunu un rāda zobus. Tas ir tiešs drauds un signāls, ka mājdzīvnieks vairs nepacietīs jūsu uzbāzību. Pēc šā signāla, ja bērns nepārtrauc kontaktēties ar suni, tas var viņu pat iekost.
Vecākiem ir svarīga loma saziņā starp suni un bērnu. Viņiem ir jāpaskaidro un ar piemēru jārāda, kā nedrīkst izturēties pret mājdzīvnieku, kad tas jāatstāj mierā un kad ir laiks spēlēm un apmācībām.
Kā suņi var palīdzēt mazināt sāpes, lasiet šeit.
