2.lapa
Ķimales muižā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina specialitātes bakalaura un maģistra programmu studentu un pasniedzēju laikmetīgās mākslas izstāde “Anfilāde”, kuras centrā ir telpas, perspektīvas un savienojumu ideja.
Anfilāde ir arhitektūras princips, kurā telpas, durvju ailes vai arkas izvietotas uz vienas ass, radot nepārtrauktu skatiena un kustības līniju.
Izstādes dalībnieki šo jēdzienu interpretē daudz plašāk - kā secību, ritmu, pāreju un attiecību struktūru, kas vieno telpu, cilvēku un pieredzi.
Vēsturiskās Ķimales muiža kļūst par vidi dialogam starp kultūras mantojumu un mūsdienu mākslu.
Ekspozīcija, kas izvietota gan Ķimales muižas iekštelpās, gan parkā, piedāvās daudzveidīgas anfilādes tēmas interpretācijas - no telpiskiem objektiem un instalācijām līdz dizaina un video darbiem, kuros ass, secība, perspektīva un savstarpējās saiknes kļūst par radošās izpētes pamatu. Izstāde rosina domāt par telpu ne tikai kā fizisku vidi, bet arī kā attiecību sistēmu, kurā katrs objekts, skats un pāreja veido daļu no kopīgas struktūras. Muižas arhitektūra un parks kļūst par līdzvērtīgiem sarunas partneriem laikmetīgajiem mākslas darbiem, atklājot jaunas perspektīvas uz vietu, materiālu un uztveri.
Izstāde apskatāma līdz 30. septembrim.
Būtiska izstādes daļa top plenēra laikā Ķimales muižā, kur autori strādā ar gataviem industriāliem priekšmetiem un metāla elementiem, piešķirot tiem jaunas nozīmes un funkcijas.
Materiāli iegūti, pateicoties metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma Tolmets Kurzeme atbalstam. Šajā procesā atrastie objekti kļūst par sākumpunktu jaunām interpretācijām, kurās industriālā pagātne savienojas ar māksliniecisku iztēli, bet šķietami noslēdzies materiāla dzīves cikls iegūst jaunu turpinājumu.
Viens no izstādes darbiem ir LMA bakalaura programmas, Metāla dizaina specialitātes 3. kursa studentes Elīzas Dzērves video darbs, kas pievēršas nepabeigtībai kā stāvoklim. Dokumentējot dažādas nepabeigtas infrastruktūras un arhitektūras ieceres, autore tās marķē ar nelielu metāla bantīti - absurdu, gandrīz svinīgu žestu, kas nepabeigto pārvērš par uzmanības vērtu notikumu.
Darbs ar vieglu ironiju atgādina, ka ne visas ieceres sasniedz sākotnēji paredzēto rezultātu, tomēr arī nepabeigtība var kļūt par daļu no vietas stāsta.
Anfilādes kontekstā tas rosina domāt par perspektīvu nevis kā galamērķi, bet kā iespēju virkni, kur katra nākamā atvēršanās nav obligāti atrisinājums, bet gan aicinājums turpināt skatīties tālāk.
Darbs tapis pasniedzēja Arvīda Endziņa vadībā.
LMA Metāla dizaina specialitātes 2. kursa studentes Elisas Grižbovskas darbs, kas tapis pasniedzēja Andra Silapētera vadībā, iedvesmojies no zaķa tēla un tā raksturīgajām īpašībām (titulattēlā).
Atkārtojot un ritmizējot apkakles motīvu, autore radījusi kakla rotu, kas veido telpisku struktūru ap ķermeni.
Darbs sasaucas ar laikmetīgās rotu mākslas tradīciju, kurā rota tiek uztverta kā valkājama skulptūra. Šajā kontekstā iespējams saskatīt paralēles ar nīderlandiešu avangarda rotu mākslinieka Paula Derreza darbiem, kuros vēsturiskas apģērba formas, īpaši apkakles, tiek transformētas minimālistiskās un arhitektoniskās konstrukcijās. Līdzīgi arī Grižbovskas darbā atkārtojums kļūst par telpu veidojošu principu.
Anfilādes kontekstā rota atklāj, kā arhitektūras loģika var izpausties ķermeņa mērogā. Atkārtotās formas veido virkni, kurā katrs elements ved pie nākamā, radot nepārtrauktu ritmu un kustības sajūtu.
Tādējādi anfilāde šeit nav telpu virkne, bet secīgi organizētu formu sistēma, kas skatītāja uztveri virza pa objekta līniju gluži kā arhitektūrā skatiens virzās cauri durvju ailēm un arkām.
Izstādē būs skatāmi arī LMA Metāla dizaina specialitātes 1. kursa studentu darbi, kas iepazīstina ar instrumentu izstrādi kā būtisku rotkaļa profesijas daļu.
Viens no piemēriem ir mērgredzenu komplekts - instruments gredzenu izmēru noteikšanai. Anfilādes kontekstā tas lasāms kā secīgi organizētu elementu virkne, kur katrs gredzens ved pie nākamā, veidojot sava veida miniatūru anfilādi.
Izstāde tapusi kā dialogs starp laikmetīgo mākslu, muižas vēsturisko arhitektūru un apkārtējo ainavu, aicinot apmeklētājus no jauna ieraudzīt telpu kā pieredzes, kustības un attiecību kopumu.
Izstādes radošajā komandā darbojas Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozares pasniedzēji Modris Svilāns, Rasma Pušpure, Arvīds Endziņš un Ginta Grūbe, kā arī bakalaura un maģistra programmu studenti. Izstādē būs skatāmi Ķimales muižas plenērā tapuši studentu Veltas Balceres, Marijas Šandurovas, Annas Reikteres, Elizabetes Lipskas, Elisas Grižbovskas un Vincenta Paluckas darbi. Ekspozīcijā piedalās arī Elīza Dzērve, Krista Heinrihsone, Matilde Marija Feldmane, Nikola Freimane, Katrīna Ungura un citi jaunie autori.
Izstādes veidošanā un iekārtošanā piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas 1. kursa studentes Ance Pudāne, Marta Romanovska un Jekaterina Kovalenko. Izstādes organizatori pateicas par atbalstu Tolmets Kurzeme, kā arī grafikas māksliniecei Gunai Pogai par ieguldījumu izstādes vizuālās identitātes tapšanā.
Īpaša pateicība Ķimales muižai un tās saimniecei Inesei Andersonei par viesmīlību, atbalstu un iespēju īstenot izstādi šajā unikālajā kultūrvēsturiskajā vidē.
