3.lapa
Katru gadu aprīlī, Broņislavas Martuževas dzimšanas dienas mēnesī, viņas veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Šogad pasākums “Ak, dzimtene, tu man sirds dziļumā”, kas notiks svētdien, 12. aprīlī, plkst. 15.00 Lubānas Kultūras namā, būs veltījums Latvijas cilvēku sāpēm un spēkam Gulaga ceļos.
Pasākums notiks pāris nedēļas pēc 1949. gada 25. marta deportāciju piemiņas dienas.
Godinot Broņislavu Martuževu, tas ir veltījums arī Latvijas likteņgaitām pēc padomju okupācijas un atgādinājums - arī šodien Latvijas brīvības atslēga cieši sargājama.
Pasākuma laikā būs iespēja noskatīties Fonda “Sibīrijas bērni” 2016. gadā veidoto filmu “Tēvi tur” un kopā ar filmas režisori Dzintru Geku uzklausot arī viņas pieredzes stāstu par ekspedīcijām uz Sibīriju.
Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa runās Martuževas dzeju, kas radusies nometnēs, kā arī fragmentus no dienasgrāmatām.
“Sev līdzīgus mūs radījis ir Dievs,/ Viņš zina, cik no cilvēka var prasīt,” rakstīja Broņislava Martuževa. Viņa 5 gadus (1946 - 1951) bija pagrīdē, 5 gadus (1951 - 1956) Gulagā un pēc tam turpināja būt literārajā pagrīdē līdz 1990. gadam. Broņislavu, ļoti slimu ar tuberkulozi, apcietināja 1951. gada 14. februārī. Apcietināja visu dzimtu - arī brāli, māsu, mammu. Tiesāja, 1951. gada 22. jūnijā pasludināja spriedumu: Broņislavai “par dzimtenes nodevību” sods - 25 gadi. Gandrīz pēc gada - 1952.gada 2. februārī Broņislavu izveda no Rīgas centrālcietuma. Pa Staļina ceļu konvoja pavadībā līdz Gulaga nometnei Taišetā - apmēram 6000 kilometru - tika vesta 2 mēnešus. 1956. gada 5. augustā ļoti slima viņa atgriezās savā dzimtenē.
Visos laikos dzeja Broņislavai Martuževai bija glābiņš un patvērums.
“Ak, dzimtene, tu man sirds dziļumā,
Lai dzīta kur, lai cik man sūri klājas.
Kad veros svešo kalnu zilumā,
Man tava medus saldums sirdī krājas.”
Filmā “Tēvi tur” (2016) parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940. gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Filmā ir iespēja redzēt Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus. 1954. gadā Kazahstanā, Kengirā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja.
Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nākamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot. Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka: ”…visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…” 1949. gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigāja Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrada.
Režisore un producente - Dzintra Geka, scenārija autors - Ēriks Lanss, operatori -Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans, montāžas un skaņas režisors - Armands Zvirbulis, mūzika - Pēteris Vasks.
‘“Tēvi tur” ir mana vispersonīgākā filma, jo tā ir arī par manu tēvu, par visiem vīriem, kuri izdzīvoja un neizdzīvoja Gulaga nometnēs. Par viņu gara spēku.
Ja es nebūtu nevienu filmu par Sibīriju uztaisījusi, es gribētu būt uztaisījusi šo vienīgo filmu, jo tas ir par to laiku, par tām ciešanām, kas nodarītas mūsu tautai,” saka filmas režisore Dzintra Geka (attēlā).
Par izsūtīšanām uz Sibīriju laikā no 2001. līdz 2023. gadam viņa uzņēmusi 37 dokumentālas filmas, to skaitā filmu ciklus “Sibīrijas dienasgrāmatas” (4 sērijas) un “Tālā zeme Sibīrija” (17 sērijas).
