10.lapa
Māksliniece Laima Puntule un Jūrmalas muzejs aicina uz izstādi “Novilkt līniju smiltīs”, kas ir autores refleksija par Jūrmalu, tās pagātnes un mūsdienu tēlu tiešā saistībā ar šodienas pasaules notikumiem, kara un ekoloģiskās katastrofas fonu, uzdodot jautājumus par mūsu ikviena ētisko izvēli attiecībā uz labo un ļauno - kurā nepārkāpjamās līnijas pusē nostājamies.
“Vispirms es domāju par Jūrmalu - kāda tā bija un kāda tā ir. Tēls un daba, asociācijas, atmiņas, smiltis un jūra. Bērnības vasaru atmiņas par romantizēto, vēl pirmo Latvijas neatkarību elpojošo Jūrmalu ar skaistajām koka vasarnīcām, ēnainiem dārziem un baltsmilšu pludmalēm.
Tad PSRS Jūrmala ar milzīgo padomju tūristu masu noklātajām pludmalēm, baltām kokvilnas cepurēm galvās un vēsu plombīra saldējumu kādā nomaļā kafejnīcā.
Un šodienas Jūrmala - identitātē apmulsusi, ar bezgaumīgu naudas izrādīšanu un svešu vērtību promenādēm.
Tad atnāca karš un darīja ikdienas cīņas un pārdomas nenozīmīgas, jebkuru domu un tēlu fonā iezīmējot ļaunuma sēto iznīcību un ciešanas. Mēs neesam sala okeānā vai vientuļa zvaigzne universā. Ļaunuma klātesamībā jābūt robežšķirtnei - kā līnijai, kuru novelkam smiltīs un savos prātos - tā gaistoša, netverama, brutāli viegli izdzēšama, bet tik nozīmīga - kurā pusē tu esi un paliec - kamēr neesam pārkāpuši beidzamo līniju, aiz kuras sākas iznīcība. Iznīcība, kurā dzīvības brīnums pārvēršas pelnveida smiltīs un jūras izgaro.
Un - domājot par Jūrmalu, vairs nevar nedomāt par visu pasauli.
Ķemeru purva laipas kļūst par laipām virs tranšeju dubļiem, sarkanais nenovēršami iegailē asiņu notīs, smiltis kļūst par nāves putekļiem.
“Novilkt līniju smiltīs” kopš Bībeles laikiem nozīmē robežšķirtni: “Mums visiem ir jāizvēlas viena vai otra puse. Atkāpšanās un vidusceļa vairs nav”. Dzīvē un cīņā,” tā Laima Puntule par ceļu uz izstādi “Novilkt līniju smiltīs”.
Izstāde “Novilkt līniju smiltīs” Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29) būs aplūkojama no 11. septembra līdz 13. oktobrim. Izstādes atklāšana - piektdien, 13. septembrī, plkst. 17.00
