TOP 10 notikumi kultūrā no 24. līdz 30. augustam

5.lapa

Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi

Foto: publicitātes

No 24. augusta līdz 3. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies vērienīga Andra Eglīša “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”, kas atskatīsies uz viņa 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem.

Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš paralēli strādā ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu.

Topošā “Izstāde” būs Eglīša un viņa domubiedru kolektīvi realizēts notikums, kurā vienkopus atrodami mākslinieka jaundarbi, gleznas no agrāk īstenotiem cikliem, instalācijas un būvējumi, ietverot laikabiedru mākslas darbus un īpašas norises.

Publicitātes foto

“Izstādē vienlīdz nozīmīgs ir gan “iznākums” - Rietumu kultūrā iecienīts specifiskas telpiskās pieredzes formāts, gan arī “process” - ekosistēmas un kolektīvas apziņas rašanās, identitātes un konteksta pētīšana,” saka Andris Eglītis.

Publicitātes foto

“Izstāde” ir ierosināta un konstruēta situācija, kuras veidošanā iesaistīti Eglīša domubiedri - gleznotājs Jānis Blanks un fotogrāfs Sandijs Ruļuks, un kurā aplūkojami vairāku citu mākslinieku darbi, kas nes liecības no Andra Eglīša dibinātās brīvdabas mākslas telpas “Savvaļa” (Drusti, Latvija).

Personālizstādes sagatavošanā piedalās kurators Aleksejs Beļeckis, telpas māksliniece Liene Pavlovska, dizainere Una Grants, tēlnieks Oto Holgers Ozoliņš, restauratores Rēzija Zēgnere un Maija Tirzīte, galdnieks Augusts Eglītis, topošie arhitekti Tils Zigmunds Ozoliņš un Mārtiņš Sarvuts, mākslinieces Kei Sendak, Alise Builevica un Katrīna Eglīte.

“Būtiski, ka Eglītis un izstādes komanda glezniecību neuzskata tikai par vizuālu parādību.

Mēs glezniecību pētām arī viņpus fiziskā redzes aparāta, tāpēc vairākas izstādes norises un procesi ir vērsti uz citām maņām,” atklāj Aleksejs Beļeckis.

Publicitātes foto

Pasākumu programmu papildinās mākslinieces Alises Kiampo tējas performance, dzejniece Agnese Krivade meklēs “Izstādes” procesu atbilstības vārdu pasaulē - apmeklētājiem būs pieejama īpaša avīze, kas dokumentē ekspozīcijas tapšanu, audiopavadoņi un publiskas sarunas.

Publicitātes foto

Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un “Savvaļā”. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, papildinājis zināšanas Mančestras Metropolitēna universitātē, I. J. Repina Pēterburgas Valsts mākslas institūtā, Augstākajā tēlotājmākslas institūtā HISK Gentē. No 2008. līdz 2017. gadam pasniedzis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedrā un turpmākos divus gadus bijis tās vadītājs.

Kopš 2008. gada Andris Eglītis sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, Vācijā, kā arī piedalījies vairāk nekā 30 grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Indijā, Vācijā, ASV, Austrijā u.c. 2013. gadā mākslinieks saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs “Paduse” (“Armpit”), kopā ar Katrīnu Neiburgu).

Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram. 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa” un ir viens no tās vadītājiem.

Izstādes idejas un koncepta autori: Andris Eglītis, Kitija Vasiļjeva, Aleksejs Beļeckis. Izstādes kurators: Aleksejs Beļeckis.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.