24 kultūras pasākumi līdz 14. jūnijam, apmeklējami bez maksas

2.lapa

Pirmie Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētki

Foto: publicitātes

Sestdien, 8. jūnijā, plkst. 19.00 Baldones Vanagkalnu estrādē norisināsies Pirmie Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētki “Paaudžu paaudzēs”, kuri ir pulcējuši ap 700 dalībnieku - dziedātāju, koklētāju un dejotāju no Latvijas, kā arī viesus no Austrijas.

Svētkos atcerēsies arī pirmos latviešu Dziedāšanas svētkus pirms 160 gadiem Dikļos un cildinās izcilo folkloristu, komponistu un diriģentu Emili Melngaili viņa 150 gadu jubilejā.

Dziesmusvētku moto “paaudžu paaudzēs” cildina tautas gara pārmantojamību, atceroties pirmos latviešu Dziedāšanas svētkus pirms 160 gadiem Dikļos, kā arī pašus nemateriālā kultūras mantojuma tālāk nesējus. Emiļa Melngaiļa 150-gadē klātesošs būs gan izcilā folklorista un komponista, gan viņa teicēju veikums.

Publicitātes foto

Līdzās dziesmusvētku kodolrepertuāram un atskaņām no 150-gades un senākiem dziesmu un deju svētkiem, kopkorī pirmoreiz izskanēs spēkpilnas un inspirējošas Jāņa Ozola un Lauras Jēkabsones dziesmas, kā arī Jāņa Lūsēna retāk atskaņoti darbi.

Pasaules pirmatskaņojumu pieredzēs Mārtiņa Egliena dziesma Jēkaba Jančevska aranžējumā ar Jāņa Petera dziļi ietekmējošo dzeju “Mierinājums”.

Valda Zilvera “Vēja māte” atgriezīsies oriģinālversijā jaukto koru un kokļu saskaņā. Kārļa Skalbes ietilpīgā četrrinde “Latvijā es dzīvoju” izskanēs bērnu vokālā ansambļa un autora komponista Ērika Eglīša sadarbībā.

Savukārt Renāra Kaupera “Mana dziesma” Valta Pūces aranžējumā un Ērika Ešenvalda “Šķind zemīte, rīb zemīte”, kuras pazīstamas no Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku koncertiem, kļūs par paaudžu vienotājām, kopkorim uzņemoties četrbalsības skaņu rakstu, kurā ievīts bērnu balsu melodiskais dzīpars. Šīs dziesmas tiks dziedātas kopā ar Baldones mūzikas skolas audzēkņiem un viņu draugiem - bērnu vokālo ansambli “Rupertisingers” no Grācas, kuri iestudējuši dziesmas latviešu valodā.

Patstāvīgu, daudzpusīgu priekšnesumu svētkos sniegs apvienotie koklētāju ansambļi, būtiski iesaistoties arī kordziesmas tēlainības veidošanā.

Kuplais dejotāju pulks plaši pārstāvēs latviešu dejas mākslu, paužot savu dejas prieku sešās patstāvīgās dejās un četrreiz vienojoties mākslu mijiedarbībā ar kori un instrumentālo ansambli.

Svētku mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents: Pierīgas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Ozols. Goda virsdiriģents: Juris Kļaviņš. Deju virsvadītājs: Pierīgas apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs Mārtiņš Pēdājs. Koklētāju ansambļu virsvadītāja: Inese Dzene.

Instrumentālā grupa: Jānis Irbe taustiņinstrumenti, Arnis Roze basģitāra, Jānis Pitens sitaminstrumenti. Producents: Andris Feldmanis. Mākslinieciskās padomes locekle: muzikoloģe, ērģelniece un diriģente Ilze Dūmiņa. Režija un svētku lielkoncerta vadība: aktieris Andris Morkāns un Ilze Dūmiņa.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Tomātu un olu maisījums ir klasisks ķīniešu ēdiens, ko var apgūt ikviens. Ir tikai divas galvenās sastāvdaļas - tomāts un olas. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no ikoniskākajiem ķīniešu ēdieniem, taču patiesībā recepte ir tikai 100 gadus veca. Tikai 1900. gados ķīnieši gatavoja ēdienu no ārzemju produktiem, piemēram, tomātiem.

Svarīgākais