19.lapa
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” (Brīvības ielā 142, Rīgā) atklāta Ukraiņu izcelsmes mākslinieka Viktora Karnauha personālizstāde “Spēle”.
Viktors Karnauhs bijis gleznotājs-monumentālists. Viņa gleznas ir spēcīgs abstraktā ekspresionisma piemērs. Tas akcentē emocionālu un spontānu glezniecības stilu, ko raksturo abstraktas formas, dinamiska kompozīcija un fokuss uz krāsas un formas izteiksmīgo potenciālu.
Savos darbos Viktors pēta cilvēku pieredzi un mijiedarbību.
Mākslinieka gleznās ir daudz kubisma elementu, īpaši fragmentāri un ģeometriski figūru un objektu attēlojumi. Katra figūra gleznā ir iesaistīta dažādās aktivitātēs vai pozās un stāsta par cilvēku attiecībām, sociālo dinamiku un eksistences sarežģītību.
Mākslinieks sadala objektus ģeometriskās formās, radot daudzpusīgu skatu uz ainu. Abstraktu formu un figūru pretstatīšana rada sapņainu, sirreālu atmosfēru.
Šķiet, ka figūras un objekti eksistē plūstošā, nenoteiktā telpā, radot noslēpumainības un neskaidrības sajūtu.
Dažādiem elementiem gleznās, piemēram, objektiem un figūru pozām, ir simboliska nozīme. Šie simboli attēlo dažādus dzīves aspektus, emocijas un filozofiskus jēdzienus. Gleznu kompozīcijas sabalansē haotiskus elementus ar strukturētām formām.
Šī dualitāte varētu simbolizēt spriedzi starp haosu un kārtību dzīvē un cilvēka stāvokli.
Ģeometrisko formu izmantošana figūru un objektu gleznošanā ir galvenā metode mākslinieka daiļradē. Šis paņēmiens ne tikai piešķir kubisma elementu, bet arī uzsver darba abstrakto raksturu.
Darbu kompozīcijas dinamiskas un plūstošas, ar figūrām un formām, kas šķietami kustas. Tas rada enerģijas un kustības sajūtu, piesaistot skatītāju un ievelkot viņu gleznā.
Viktors Karnauhs dzimis Ukrainā 1950. gadā. 1966. gadā iestājās Dņepropetrovskas Mākslas skolā un 1970. gadā beidza to, izstrādājot diplomdarbu “Gadatirgus”. No 1970. gada novembra līdz 1972. gada novembrim viņš dienēja armijā Baltijas kara apgabalā. Pēc dienesta armijā izvēlējās turpināt mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā.
1973. gadā V. Karnauhs iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Viņa pedagogi bija Imants Vecozols (glezniecība, kompozīcija), Jurģis Skulme (glezniecības tehnoloģija), Arvīds Egle (zīmējums), Konrāds Ubāns (glezniecība), Pēteris Postažs (kompozīcija), Vladimirs Kozins (glezniecība, kompozīcija), Jāzeps Pīgoznis (zīmējums), Eduards Kalniņš (glezniecība, kompozīcija), Indulis Zariņš (glezniecība, kompozīcija). 1979.gadā viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu, viņa diplomdarbs (vadītājs Indulis Zariņš) "Zvejnieku ikdiena" bija veikts enkaustikas tehnikā.
