2.lapa
Latvijas filmu maratons
Arī šogad Valsts svētkos notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas izvērties trīs paralēlās sadaļās - desmit seansu programma kinoteātrī „Splendid Palace”, atsevišķi kinoseansi Rīgas apkaimēs un visā pasaulē skatāms tiešsaistes festivāls portālā “filmas.lv”.
Visi maratona formāti skatītājiem būs pieejami bez maksas.
Kinoteātrī gaidāmas vairākas pirmizrādes, animācijas seanss bērniem un apzināts uzsvars uz kvalitatīvu un vērtīgu dokumentālo kino par Latviju dažādos laikos un dažādās vietās, bet portālā “filmas.lv” - dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. jubilejas programma.
Turpinot nu jau vairāk nekā 15 gadu tradīciju, 4. maija Latvijas filmu maratona apjomīgākā sadaļa ir Latvijas filmu seansi kinoteātra “Splendid Palace” abās zālēs.
Kinoteātrī “Splendid Palace” filmu programma sākas pulksten 13.00 Mazajā zālē ar dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka jaunāko filmu “Zemnieki” un 13.30 Lielajā zālē ar animācijas filmu seansu, kuru ievadīs pirmizrāde - Daces Rīdūzes īsfilma “Kājām gaisā”, stāsts par mazu sikspārņpuiku. Animācijas seansa turpinājumā - piecas dažādu gadu animācijas filmas, kuru režisore ir Roze Stiebra, bet scenāriju autors vai līdzautors - dzejnieks Imants Ziedonis (1933-2013); viņa 90. jubileju šogad 4. maija Latvijas filmu maratons svinēs gan kinoteātrī, gan portālā “filmas.lv”.
Kinoteātra programmu 4. maijā turpina vēl četri seansi Mazajā zālē, kur skatītāju uzmanībai izceltas jaunākās un labākās Latvijas dokumentālās filmas, kas nesen atzīmētas ar Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijām vai balvā), un vēl trīs seansi Lielajā zālē, kur arī uzmanības centrā ir dokumentālais kino.
Dienas seansā 15.00 skatāmas divas filmas, kas aptver 100 gadus Latvijas vēsturē - par jaunās valsts sākotni un pirmo Saeimas priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani (1875-1941) stāsta režisora Raita Ābeles filma “Vesmaņa atgriešanās”, bet režisores Ievas Epneres un operatoru Valda Celmiņa un Baibas Kļavas gleznainā īsfilma “Laidi”, kas stāsta par pēdējo mācību gadu mazā Kurzemes pamatskolā, kas dibināta pirms 100 gadiem.
Lielās zāles vakara seansos paredzētas divu pilnmetrāžas dokumentālo filmu pirmizrādes - seansā 17.00 - politiskā disidenta un Atmodas laika simbola Gunāra Astras portretējums “Astra” (režisore Liene Laviņa, producents Sandijs Semjonovs), bet seansā 20.00 - Latvijas rokmūzikas vēstures pētījuma turpinājums, šoreiz par 80. gadu periodu, - triloģijas “Savējie sapratīs” trešā filma “Jauna ēra. Spīts” (režisori Kristians Luhaers un Mareks Bērents, scenārija autore Daiga Mazvērsīte, producente Arta Ģiga). Triloģijas otrā filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts” tiks demonstrēta vakara noslēgumā, brīvdabas seansā, kas jau tradicionāli sāksies līdz ar tumsas iestāšanos kinoteātra priekšpagalmā (“Splendid Garden”).
Nacionālais Kino centrs 4. maijā piedāvās filmas arī seansiem Rīgas apkaimēs - Mežaparka estrādes Kokaru zālē, Iļģuciemā, Imantā un Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tiks demonstrēta pilnmetrāžas animācijas filma “Lielais Indriķis” (režisors Jānis Cimmermanis, studija “Animācijas Brigāde”) un sociāli aktuālā un Eiropā apbalvotā spēlfilma “Māsas” (režisore Linda Olte saņēma arī “Lielā Kristapa” balvu par labāko spēlfilmas režiju).
NKC portālā “filmas.lv” svētku programma veidota par godu dzejniekam Imantam Ziedonim (1933-2013, attēlā), kuram 3. maijā aprit 90, - tāpēc visā pasaulē 3. un 4. maijā (atbilstoši katras valsts vietējam laikam) būs pieejamas sešas dokumentālās filmas, piecas animācijas filmas un divas spēlfilmas (1965-2005), kuru scenārija autors vai līdzautors kopš 60. gadu vidus bijis Imants Ziedonis, sadarbojoties ar Latvijas kinovēsturē nozīmīgiem režisoriem - kolekcijā iekļauto filmu režisori ir Aivars Freimanis, Gunārs Piesis, Roze Stiebra, Laima Žurgina, Ansis Epners un Ivars Seleckis.
Svētku programmu papildina režisora un operatora Zigurda Vidiņa dokumentālā īsfilma “Mēstepatās” (2013), kas veidota Latvijas Televīzijas ciklā “Latvijas kods”, - stāsts par Imanta Ziedoņa dibināto Dižkoku atbrīvošanas grupu (DAG), kas sāka darboties 20. gadsimta 70. gados.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv