10 radoši vaļasprieki, kas palīdzēs ikdienā justies laimīgāk un atbrīvoties no stresa

© pexels.com

Ja brīvajā laikā visbiežāk izvēlaties gulēt pie televizora, vienlaikus ritinot tālruņa ekrānu, iespējams, ir pienācis laiks atrast kādu jaunu nodarbošanos – pētījumi liecina, ka regulāri vaļasprieki var uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību, palīdzēt mazināt stresu un sniegt vairāk prieka ikdienā, raksta “Real Simple”.

Žurnālā „Nature Medicine” publicētā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 93 000 cilvēku, noskaidrots, ka cilvēki, kuriem ir hobiji, biežāk jūtas laimīgāki un veselīgāki, turklāt viņiem ir mazāk depresijas pazīmju nekā tiem, kuriem nav regulāru vaļasprieku.

Kā skaidro laulību un ģimenes terapeite Kristīna Frederika, hobiji sniedz iespēju izrauties no ikdienas pienākumiem, gaidām un atbildības. Tie ļauj cilvēkam izpausties, labāk izprast savas emocijas, veidot attiecības ar citiem un sajust, ka viņš pats kontrolē savu laiku un izvēles.

Svarīgākais ir atrast nodarbi, kas patiešām sagādā prieku - tai nav jābūt sarežģītai, dārgai vai tādai, kurā nepieciešams īpašs talants.

Lūk, desmit radoši vaļasprieki, kurus iesaka speciālisti.

Dārzkopība

Darbošanās dārzā ir viens no veidiem, kā atjaunot saikni ar dabu un vienlaikus atpūsties no ikdienas steigas.

Sēšana, stādīšana, ravēšana un rūpes par augiem ļauj iesaistīt vairākas maņas — sajust zemi, vērot augu augšanu un baudīt paveiktā darba rezultātu.

Terapeite Kristīna Frederika norāda, ka dārzkopība var sniegt gandarījumu, palīdzēt atslābināties un mazināt sajūtu, ka visu laiku kaut kas ir jāpaveic perfekti.

pexels.com

Dienasgrāmatas rakstīšana

Domu un sajūtu pierakstīšana ir ne tikai veids, kā sakārtot savas domas, bet arī radošs hobijs.

Medicīnas eksperte Vildaliza Karo skaidro, ka pārdomu vai personisku atmiņu pierakstīšana palīdz pārvērst emocijas vārdos. Tas ļauj labāk izprast savu iekšējo pasauli un izteikt to, ko dažkārt ir grūti pateikt skaļi.

Nav nepieciešams rakstīt katru dienu vai ievērot kādus īpašus noteikumus. Var pierakstīt dienas notikumus, savas sajūtas, idejas vai vienkārši to, par ko šobrīd domājat.

Gleznošana

Lai gleznotu, nav jābūt profesionālam māksliniekam. Tieši pretēji — speciālisti iesaka ļauties radošumam bez iepriekš izplānota rezultāta.

Klīniskā sociālā darba speciāliste Leslija Roja uzsver, ka gleznošana var palīdzēt mazināt stresu, jo tā sniedz iespēju izpausties un gūt gandarījumu par pašu procesu.

Terapeite Frederika iesaka izmēģināt brīvo gleznošanu — sākt darbu bez konkrētas idejas vai mērķa. Šāda pieeja ļauj spontāni izpaust emocijas, neuztraucoties par to, vai gala rezultāts būs skaists.

Ēdiena gatavošana

Arī gatavošana var kļūt par radošu nodarbi, nevis tikai ikdienas pienākumu.

Eksperte Vildaliza Karo iesaka eksperimentēt ar produktiem, kas jau atrodas ledusskapī vai virtuves skapīšos. Izmēģiniet jaunas garšu kombinācijas, mainiet ierastās receptes vai izdomājiet pavisam jaunu ēdienu.

Šāda nodarbe ļauj eksperimentēt, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, neizvirzot sev prasību sasniegt nevainojamu rezultātu. Tas palīdz attīstīt elastīgu domāšanu un radošumu.

pexels.com

Adīšana un tamborēšana

Adīšana un tamborēšana ir īpaši piemērotas tiem, kuriem ir grūti koncentrēties uz meditāciju vai vienkārši mierīgi sēdēt bez noteiktas nodarbes.

Atkārtotas kustības un paredzams darbību ritms palīdz koncentrēt uzmanību uz konkrēto brīdi. Turklāt rokām ir nepārtraukts darbs, bet prāts var atpūsties no ikdienas raizēm.

Frederika skaidro, ka šādas nodarbes sniedz taustes sajūtas, ļauj koncentrēties un rada mierīgu, paredzamu darbību secību.

Muzicēšana un dziedāšana

Lai dziedātu vai nodarbotos ar mūziku, nav nepieciešama muzikālā izglītība vai īpašs talants.

Dziedāšana palīdz koncentrēties uz elpošanu, ritmu un emociju izpausmi. Tā var kļūt par vienkāršu veidu, kā atbrīvoties no spriedzes.

Arī iecienītāko dziesmu saraksta veidošana var būt hobijs. Kā norāda speciāliste Leslija Roja, arī šāda nodarbe prasa radošu pieeju, jo cilvēks veido savu muzikālo izlasi atbilstoši noskaņojumam un vēlmēm.

Dejošana

Ja lielāko dienas daļu pavadāt pie rakstāmgalda vai datora, dejošana var būt lielisks veids, kā vakarā atbrīvoties no saspringuma.

Tā apvieno kustību, ritmu, rotaļīgumu un emociju izpausmi. Turklāt nav nepieciešams apmeklēt deju nodarbības vai apgūt sarežģītus soļus — pietiek ieslēgt mīļāko mūziku un ļauties kustībai.

Frederika norāda, ka cilvēki, kuri ikdienā galvenokārt nodarbojas ar analītisku darbu, dejošanā var atklāt pavisam citu pašizpausmes veidu.

pexels.com

Sporta aktivitātes kopā ar citiem

Arī sports var kļūt par hobiju, kas sniedz ne tikai fizisku labumu, bet arī emocionālu gandarījumu.

Īpaši noderīgas var būt komandu spēles un grupu aktivitātes, jo tās ļauj veidot saikni ar citiem cilvēkiem, justies piederīgam un saņemt savstarpēju atbalstu.

Tomēr speciālisti uzsver, ka jāizvēlas sev piemērots aktivitātes veids. Vienam sacensību gars un konkurence var sniegt enerģiju, bet citam — radīt papildu stresu, tāpēc nav obligāti jāizvēlas sacensību sports. Svarīgi, lai nodarbošanās sagādātu prieku.

Puzles un loģikas uzdevumi

Puzles, krustvārdu mīklas, loģikas uzdevumi un pat programmēšana var būt lielisks veids, kā atpūsties, vienlaikus nodarbinot prātu.

Šādas aktivitātes rosina domāšanu, palīdz koncentrēties un sniedz gandarījumu, kad izdodas atrisināt kādu sarežģītu uzdevumu.

Eksperte Karo skaidro, ka problēmu risināšana ir viens no radošās domāšanas veidiem — cilvēks plāno, meklē risinājumus un soli pa solim nonāk pie rezultāta.

Pastaigas dabā un riteņbraukšana

Pastaigas un izbraucieni ar velosipēdu ir vienkāršs veids, kā apvienot fiziskās aktivitātes ar atpūtu un jauniem iespaidiem.

Dabas ainavas, negaidīti atklājumi un iespēja uz brīdi novērst uzmanību no ikdienas pienākumiem var veicināt arī radošumu.

Terapeite Frederika norāda, ka aktivitātes, kuru laikā uzmanība var brīvi klejot, palīdz rast negaidītas idejas, jaunus skatpunktus un pat risinājumus problēmām, par kurām cilvēks iepriekš ilgi domājis.

Hobijam nav jābūt vēl vienam pienākumam

Speciālistu galvenais ieteikums ir izvēlēties tādu nodarbi, kas palīdz atgūt spēkus, nevis rada papildu spiedienu. Vienam tā būs klusa adīšana vai gleznošana, citam — dejošana, dārza darbi vai kopīgas sporta aktivitātes.

Nav jācenšas kļūt par ekspertu, jāpabeidz katrs iesāktais projekts vai jāuzrāda kāds konkrēts rezultāts. Hobija vērtība slēpjas pašā procesā — iespējā darīt kaut ko sev, izpausties un uz brīdi aizmirst par ikdienas pienākumiem.

Dažkārt, lai ikdienā sajustu vairāk prieka, pietiek nolikt malā tālruni un veltīt pusstundu nodarbei, kas patiešām patīk.

Video