Fermentējiet, vāriet vai apslakiet ar citronu. Runājot par dzelzs uzsūkšanos, svarīgi ir ne tikai tas, ko ēdat, bet arī tas, kā jūs to darāt.
Bērnībā ticējām - ja ēdīšu daudz spinātu, kļūšu stiprs un vesels. Tagad tos regulāri pievieno smūtijiem, makaronu ēdieniem un omletēm. Tie ir labi ne tikai tāpēc, ka ir daudzpusīgi, viegli pagatavojami un bagāti ar šķiedrvielām, bet arī tāpēc, ka tie ir labs dzelzs avots? Tomēr no svaigiem spinātiem mēs nemaz tik daudz dzelzs neuzņemam, vēsta “BBC”.
Ņemot vērā, ka aptuveni vienam no trim cilvēkiem trūkst dzelzs, ir vērts saprast: lai uzņemtu nepieciešamo daudzumu, svarīgs ir ne tikai tas, ko ēdam, bet arī tas, kā mēs ēdienu sagatavojam un patērējam.
Dzelzs deficīts ir visizplatītākais uzturvielu trūkums pasaulē, īpaši bērnu un reproduktīvā vecuma sieviešu vidū.
Nogurums, vājums vai elpas trūkums var liecināt par dzelzs trūkumu, jo šis svarīgais mikroelements ir nepieciešams hemoglobīna - olbaltumvielas, kas nogādā skābekli gandrīz uz visām ķermeņa daļām - veidošanai.
"Vislabāk ir censties novērst anēmijas rašanos, ievērojot pareizu uztura režīmu," saka Sjūzana Fērvetera-Teita, Austrumanglijas Universitātes minerālvielu metabolisma profesore.
Tomēr, runājot par to, cik viegli organisms uzņem dzelzi no pārtikas, jāņem vērā, ka ne visi ar dzelzi bagātie produkti ir vienlīdzīgi.
Zemāk ir norādīti ieteicamie dienas daudzumi saskaņā ar Apvienotās Karalistes Nacionālā veselības dienesta (NHS) datiem.
Ir divas dzelzs formas, ko varam uzņemt ar uzturu. Hēma dzelzs ir atrodama gaļā un jūras veltēs, savukārt ne-hēma dzelzs - augu izcelsmes produktos.
Organisms parasti vieglāk uzņem pirmo veidu nekā otro. Mēs uzņemam aptuveni 15-30 % hēma dzelzs, bet no ne-hēma dzelzs avotiem - ievērojami mazāk (apmēram 2 % no dzelzs, kas atrodas žāvētos pākšaugos, un aptuveni 7-9 % no tās, kas ir lapu dārzeņos). Taču, pieaugot bažām par izmaksām, kā arī sarkanās gaļas negatīvo ietekmi uz veselību un vidi, daži cilvēki sāk to patērēt mazāk. Ja sarkanā gaļa netiek aizstāta ar citiem dzelzs avotiem, tas var izraisīt dzelzs deficītu, norāda Jemisi Latunde-Dada, Londonas Karaļa koledžas uzturzinātnes vecākā pasniedzēja.
Par laimi, pastāv daudzi augu izcelsmes dzelzs avoti, kas var palīdzēt sasniegt nepieciešamo dienas devu.
Lai gan šie tā sauktie "ne-hēma" dzelzs avoti uzsūcas mazāk efektīvi, ir vairāki veidi, kā maksimāli uzlabot dzelzs uzsūkšanos no augu valsts produktiem.
Ēdiena pagatavošanas veids var ietekmēt to, cik daudz dzelzs mūsu organisms spēj uzņemt.
Viens no populārākajiem produktiem - spināti - satur savienojumus, ko sauc par oksalātiem. Tie var piesaistīt dzelzi, tādējādi kavējot tā uzsūkšanos organismā. Taču, vārot spinātus, šie savienojumi tiek atbrīvoti, un organisms spēj uzņemt vairāk dzelzs.
Tomēr šis princips attiecas tikai uz lapu dārzeņiem, kas satur daudz oksalātu, piemēram, spinātiem, lapu bietēm (mangoldu) un biešu lapām.
Citus zaļos dārzeņus, piemēram, salātus, kāpostus un pok čoi kāpostus, nav nepieciešams apstrādāt, lai atbrīvotos no oksalātiem. Gluži pretēji - lietojot tos uzturā svaigus vai tvaicētus, tiek saglabāts vairāk C vitamīna, kas savukārt veicina dzelzs uzsūkšanos.
Pētījumi liecina, ka, iekļaujot uzturā C vitamīnu, organisms spēj uzņemt vairāk dzelzs.
"C vitamīns ievērojami uzlabo dzelzs uzsūkšanos no augu izcelsmes produktiem," skaidro Latunde-Dada.
Līdztekus dzelzi saturošiem produktiem varat, piemēram, uzspiest ēdienam nedaudz citrona sulas vai brokastīs pie maizes (piemēram, ierauga maizes) izdzert nelielu glāzi apelsīnu sulas.
Fermentācija arī var palīdzēt organismam labāk uzņemt dzelzi. Tas notiek tāpēc, ka fermentācijas procesā tiek sašķelta fitīnskābe - dabā sastopams savienojums, kas atrodams graudos, riekstos un sēklās un apgrūtina dzelzs uzsūkšanos no pārtikas.
Tāpēc varat apsvērt iespēju aizstāt parasto maizi ar maizi, kas gatavota, izmantojot ieraugu.
Daudzi ikdienas pārtikas produkti, tostarp maize un brokastu pārslas, tiek papildināti ar dzelzi. Taču ražotāji mēdz izmantot tādas dzelzs formas, kas uzsūcas sliktāk un ir “nereaktīvas” - tās neietekmē pārtikas produktu garšu, krāsu vai derīguma termiņu.
"No vairuma ar uzturvielām bagātināto produktu mēs dzelzi neuzņemam īpaši labi," norāda Fērvetera-Teita.

Pākšaugi, tumši zaļie lapu dārzeņi, žāvēti augļi, rieksti un sēklas ir labi augu izcelsmes dzelzs avoti. Lūk, dzelzs daudzums dažos pazīstamos produktos (uz 100 g):
Pētījumā, kur tika mērīta dzelzs uzsūkšanās no bagātinātiem pārtikas produktiem, pētnieki konstatēja, ka no zīdaiņiem paredzētajiem graudaugu produktiem dzelzs uzsūcas ļoti vāji - tikai 0,6 līdz 2,2 % apmērā.
Turpretim tajā pašā pētījumā tika secināts, ka dzelzs uzsūkšanās bija augstāka no maizītēm, kas ceptas no rafinētiem baltajiem miltiem. Citā pētījumā konstatēts, ka no maizes, kas gatavota no rafinētiem miltiem, uzsūkšanās sasniedza 13,6 %.
Tas, ko dzeram ēšanas laikā, var ietekmēt to, cik daudz dzelzs uzņemam no uztura.
Līdzīgi kā oksalātu gadījumā, dzelzs uzsūkšanos var samazināt tādi savienojumi kā polifenoli, tanīni, šķiedrvielas un fitāti, skaidro Latunde-Dada.
Kafija un tēja satur tanīnus un polifenolus; tas nozīmē - ja ēdat dzelzi saturošas brokastu pārslas un vienlaikus dzerat tēju vai kafiju, dzelzs uzsūkšanās būs sliktāka.
Ja vēlaties tasi tējas, vislabāk to dzert vismaz divas stundas pēc ēdienreizes, iesaka Fērvetera-Teita.
Ieteicamā ikdienas dzelzs deva ir noteikta, ņemot vērā faktu, ka kopumā organisms uzsūc salīdzinoši nelielu daudzumu šā elementa.
Pat ja uzņemat ieteicamo dienas devu, organisms, visticamāk, uzsūc tikai vienu līdz divus miligramus dzelzs dienā, norāda Fērvedera-Teita. Viņa skaidro, ka šis daudzums atbilst tam, ko mēs ikdienā zaudējam, piemēram, svīstot vai menstruāciju laikā.
Lasi arī: