Tēja daudziem ir ikdienas rituāls — tā palīdz sasildīties, atpūsties un baudīt mierīgu brīdi. Taču izrādās, ka nozīme var būt ne tikai tam, kādu tēju izvēlamies, bet arī temperatūrai, kādā to dzeram, raksta “Real Simple”.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Journal of Internal Medicine”, tika analizēti 486 000 cilvēku dati, kuri tika novēroti gandrīz desmit gadus. Pētnieki pētīja tējas dzeršanas paradumus un to saistību ar asinsvadu veselību.
Pārāk karsta tēja var nebūt labākā izvēle
Pētījuma dalībniekiem, kuri ziņoja, ka dzer verdoši karstu tēju, bija par 16% lielāka iespējamība saskarties ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tiem, kuri tēju dzēra vēsākā temperatūrā.
Tas nenozīmē, ka karsta tēja pati par sevi izraisa šīs slimības - pētījums atklāja saistību, nevis pierādīja tiešu cēloņsakarību. Tomēr speciālisti iesaka ļaut dzērienam nedaudz atdzist, lai to varētu ērti malkot, neapdedzinot muti un kaklu.
Svarīgi arī atšķirt tējas apliešanu ar karstu ūdeni no tās dzeršanas, kamēr tā vēl ir ļoti karsta. Karsts ūdens palīdz no tējas lapām izdalīt polifenolus — augu savienojumus ar antioksidatīvām īpašībām.
Vai stiprāka tēja ir veselīgāka?
Ne obligāti. Pētījumā mērenas stipruma tējas dzeršana bija saistīta ar mazāku sirds un asinsvadu slimību gadījumu biežumu nekā ļoti stipras vai vājas tējas lietošana.
Tomēr tējas stiprums pētījumā tika noteikts pēc pašu dalībnieku sniegtās informācijas, nevis standartizētiem mērījumiem, tāpēc nav pamata secināt, ka konkrēts ievilkšanās laiks garantē labāku ietekmi uz veselību.
Praktiskākais ieteikums ir ievērot uz tējas iepakojuma norādīto pagatavošanas laiku. Pārāk ilgi ievilkta tēja var kļūt rūgtāka, un stiprāka garša pati par sevi nenozīmē lielāku labumu veselībai.
Cik bieži vajadzētu dzert tēju?
Pētījumā tējas dzeršana vismaz trīs reizes nedēļā bija saistīta ar par 11% zemāku asinsvadu slimību risku. Viszemākā šo slimību sastopamība tika novērota cilvēkiem, kuri dzēra sešas līdz astoņas tases tējas dienā.
Tomēr šie rezultāti nenozīmē, ka ikvienam būtu jāsāk dzert tik daudz tējas - pētījums nepierāda, ka tieši tējas daudzums izraisīja novēroto atšķirību.
Gan melnā, gan zaļā tēja satur polifenolus, un abas var būt daļa no veselīga uztura. Lai gan šajā pētījumā izteiktāka saistība ar labvēlīgiem asinsvadu veselības rādītājiem tika novērota melnās tējas lietotājiem, tas nepierāda, ka melnā tēja vienmēr ir veselīgāka par zaļo.
Tēja nav brīnumlīdzeklis
Pētnieki uzsver, ka tējas dzeršana jāvērtē kopā ar citiem dzīvesveida paradumiem. Labvēlīgākas veselības rādītāju tendences bija saistītas arī ar regulārām fiziskām aktivitātēm un nesmēķēšanu.
Nav nepieciešams atteikties no iecienītās tējas vai stingri sekot katram grādam - galvenais ir nedzert to tik karstu, ka tā applaucē, pagatavot atbilstoši ieteikumiem un atcerēties, ka veselību nosaka kopējais dzīvesveids, nevis viens dzēriens.
